"Vienotības" frakcijas vadītāja vietnieks Kārlis Šadurskis domā, ka visi šī politiskā spēka frakcijas deputāti varētu atbalstīt Solvitu Āboltiņu kā premjera amata kandidāti.
Neiekļūstot nākamajā Saeimā, "Vienotība" varētu noiet no politiskās skatuves, telekanāla LNT raidījumā "900 sekundes" teica bijušais Eiropas komisārs, partijas "Vienotība" biedrs Andris Piebalgs.
Jaunās ( nu, nosauksim to tā) valdības veidošanas process tiek karsti apspriests visos iespējamos veidos. Ir amizanti vērot, kā kāri tiek pakampti sabiedrībai izmestie mānekļi (kā savulaik veidojot ažiotāžu ap “Suhoi” lidmašīnu iegādi “airBaltic” sāgā ) un tiek aizrautīgi plosīti cenšoties katrā no tiem atrast kādu dziļāku jēgu vai vismaz kādu zīmi saistībā ar galveno gadumijas politisko intrigu – kas tad veidos “jauno” valdību, un kāda tā būs?
Ir iestājies mulsuma un neziņas periods līdz 28. decembrim, kad partija Vienotība oficiāli paziņos, kuru personu īsti virzīs uz Ministru prezidenta amatu. Tā kā šī persona droši vien būs partijas līdere Solvita Āboltiņa, mulsums un neziņa var iestiepties garumā un turpināties arī janvārī. Noņemt Āboltiņu no trases partija vairs tā īsti nevar, jo tad jau pagalam nelāgi izskatīsies – partija nupat ir nograuzusi pati savu premjeri Laimdotu Straujumu, bet tagad arī savai Āboltiņai duncis mugurā? Tas tā kā būtu par daudz.
Līdz šim atbilde uz jautājumu, vai nobriedusi augsne jaunai politiskajai partijai, kas varētu aizņemt rietošās Vienotības nišu, visbiežāk skanējusi noraidoši. Šis uzskats balstās uz to, ka jauns politisks spēks varētu rasties vienīgi kreisi liberālajā spārnā, taču šim spārnam Latvijā nav pietiekama sociālā bāze. Valda uzskats, ka Latvijā cilvēki ir samērā konservatīvi un liberāļus nemīl. Vai tas nozīmē, ka Latvijas politiskā sistēma ir galīgi nostabilizējusies un jauniem spēkiem tajā nav vietas? Ne uz to pusi.
Pastāv uzskats, ka tas būtu pielīdzināms brīnumam, ja Vienotībai ar Solvitu Āboltiņu priekšgalā izdotos pārliecināt Nacionālo apvienību (NA) atbalstīt viņas kandidatūru cīņā par Ministru prezidenta amatu. Tomēr Vienotība nav tik pesimistiska un uzskata, ka iecirtīgie nacionāļi ir pārliecināmi. Protams, ne bez attiecīgas atlīdzības.
Baumām un kuluāru sarunām par to, ka Vienotība Ministru prezidenta amatam virzīs savu priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, pielikts punkts. Politiskā spēka valde par to oficiāli paziņoja otrdien. Vienlaikus Vienotība sagatavojusi ceļa karti, kā disciplinēt iekšējos opozicionārus.
Partija "Vienotība" savu Ministru prezidenta amata kandidātu plānojot nosaukt ne vēlāk kā līdz 28.decembrim, kad to iecerējusi darīt Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS).
Vienotība iespēju nominēt jaunās valdības vadītāja kandidatūru iekšējo nesaskaņu dēļ ir palaidusi vējā, uzskata Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Vienotība gan negrasās padoties.
Interesanti, kāpēc politiķi un mediji jaunās valdības sakarā riņķo ap Vienotību kā aklas mušas ap lampu? Kāpēc pārējie iespējamie koalīcijas modeļi tiem sekundāri? Laikam tāpēc, ka tie abi valdības veidošanu uztver tikai kā ar amatu dalīšanu saistītu formalitāti, bet nav gatavi ne skaidri definēt iepriekšējās valdības saimnieciskās un politiskās kļūdas, ne arī noteikt kvalitatīvu un rezultatīvu izpildvaras kursu turpmāk.
“Vienotība” valdības veidošanas kontekstā savu iespēju ir palaidusi garām, šodien žurnālistiem norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
Pēdējo gadu biežāk skandētā un politiski efektīgākā mantra bijusi – «tad, kad «viņi» nometa varu mums pie kājām, mēs nebaidījāmies to pacelt». Ar šo mantru uz lūpām tika aizvadīti pieci Valda Dombrovska un divi Laimdotas Straujumas premjerēšanas gadi.
"Vienotībai" ir jāturpina diskusijas par valdības modeļiem un premjera amata kandidātiem, taču ir skaidrs, ka jau tagad apsolīt, ka visi frakcijas deputāti balsos par jebkuru piedāvāto variantu, nevar, aģentūrai LETA atzina "Vienotības" liberālā spārna pārstāvis Andrejs Judins.
Partijas "Vienotības" pārstāvji patlaban neplāno politiskās konsultācijas ar citiem politiskajiem spēkiem, jo vispirms vēlas noskaidrot, vai valdības atbalstam tā var nodrošināt 23 balsis, aģentūru LETA informēja "Vienotības" valdes loceklis Kārlis Šadurskis.
Nesaņemot vienotu frakcijas atbalstu vienam premjera amata kandidātam, "Vienotība", visticamāk, būs gatava diskutēt par koalīcijas partiju piedāvātajām Ministru prezidenta kandidatūrām.
Pierādot pašas Vienotības atzīto, ka nule kā kritušajā valdībā pirmo vijoli spēlē Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), tās līderi Vienotībai izvirzījuši jaunu noteikumu, kuru neizpildot koalīcija bez zaļzemniekiem nebūšot iespējama – no troņu spēles nedrīkst izslēgt Nacionālo apvienību (NA).
"Vienotības" pārstāvji un Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir vienisprātis vairākos jautājumos par tuvākajā nākotnē darāmajiem darbiem un to, ka nākamajai valdībai jābūt rīcībspējīgai un izlēmīgai, žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu sacīja politiskā spēka līdere Solvita Āboltiņa.
Jau tā Vienotībā par nopietnu kandidātu uz premjerministra amatu neuzskatītais iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis publiski atteicies no šā goda. Jaunus kandidātus Vienotība nesteidz nosaukt, taču šī ziņa gluži kā ugunī ielieta eļļa ar jaunu sparu iekvēlinājusi runas par to, ka ceļu uz valsts otro augstāko amatu aizvien enerģiskāk bruģē Vienotības līdere Solvita Āboltiņa.