Baumām un kuluāru sarunām par to, ka Vienotība Ministru prezidenta amatam virzīs savu priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, pielikts punkts. Politiskā spēka valde par to oficiāli paziņoja otrdien. Vienlaikus Vienotība sagatavojusi ceļa karti, kā disciplinēt iekšējos opozicionārus.
Pēc partijas valdes un frakcijas sēdes Kārlis Šadurskis apliecināja, ka, apspriežot iespēju virzīt arī vairākus kandidātus, partija tomēr nolēmusi izvirzīt tikai vienu – S. Āboltiņu. Viņas kandidatūru atbalstījuši septiņi no astoņiem klātesošajiem valdes locekļiem. Pēdējais esot atturējies.
Pagaidām tā gan ir tikai pagodinoša nominācija, jo, lai viņas kandidatūra iegūtu juridisku spēku, par to būs jābalso katram valdes un frakcijas loceklim. Ņemot vērā, ka vienlaikus visus vienkopus sapulcināt būtu grūti, nolemts, ka balsojums būs atklāts un to, īpaši reģistrējot, varēs veikt arī mutiski, skaidroja K. Šadurskis. Ņemot vērā, ka premjerministra amata kandidāta apstiprināšanai pietiek ar vienkāršu balsu vairākumu, nevis noteiktu proporciju, tagad nav ne mazāko šaubu, ka Vienotība S. Āboltiņu virzīs valsts ietekmīgākajam amatam.
Līdzīgi Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) arī Vienotība ir apņēmusies savu kandidātu prezentēt Valsts prezidentam ne vēlāk kā 28. decembrī.
Vārdos gan tas netiek nepārprotami pateikts, bet ir skaidrs, ka Vienotības plānā, kā ieņemt Ministru kabineta galveno amatu, ieausts arī brīdinājums Ilzes Viņķeles un Lolitas Čigānes vadītajiem opozicionāriem, kas sevi jau pasākuši dēvēt par sešnieku. Proti, apstiprinot kārtību, kādā tiks virzīts Vienotības kandidāts, politiskā spēka valde pieņēmusi arī saistošu lēmumu, ka valdes un frakcijas apstiprinātā kandidāta atbalstīšana Saeimas balsojumā, ja Valsts prezidents izvirzīs Vienotības, nevis ZZS kandidātu, ir obligāta visiem frakcijas deputātiem.
Šis lēmums Vienotības kodolam kalpos kā apdrošināšanas polise pret nevēlamiem sešnieka manevriem Saeimas balsojuma laikā, jo, to neievērojot, Vienotības frakcijas deputāti riskēs tikt izslēgti no partijas un frakcijas. Vēl otrdien tie apliecinājuši savu uzticību Vienotības ideāliem. «Lielākie pārmetumi man bija par to, ka neesmu gribējusi kļūt par premjerministri, kad veidoja šo valdību,» saka S. Āboltiņa, kas otrdienas vakara sarunu ar I. Viņķeles grupu nodēvēja par līdz šim saturīgāko.
Savukārt pats sešnieks teicas, ka lēmumu par iespējamo atbalstu S. Āboltiņas kandidatūrai vēl nav pieņēmuši un to izdarīs līdz 28. decembrim. Iekšējo opozicionāru grupā esošais Aleksejs Loskutovs norāda, ka partijas valdes un frakcijas apvienotajā sēdē nolemts, ka jaunās koalīcijas kodols jāveido jau esošajām trim partijām, tāpēc iespēja, ka opozicionāri varētu pamest partiju, esot sarukusi.
«Vienu brīdi šķita, ka partijas vadība varētu mūs pastumt malā, izslēdzot no partijas, taču šobrīd tā vairs nav,» saka A. Loskutovs.
Par Vienotības liberālo spārnu dēvētajā grupējumā ir I. Viņķele, L. Čigāne, A. Loskutovs, Ints Dālderis, Andrejs Judins un Veiko Spolītis, kurš no partijas gan bija spiests izstāties.
Vienotības līderi nemulsina nepārprotamie Nacionālās apvienības (NA) līderu paziņojumi, ka tā nekādā gadījumā nepiekritīs dalībai koalīcijā, kuru vadīs S. Āboltiņa.
Politiķe ir pārliecināta, ka, uzsākot intensīvas konsultācijas partiju starpā, ir iespējams atrast kompromisu, jo NA un Vienotības mērķi nemaz neesot tik atšķirīgi – ir jāstrādā Latvijas labā.
Tas savukārt nozīmē, ka arī ZZS frakcijai nebūs iebildumu strādāt S. Āboltiņas vadītā valdībā, jo vienīgais nepārprotami skaidri viņu paustais ultimāts vēsta, ka jaunā koalīcija nav iespējama bez NA. n