Zaļzemnieki uzbrūk varas bastionam

Zaļo un zemnieku savienības līderi Armands Krauze un Augusts Brigmanis jūt, ka svaru kausi cīņā par valdošās partijas titulu nosliekušies viņu labā, un no šīs situācijas gatavi izspiest maksimumu © F64

Vienotība iespēju nominēt jaunās valdības vadītāja kandidatūru iekšējo nesaskaņu dēļ ir palaidusi vējā, uzskata Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Vienotība gan negrasās padoties.

«Ja mēs uzskatītu, ka Vienotībai ir jāvirza premjerministra kandidāts, mēs nevirzītu savu. Ja gaidīsim tikai uz viņiem, mēs tālāk netiksim,» pēc Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes sēdes teica A. Brigmanis.

«Partijas Vienotība iekšējās problēmas ir pārāk lielas, ja frakcija nevar vienoties par vienu kandidātu, tad tas vairs nav īsti nopietni. Savā ziņā izšķiroša loma ir Nacionālajai apvienībai, vai tā būs gatava strādāt koalīcijā, kuras premjere būs Solvita Āboltiņa,» frakcijas līderim piebalso ZZS esošās Liepājas partijas pārstāvis Māris Kučinskis.

Pagaidām A. Brigmanis nevēlējās nosaukt personu, kas varētu kandidēt uz trešo augstāko valsts amatu. Turklāt, ņemot vērā, ka ZZS frakciju veido četras partijas (Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Zaļā partija, Liepājas partija un Latvijai un Ventspilij), esot jāuzklausa to pārstāvji – iespējams, arī tās vēloties izvirzīt savus kandidātus. Tiesa, A. Brigmanis uz šo jautājumu atbildēja zaļo vietā – tie šoreiz savu kandidātu uz premjerministra amatu nevirzīšot. ZZS apņēmusies savu kandidātu nosaukt 28. decembrī, dienā, kad politiskajam spēkam ir valdes sēde.

Zināms, ka ZZS premjera amata kandidatūrai vērtēja zemkopības ministru Jāni Dūklavu, Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku, labklājības ministru Uldi Auguli un deputātu M. Kučinski. Gan J. Dūklavs, gan U. Augulis savu kandidatūru ir atsaukuši, un tiek uzskatīts, ka reālākais pretendents esot M. Kučinskis, kurš esot cienīgs kandidāts šim amatam. Taču gala lēmums esot jāpieņem M. Kučinska pārstāvētajai Liepājas partijai.

A. Brigmanis sola – vienalga, par kuru kandidātu ZZS vienosies, tam politiskais spēks garantējot nedalītu atbalstu.

Ar identisku solījumu vismaz pagaidām nevar lepoties Vienotība, kurā plaisa starp liberālo un konservatīvo spārnu jaunās valdības veidošanas gaisotnē kļūst aizvien platāka. Kaut arī Vienotības frakcijā nomināli ir 23 deputāti, frakcijas vadība nevar rēķināties, ka partijai atbildīgos brīžos visi deputāti rīkosies saskaņoti. No 23 Vienotības parlamentāriešiem seši liberāli noskaņotie (redzamākie no tiem Ilze Viņķele un Lolita Čigāne) nav sajūsmā par partijas priekšsēdētājas S. Āboltiņas vadības stilu un publiski paši savai partijai jau izvirzījuši ultimātu, ka valdību bez NA veidot nevar.

Vienotība ar saviem disidentiem iecerējusi tik galā šodienas valdes sēdē, tikai pēc tam būšot iespējams runāt par augstā amata kandidātu.

«Pirms izvirzīsim savu kandidātu, mums jāvienojas par jautājumu, cik liela ir Vienotības frakcija,» saka S. Āboltiņa. Viņa norāda, ka liberāļi domstarpības un atšķirīgos uzskatus nevēloties saskaņot civilizētā ceļā – pie sarunu galda, tā vietā domstarpības tiekot iznestas publiskajā telpā, kas neesot pieņemami. Bet viņa neļāvās tapt iztaujāta par to, ko mīklainais izteiciens par frakcijas lielumu nozīmē. Neoficiāli gan zināms, ka Vienotības konservatīvais vairākums jau apcerējis scenārijus, kā atbrīvoties no nepaklausīgākajiem biedriem.

Jautāta, vai Vienotība valdības veidošanas procesā nejūtas ZZS potenciālā kandidāta apdraudēta, S. Āboltiņa šādu iespēju noraidīja.

Savukārt izmantot politisko konkurentu instrumentāriju un ielaisties diskusijās, piemēram, par M. Kučinska reputācijas atbilstību premjerministra amatam, viņa nevēlējās. «Es nespēlēšu to spēli, kuru spēlē pārējās partijas,» saka politiķe.



Politika

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) 13. novembra sēdē vienbalsīgi ir ievēlējusi topošās VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” (LSM) valdi. Apvienotā sabiedriskā medija piecos valdes locekļu amatos apstiprināti iepriekš izvirzītie kandidāti.

Svarīgākais