Jau ilgāku laiku notiek sīvas zemtepiķa cīņas par atļaujas došanu Okupācijas muzeja piebūves celtniecības uzsākšanai. Muzejs vēlas paplašināties un balstās uz slavenā arhitekta Gunāra Birkerta autoritāti, kurš šīs piebūves skici jau pirms 15 gadiem pilsētai dāvinājis.
Savukārt kategoriski pret šo ieceri ir arhitektu grupa ar Zaigu Gaili priekšgalā, kura par projektu izsakās nepārprotami: «Kad saka, ka ar Birkertu viss ir saskaņots, tad es vienkārši tam nevaru ticēt, ka tik slikti var uztaisīt.» Piebūves atbalstītāji šīs Z. Gailes vadītās arhitektu grupas iebildumus cenšas diskreditēt, dodot mājienus par kaut kādām savtīgām interesēm.
Mana dzīves pieredze liecina, ka izskatāmā jautājuma lieka sarežģīšana tikai apgrūtina pareizo risinājumu. Jo vienkāršāk, jo labāk. Lietas būtība parasti ir pašā virspusē. Kāda tā ir šajā gadījumā? Pat neizskatīsim šādos gadījumos svarīgo (un bieži vien izšķirošo) finansiālo aspektu. Skaidrs, ka tas spēlē ārkārtīgi nozīmīgu lomu, īpaši jau lietā iesaistītajām pusēm, taču šoreiz sabiedrībai kopumā tas nav svarīgākais. Vecrīga ir mūsu valsts seja. Nupat pasaules ietekmīgākais tūrismam veltītais izdevums Lonely Planet publicējis 2016. gada tūrisma sezonas desmit ieteicamāko ceļojumu galamērķu sarakstu, kurā iekļauta arī Latvija. Šo ziņu pārpublicēja lielākās pasaules ziņu aģentūras, ieskaitot tādu informatīvo gigantu kā CNN. Kādu bildi pie šīs mums tik patīkamās ziņas bija ievietojuši šie izdevumi? Protams, Vecrīgas panorāmu. Tāpēc, izskatot jebkuru jaunbūvi Vecrīgā, priekšplānā izvirzās tīri estētiskais – arhitektūras – aspekts, uz ko arī jāvērš galvenā uzmanība.
Ikviens, kas staigājis pa Vecrīgu, baudot turienes vides savdabību, nonākot pie Okupācijas muzeja tumšā kluča, izjūt tādu kā neērtības sajūtu. Ēka ir acīm redzams svešķermenis kopējā arhitektūras ansamblī. Pirmā doma, kas ienāk prātā, – kad beidzot tas monstrs tiks aizvākts? Uzreiz pēc neatkarības atgūšanas tika izteikti priekšlikumi to nojaukt. Virsroku gan ņēma atziņa, ka šī neglītā celtne jāatstāj kā savdabīgs piemineklis okupācijas laiku būtībai, kuras necilvēcība izpaudās pat arhitektūras risinājumos. Ne velti tieši šajā celtnē tika izvietots Okupācijas muzejs. Šai izvietošanai bija skaidrs simbolisks raksturs – cik nejauks bija okupācijas režīms, tik neglīta pati okupācijas muzeja ēka. Kā oriģināls padomju arhitektūras piemineklis tas tika saglabāts, un šodien par tā nojaukšanu vairs nerunā.
Tagad plānotā piebūve jau ir pavisam kas cits. Tā vairs nav nekāda padomju oriģinālā arhitektūra, kas jāsaglabā, par spīti estētiskajai nepievilcībai. Šis jau ir kroplīgās padomju laiku arhitektūras «uzlabojums» ar mūsdienīgu protēzi. Pat, ja šīs protēzes konstruktors ir pats G. Birkerts. Pietiek jau ar esošo celtni, kuras «arhitektonisko kvalitāti» daiļrunīgi raksturo biežā reklāmas (informatīvo) vairogu izvietošana uz šā kluča Daugavas puses šķautnes. Kaut kā grūti iedomāties, ka citi Vecrīgas arhitektūras pieminekļi varētu regulāri tikt apklāti ar informatīva rakstura auduma drapēriju, kā tas notiek ar Okupācijas muzeja fasādi. Šī informācijas izvietošana uz šāda «reklāmas vairoga», protams, nedara godu Rīgas amatpersonām, kas dod atļauju un rīkojumu to darīt, taču vienlaikus arī raksturo ēkas arhitektonisko «vērtību».
Ja uz šo muzeja darbinieku un arhitektu strīdu paskatāmies ar mierīgu, neideoloģizētu skatu, tad redzam, ka Okupācijas muzeja ēku līdzīgi kā citus padomju laiku monumentālās arhitektūras pieminekļus aiztikt nedrīkst. Lai tas tur stāv kā atgādinājums 50 gadu okupācijas laikam un tāds arī paliek. Jebkurš izskaistinājums, vienalga ar kādām piebildēm vai aizbildinājumiem pamatots, tikai bojā šā monstrozā ansambļa unikalitāti. Būtu ļoti žēl, ja gandrīz 25 gadus pēc neatkarības atjaunošanas dažu personu vēlme piekabināt piebūvi ēkai, kuru retais nosauks par skaistu vai uzskatīs par Vecrīgas rotu, izvērtīsies par kārtējo politisko cirku, kur puses piesauks Putinu, Ušakovu, apelēs pie latvju tautas smagā likteņa utt.
Viss ir pavisam vienkārši – paskatieties uz to kluci. Vai tiešām gribat, lai tas reklāmas vairogs būtu vēl platāks? Ja atbildēsiet godīgi paši sev, tad taču viss kļūs acumirklī skaidrs.
