Kāds iekritīs...

Zīlēšana kafijas vai kādos citos biezumos, kas ap Ziemassvētku laiku parasti esot jo efektīva, attiecībā uz valdības veidošanu varētu neizdoties, jo duļķes tiek kultas un kultas un vismaz līdz 28. decembrim var arī nenosēsties.

Visduļķainākajos ūdeņos peld Vienotība, kurai drīz draud aptrūkties skābekļa. Tās reitings pēc pašu premjeres Laimdotas Straujumas gāšanas noripojis līdz līmenim, kas balansē ap 5% vēlēšanu barjeru – saskaņā ar Latvijas faktu aptauju – līdz 5,5% decembrī. Lai gan ik pa laikam Latvijas Radio atskan pa kādam zvanam, kas ēterā slavē Vienotības vadītāju Solvitu Āboltiņu kā potenciālo premjeri, līderi, kas vienīgā varētu stingru roku vadīt valsti, socioloģiskās aptaujas, koalīcijas partneru paustais un sarunas virtuvēs liecina par pretēju nomācoša vairākuma viedokli. Nerespektējot to, Vienotība kā tankā ar Āboltiņu tajā laužas cauri ugunslīnijai. Pagājušonedēļ Vienotības Saeimas frakcijas un valdes kopsēdē Āboltiņa oficiāli tika izvirzīta par premjera kandidāti. Savdabīgi gan, ka kandidāte izvirzīta, bet Saeimas frakcijas un valdes locekļiem par to vēl jāpauž pozīcija līdz 28. decembrim. Acīmredzot tankam vajag laiku, lai ar tiem vai citiem tā instrumentiem veiktu pārliecināšanās darbu. Vispirms – Vienotības spārnotajā frakcijā, lai par Āboltiņas labajām īpašībām pārliecinātu tās sešīšus. Tankistes virzīšana un ar to saistītie procesi no Vienotības valdes pamudinājuši aizmukt Ilmu Čepāni, kas sekojusi eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes paraugam – aiziet no valdes, bet vismaz pagaidām palikt partijā. Vai frakcijā – vēl jautājums. Sešīšu nostāju lielā mērā varētu ietekmēt sarunu iznākums ar Nacionālo apvienību (NA). Vai NA nostāju – neatbalstīt valdību Āboltiņas vadībā – izdosies mainīt ar tankiem, kas Latvijas politikā jau piesaukti? Vienotības sešīši ieņēmuši viltīgu, lai neteiktu divkosīgu pozīciju – viņi atbalstīs Āboltiņu, bet ar nosacījumu: ja valdībā ir ZZS un NA. Gluži kā pasakā – uzdod atnākt pie karaļa ne kailai, ne apģērbtai.

Vienotības elitei tas nozīmētu – labprātīgi sapīties tīklos, kuri jau izmesti. Īpaši pacentusies Reģionu apvienība, kura Straujumas valdības gala gaidās vēl piedziedāja bekvokālu Vienotībai, bet tagad dūdo ausīs nacionāļiem, lai tie izvirza savu premjera kandidātu – Robertu Zīli, kuru reģionāļi atbalstīšot, un abas partijas varot veidot bloku valdības sarunās. Politiskajās spēlītēs vēl šķietami nepieredzējusī spēlētāja jau uzrāda apbrīnojamas manevrētspējas! Tā saprot, ka viena pati NA ar savu antiāboltiņas ultimātu riskē palikt aiz borta, bet arī reģionāļu tikšana valdībā nav droša. Abas kopā jau ir spēks, ar kuru nevar nerēķināties, ja vien valdībā neplāno ņemt Saskaņu. Reģionāļi pat gatavi aizmirst, cik ļoti viņiem Saeimas vadībā nepatika Ināra Mūrniece (NA), pret kuru kopā ar Vienotību perināja izbalsošanas akciju. Arī ar atbalstu Āboltiņai un/vai Zīlem izlavierēts, sakot, ka reģionāļi jau atbalsta vien principu nominēt premjera amatam cilvēku, kas uz to virzīts priekšvēlēšanu debatēs vai arī ir partijas vadītājs, bet neesot runa par konkrētu personu – Āboltiņu. Par Zīli gan. Pirms valdības veidošanas reģionāļiem turklāt izdevies atbrīvoties no Artura Kaimiņa, kurš izstājies no frakcijas, kritizējot tās dedzīgo atbalstu Āboltiņai un viņa neaizstāvēšanu. Kaimiņa esamība koalīcijā daudzus esošos tās veidotājus nepavisam neuzrunāja. Kaimiņš gan reģionāļiem vēlēšanās atnesa daudz balsu, bet gada laikā savu uzticības kredītu viņš drīzāk deldēja nekā vairoja, tāpēc partijas vadība pēc viņa neraudās.

Nacionāļi, savukārt, futbolē bumbu tālāk uz ZZS laukumu – Āboltiņas izvirzīšana liecinot, ka valdība jāvada ZZS. NA apzinās, ka atvilkt Zīli no Eiroparlamenta vadīt viena kašķīga un neprognozējama Saeimas sasaukuma valdību ar tikko pieņemtu problemātisku, daudz kritizētu budžetu, ar palielinātu premjera algu, bet tomēr ne tuvu esošu eiroparlamentārieša algai ar tās bonusiem un pensiju, visticamāk, neizdosies. Otrs aspekts: ZZS uzņemšanās premjerēt NA nodrošinātu vietu valdībā bez iekšpartejiskām dilemmām un nepieciešamības atkāpties no saviem postulātiem, jo, kamēr vēl līdz 28. decembrim ir cerības veikt deputātu apstrādi, Vienotībai cita premjera kā Āboltiņa nebūs – kā teic Vienotības sešnieka pārstāve Ilze Viņķele – nevienam citam no Vienotības nav nedz vēlmes, nedz izredžu tikt izvirzītam kā partijas premjera amata kandidātam. Neapskaužama dilemma – virzīt Āboltiņu un saārdīt partiju līdz galam vai atteikties no premjera krēsla, norakstīt partijas līderes politisko nākotni, kas gan arī negarantēs partijai vieglas dienas un gaišu nākotni. Lamatu daudz, kāds iekritīs...