Rīgas pašvaldības skolās saņemti 5279 skolēnu pieteikumi mācībām 10. klasē, aģentūru LETA informēja pašvaldības Ārējas komunikācijas nodaļas projektu koordinators Iveta Bulāne.
Rīgas vidusskolas šogad skolēnu uzņemšanā 10. klasē ņems vērā centralizēto eksāmenu rezultātus, bet apvienotie iestājpārbaudījumi notiks tikai valsts ģimnāzijās un Rīgas Franču licejā, aģentūru LETA informēja Rīgas domes pārstāvis Mārtiņš Vilemsons.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments aicina skolēnus no 4.augusta plkst.9 līdz 15.augusta plkst.9 pieteikties vienotajam iestājpārbaudījumam uzņemšanai galvaspilsētas vidusskolu brīvajās vietās.
Latvijā 76% vidusskolu un ģimnāziju netiek nodrošināts pietiekami kvalitatīvs fizikas mācību process, pavēstīja Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas (LETERA) pārstāvji.
Latvijā ir 17 vidusskolas, kurās 10.-12.klašu posmā mācās mazāk nekā 20 skolēni, šodien Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) valdes sēdē sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Modra Jansone.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD) aicina skolēnus, kuri nākamajā mācību gadā vēlas uzsākt mācības Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas un Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas 7. vai 10. klasē, pieteikties apvienotajām iestājpārbaudījumam matemātikā. Šogad izsludina pieteikšanos arī kombinētajam iestājpārbaudījumam, lai iestātos Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā un Āgenskalna valsts ģimnāzijas 7. klasēs, kā arī galvaspilsētas skolu 10. klasēs, kuras kā uzņemšanas kritēriju noteikušas iestājpārbaudījumu.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosinās Finanšu ministrijai (FM) izvērtēt pašvaldību izdevumus izglītībai. Acīmredzot ministrijas mērķis ir – piespiest vietvaras likvidēt gandrīz pusi vidusskolu, uzskata pašvaldību vadītāji. Diemžēl izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā nav vienas receptes, kas derētu visiem, tāpēc šāda izvērtēšana neko nedos.
Patlaban Latvijā no 262 parastām vidusskolām 123 neatbilst Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieteiktajām četru reģionālo bloku kvantitatīvajām prasībām, tāpēc tās būtu reorganizējamas, pretējā gadījumā valsts finansējumu tās varētu arī nesaņemt, liek saprast IZM.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) «melnajā sarakstā» nokļuvušas 18 vidusskolas, kurās skolēnu skaits 10. līdz 12. klasēs kopumā ir līdz 20, kas ir vairāk nekā nepietiekami, lai realizētu jauno mācību saturu. Tomēr ne visas pašvaldības gatavas atteikties no vidusskolas posma, daļa vēl sakās domājam, bet dažas mēģinās to visiem spēkiem noturēt.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajām prasībām par minimālo skolēnu skaitu klasēs neatbilstu 164 jeb lielākā daļa vidusskolu, liecina valdības darba kārtībā iekļautās prezentācijas dati.
Rīgā 2019./2020.mācību gadā būs 109 vispārējās izglītības iestādes, kas ir mazāk nekā pirms gada, jo četras izglītības iestādes ir likvidētas, šodien žurnālistiem pastāstīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora pienākumu izpildītājs Ivars Balamovskis.
Izglītojamo skaits vispārizglītojošās vidusskolās pēdējos gados ir nostabilizējies, tomēr prognozes liecina, ka pēc sešiem gadiem atkal sāksies kritums. Tas atsauksies uz skolu tīklu. Vai mazajām vidusskolām būs nākotne? Vai tām vieta ir laukos? Nozares eksperti diskusijā Saglabāt nevar likvidēt, ko rīkoja Rīgas tālmācības vidusskola, mēģināja rast atbildes uz šiem un citiem jautājumiem.
Izglītības nozares vājā vieta ir tās organizācija no valsts puses, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja kādreizējais Latvijas Universitātes rektors, Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors Mārcis Auziņš.
Pašlaik vidusskolēnu ir tik daudz, ka ar tiem varētu aizpildīt 130 skolas. Taču Latvijā to ir divarpus reižu vairāk, tāpēc viens no skolu tīkla reformas uzdevumiem būtu vidusskolu optimizācija, mainot to statusu vai apvienojot izglītības iestādes. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izvirzījusi mērķi ik vidusskolā līdz 2020. gadam 10. līdz 12. klasēs nodrošināt vismaz 150 skolēnu.
Valstij jāpārņem savā pārziņā vidusskolas. Šo Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājas Laimdotas Straujumas ierosinājumu izglītības nozarē strādājošie vērtē atšķirīgi: vieni atbalsta, citi noraida, uzskatot to par nepamatotu vēlmi visu centralizēt, kas diez vai dos pozitīvus rezultātus.
Pašvaldību un valsts vispārējās vidējās izglītības iestādēm pašlaik vēl ir spēkā noteikumi, kas atļauj 10. klasi atvērt ar ne mazāk kā desmit skolēniem vai arī 10. līdz 12. klašu posmu – kopumā ar 27 audzēkņiem.
Viens no zemākajiem centralizēto eksāmenu (CE) indeksiem ir vakara, neklātienes un tālmācības vidusskolu beidzējiem, secināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītajā ideālā skolu tīkla pētījumā. Tas varētu būt viens no iemesliem, lai šīs izglītības iestādes reorganizētu un daļu arī slēgtu, pieļauj ministrs Kārlis Šadurskis. Tikmēr šo skolu direktori un izglītības darba speciālisti uzskata, ka bez šādām mācību iestādēm nevarēs iztikt.
Liela daļa vidusskolu būtu pārveidojamas par pamatskolām. Viens no iemesliem, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nonākusi pie šāda secinājuma, ir pētījumā par optimālā skolu tīkla izveidi konstatētais: daļā vidusskolu, jo īpaši – vakara vai neklātienes, centralizēto eksāmenu kārtošanas indekss ir zemāks par 30%, kas liecina par izglītības kvalitātes trūkumu.
Nākamgad slēdzamo un reorganizējamo izglītības iestāžu saraksts palēnām piepildās. Vairākos novados (piemēram, Madonas, Saldus, Smiltenes) ķērušies pie vidusskolu apvienošanas. Šīs pārmaiņas nebūt nenotiek gludi, un daudzviet kaislības met augstu vilni, jo neapmierināti ir gan pedagogi, gan vecāki.
Pierobežas vidusskolām no valsts puses vajadzētu lielāku atbalstu, kaut vai nenosakot minimālo skolēnu skaitu 10. klases atvēršanai vai ļaujot saglabāt valsts ģimnāzijas statusu ar mazāku bērnu skaitu, nekā nosaka Ministru kabineta noteikumi. Tas būtu viens no veidiem, kā varētu stiprināt ne tikai pašu robežu, bet arī Latviju kopumā, jo skolas ir ne tikai izglītības, bet arī kultūras un pilsoniskās audzināšanas balsti, uzskata pierobežas vidusskolu direktori.