Pastāv uzskats, ka tas būtu pielīdzināms brīnumam, ja Vienotībai ar Solvitu Āboltiņu priekšgalā izdotos pārliecināt Nacionālo apvienību (NA) atbalstīt viņas kandidatūru cīņā par Ministru prezidenta amatu. Tomēr Vienotība nav tik pesimistiska un uzskata, ka iecirtīgie nacionāļi ir pārliecināmi. Protams, ne bez attiecīgas atlīdzības.
Baumām un kuluāru sarunām par to, ka Vienotība Ministru prezidenta amatam virzīs savu priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, pielikts punkts. Politiskā spēka valde par to oficiāli paziņoja otrdien. Vienlaikus Vienotība sagatavojusi ceļa karti, kā disciplinēt iekšējos opozicionārus.
Partija "Vienotība" savu Ministru prezidenta amata kandidātu plānojot nosaukt ne vēlāk kā līdz 28.decembrim, kad to iecerējusi darīt Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS).
Vienotība iespēju nominēt jaunās valdības vadītāja kandidatūru iekšējo nesaskaņu dēļ ir palaidusi vējā, uzskata Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Vienotība gan negrasās padoties.
Interesanti, kāpēc politiķi un mediji jaunās valdības sakarā riņķo ap Vienotību kā aklas mušas ap lampu? Kāpēc pārējie iespējamie koalīcijas modeļi tiem sekundāri? Laikam tāpēc, ka tie abi valdības veidošanu uztver tikai kā ar amatu dalīšanu saistītu formalitāti, bet nav gatavi ne skaidri definēt iepriekšējās valdības saimnieciskās un politiskās kļūdas, ne arī noteikt kvalitatīvu un rezultatīvu izpildvaras kursu turpmāk.
“Vienotība” valdības veidošanas kontekstā savu iespēju ir palaidusi garām, šodien žurnālistiem norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Pēdējo gadu biežāk skandētā un politiski efektīgākā mantra bijusi – «tad, kad «viņi» nometa varu mums pie kājām, mēs nebaidījāmies to pacelt». Ar šo mantru uz lūpām tika aizvadīti pieci Valda Dombrovska un divi Laimdotas Straujumas premjerēšanas gadi.
"Vienotībai" ir jāturpina diskusijas par valdības modeļiem un premjera amata kandidātiem, taču ir skaidrs, ka jau tagad apsolīt, ka visi frakcijas deputāti balsos par jebkuru piedāvāto variantu, nevar, aģentūrai LETA atzina "Vienotības" liberālā spārna pārstāvis Andrejs Judins.
Partijas "Vienotības" pārstāvji patlaban neplāno politiskās konsultācijas ar citiem politiskajiem spēkiem, jo vispirms vēlas noskaidrot, vai valdības atbalstam tā var nodrošināt 23 balsis, aģentūru LETA informēja "Vienotības" valdes loceklis Kārlis Šadurskis.
Nesaņemot vienotu frakcijas atbalstu vienam premjera amata kandidātam, "Vienotība", visticamāk, būs gatava diskutēt par koalīcijas partiju piedāvātajām Ministru prezidenta kandidatūrām.
Pierādot pašas Vienotības atzīto, ka nule kā kritušajā valdībā pirmo vijoli spēlē Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), tās līderi Vienotībai izvirzījuši jaunu noteikumu, kuru neizpildot koalīcija bez zaļzemniekiem nebūšot iespējama – no troņu spēles nedrīkst izslēgt Nacionālo apvienību (NA).
"Vienotības" pārstāvji un Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir vienisprātis vairākos jautājumos par tuvākajā nākotnē darāmajiem darbiem un to, ka nākamajai valdībai jābūt rīcībspējīgai un izlēmīgai, žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu sacīja politiskā spēka līdere Solvita Āboltiņa.
Jau tā Vienotībā par nopietnu kandidātu uz premjerministra amatu neuzskatītais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis publiski atteicies no šā goda. Jaunus kandidātus Vienotība nesteidz nosaukt, taču šī ziņa gluži kā ugunī ielieta eļļa ar jaunu sparu iekvēlinājusi runas par to, ka ceļu uz valsts otro augstāko amatu aizvien enerģiskāk bruģē Vienotības līdere Solvita Āboltiņa.
Laimdotas Straujumas virziens uz demisiju bija iezīmējies jau labi pasen, taču kaut kad aptuveni ap satiksmes ministra Anrija Matīsa pēkšņo padzīšanu sākās straujš pikējums uz to, ka valdības gals ir neizbēgams un jau pavisam tuvu. Droši vien, ja Straujuma vēl mēģinātu turēties krēslā un kaut ko gaidītu, process kļūtu jau pagalam šķērms, tāpēc premjere aizgāja pati. Tas viedi darīts.
Pēc Laimdotas Straujumas pēkšņās demisijas baumas par "Vienotības" vadības pirkstu šajā notikumā izplatījās ne vien politiskās opozīcijas geiteņos, bet arī pašas "Vienotības" iekšienē. Sandra Kalniete pat nekautrējās šo demisiju publiski nodēvēt par "pašas partijas vadības" roku darbu ar to dodot mājienu Solvitas Āboltiņas virzienā. Līdzīgu mājienu šodien izteicis arī Atis Lejiņš.
Tas brīdis ir pienācis drusku ātrāk, nekā vairums politisko novērotāju bija gaidījuši. Straujuma atkāpusies divas dienas pēc tās pašas partijas, kurā nomināli skaitās savējā, kongresa. Gāza savējie. Kā kādreiz, gan par kādu citu partiju, teica Vienotības veterāns Ainars Latkovskis – pie viņiem tā pieņemts. Pieņemts gan.
Droši vien politiski pareizāk būtu bijis sestdien, 5. decembrī, doties uz Vienotības kongresu Salaspilī. Taču vairāk vērta tomēr bija Latvijas Politiski represēto apvienības 27. konference Rīgas Latviešu biedrībā, kurā akadēmiķe Raita Karnīte, profesors Juris Rozenvalds, Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis un koktēlnieks, skolotājs Antons Rancāns sniedza priekšlasījumus par Latvijas nākotni un šodienu.
"Vienotības" valde uzskata, ka šī politiskā spēka pārstāvjiem jāturpina vadīt valdība, tomēr par Ministru prezidenta amata kandidātiem šodien neesot spriests.