Zaiga Gaile

Pirms Rīgas domes vēlēšanām devos uz Zaigas Gailes arhitektu biroju, lai uzzinātu, ko pazīstamā arhitekte domā par Rīgas pilsētvidi, tās attīstību un ko viņa gribētu sagaidīt no nākamajiem Rīgas vadītājiem.

Valsts prezidents Egils Levits piešķīris Cildinājuma rakstu arhitektei Zaigai Gailei, sveicot viņu 70 gadu jubilejā un paužot atzinību par viņas profesionālo veikumu Rīgas arhitektūras mantojuma saglabāšanā, informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane

Konkursā forumā «Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā» par gada sievieti arhitektūrā 2019. gadā tika atzīta Zaiga Gaile. Tieši pagājušajā gadā viņa saķērās ar Jaunā Rīgas teātra būvniekiem, preses konferencē izsakot asus pārmetumus lielo būvnieku mafijai.

Arhitekte Zaiga Gaile atbalsta iecerēto jaunās koncertzāles būvniecību Elizabetes ielā 2, Rīgā.

Ar Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projekta autori arhitekti Zaigu Gaili tiekamies Rūmenes muižā, vēl vienā viņas projektētā īpašumā. Tikko ir atjaunota muižas vecā kūts, un tagad tā ir mākslas un sarīkojumu telpa Kūts. Mūsu sarunu vairākas reizes pārtrauc cilvēki, ar kuriem arhitekte sasveicinās, sarunājas. Daudzi no viņiem ir vietējie, kandavnieki, tukumnieki. Piedzīvojuši laiku, kad tur bija kolhoza govju kūts. Tagad viņi ir pārsteigti, sajūsmināti, priecīgi, ziņkāri, ieintriģēti: kā tur izskatās? «Viņi prot priecāties,» laimīga ir arī arhitekte.

Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) lēmums izsludināt jaunu iepirkumu par Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas rekonstrukciju ir tiešs apliecinājums tam, ka arhitektes Zaigas Gailes projekts nav labs un tas ir jālabo, intervijā laikrakstam "Diena" sacīja "Rere Būve" valdes priekšsēdētājs Valdis Koks.

Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) lēmumu lauzt līgumu ar būvnieku "Rere Būve 1" par Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēkas rekonstrukciju, arhitekte Zaiga Gaile nosauca par kara pieteikumu lielo būvfirmu mafijai.

Par Rīgas arhitektūru pasaules kontekstā; par to, kas ārzemniekiem, viesojoties Rīgā, liek izsaukties «oh»; par to, ar ko varam lepoties un no kā būtu jākaunas; kas būtu jādara Rīgas mēram, lai viņš ar labu vārdu ieietu vēsturē, saruna ar arhitekti Zaigu Gaili.

Jau ilgāku laiku notiek sīvas zemtepiķa cīņas par atļaujas došanu Okupācijas muzeja piebūves celtniecības uzsākšanai. Muzejs vēlas paplašināties un balstās uz slavenā arhitekta Gunāra Birkerta autoritāti, kurš šīs piebūves skici jau pirms 15 gadiem pilsētai dāvinājis.

«Kad ieiesiet galvenajā zālē, liksies, ka nekas nav mainījies. Tas ir mūsu mērķis – lai sajūtu līmenī nekas nemainās, lai gan fiziski daudz kas būs citādi,» par plānotajām izmaiņām Jaunajā Rīgas teātrī stāsta arhitekte Zaiga Gaile, kuras birojs uzņēmies rekonstrukcijas plānošanu.

Arhitekte Zaiga Gaile pēdējo mēnešu laikā nonākusi sabiedrības uzmanības centrā, jo aktīvi uzstājas pret plānotajiem Okupācijas muzeja paplašināšanas darbiem, uzskatot šo projektu par nelietderīgu līdzekļu šķērdēšanu, skarbus vārdus veltot arhitekta Birkerta projektam. Pagājušajā nedēļā viņa nāca klajā ar Rīgas mugurkaula ideju, atverot interneta vietni mugurkauls.lv, kurā iespējams parakstīties pret Okupācijas muzeja projektu. Par viņu runā daudz ko – gan to, ka arhitektei aiz muguras stāvot kādas biznesa vai politiskas intereses, gan to, ka viņa tagad kā tāds baltais zvirbulis jaucot kopā idillisko muzeja attīstības ainiņu. Zaiga Gaile tomēr ir tāda, kādu Latvija viņu pazīst jau daudzus gadus – arhitekte, kas nebaidās paust savu viedokli. Kāds tas ir, par to šī saruna ar Neatkarīgo.