Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosinās Finanšu ministrijai (FM) izvērtēt pašvaldību izdevumus izglītībai. Acīmredzot ministrijas mērķis ir – piespiest vietvaras likvidēt gandrīz pusi vidusskolu, uzskata pašvaldību vadītāji. Diemžēl izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā nav vienas receptes, kas derētu visiem, tāpēc šāda izvērtēšana neko nedos.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vērš uzmanību uz to, ka pašvaldības savus budžetus izstrādā, apstiprina un izpilda patstāvīgi, ievērojot likumus par budžetu un finanšu vadību. Valsts pārvaldes institūcijas nedrīkst iejaukties vietvaru budžetu izstrādāšanā un izpildē, ja tas nav paredzēts likumā. Latvijas lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis arī atgādina par pašvaldību autonomiju un norāda, ka neredz jēgu šādai FM izvērtēšanai. Skolas pat vienas pilsētas ietvaros atšķiras - tās nav tipveida, līdz ar to ieguldījumi vienai vajadzīgi lielāki, citai mazāki. Pat ja šādu «revīziju» veiks un nonāks pie kaut kāda skaitļa x, tas neatbildīs reālai dzīves situācijai. «Tā ir tāda padomju laika plānveida ekonomika, taču šajā gadījuma neder,» akcentē V. Valainis, piebilstot, ka tas viss izskatoties tikai pēc viena - pēc IZM vēlmes aiztaisīt pusi vidusskolu.
Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs uzskata, ka šāds ieraksts IZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par skolu tīkla sakārtošanas izvērtējumu, proti, «rosināt Finanšu ministriju izvērtēt pašvaldību izdevumus izglītībai», ir formāls. Jo to izdarīt nav iespējams. Skolu tīkls ir skatāms no funkcionalitātes un finanšu efektivitātes aspekta, nevis tikai no tēriņu viedokļa. Ja šis jautājums skatīts kompleksi, tad šādam izvērtējumam ir jēga. Pretējā gadījumā - nevar uzrakstīt recepti, kas garšos visiem. M. Švarcs domā, ka ir gana kontrolējošu iestāžu, arī Valsts kontrole ir viena no tām. Vai FM būs pietiekami profesionāla, lai izvērtētu funkcionalitāti un izdevumus izglītības jomā, tādas pārliecības nav. Viņš uzsver, ka pagājušajā nedēļā, tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu Latgales plānošanas reģiona kopsapulcē, runāts par reģiona attīstību un apdzīvotību laukos, proti, ka nevar ņemt vērā tikai to, ka visi dzīvos pilsētās. Tāpat nevar runāt par uzņēmējdarbību, ja nebūs atbilstošas vides, arī izglītības pakalpojumu. Tātad vajadzīgas skolas, arī vidusskolas. Rēzeknes novadā desmit gadu laikā akcents likts uz četrām - Maltā, Dricānos, Nautrēnos un Kaunatā, ieguldot tajās līdzekļus un attīstot ne tikai infrastruktūru, bet arī mācību saturu, tāpēc pašvaldības plānos nav tās reorganizēt.
Ventspils novada pašvaldība ir viena no tām, kas nākamnedēļ gatavojas tikties ar IZM, lai runātu par skolu tīklu. Līdz tam tai ir jāiesniedz izglītībai atvēlētā finansējuma pārskats. Tas esot līdzīgs tam, ko jau izmanto norēķinos starp pašvaldībām (modelis «Nauda seko skolēnam») un nav nekāds noslēpums, skaidro Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Mačtams. Viņš īsti gan nesaprotot, kā var izmērīt tēriņus - vai to ir par daudz vai par maz. Tiesa, Ventspils novadā tie ir, iespējams, lielāki nekā tajos novados, kas ir blīvāk apdzīvoti.
«Teritorija ir ļoti liela, apdzīvotas vietas tālu cita no citas, tāpēc pārvadājumi iznāk gari. Skolēnu skaits skolās ir mazs, taču, ja mēs tās vēl vairāk optimizēsim, pārvadājumi kļūs vēl garāki un finansējums tiem tikai pieaugs,» norāda G. Mačtams. No šobrīd divām novada vidusskolām plānots 10. līdz 12. klases atstāt tikai Ugālē, kas no tuvākās vidusskolas ir 40 kilometru attālumā, tāpēc cerot, ka IZM atļaus tai piemērot ceturtā reģionālā bloka kritērijus (25 līdz 30 skolēni vidusskolas posmā). Katrā ziņā, ja jau tik ļoti ministrija gribot, lai kontrolējot. Cerot tikai, ka tas neizskatīsies tā: tiks izveidota tabula, kurā saliks visas pašvaldības, un tad vilks ar pirkstu, iebakstot tur, kur ir dārgāk, un salīdzinot ar tām, kur tas ir lētāk. Sak, jums jāpanāk tāds finansējums, kāds, piemēram, ir Ķekavā.
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis secina, ka šāds ieraksts informatīvajā ziņojumā apliecina, ka to autoriem nav īstas izpratnes par to, kā veidojas pašvaldību izdevumi. Arī par to, vai un cik ir jēgpilni tēriņi izglītības jomā. Piemēram, pie skolas ir izveidots liels sporta komplekss, ko izmanto ne tikai skolēni, bet arī citi sabiedrības locekļi. Bieži vien izdevumus šim objektam ieraksta izglītības sadaļā, jo sports ir nozīmīga skolu mācību satura sastāvdaļa. Var jau strīdēties, ka šī nauda jāraksta citā ailē, taču no tā vairāk tās nekļūs. «Šī ideja pozitīvu pienesumu nedos, tikai lieki tērēs resursus. Nu nevar domāt tā - slēgsim mazu skolu, un tai paredzēto naudu ieguldām citā skolā. Pašvaldība skatās uz situāciju plašāk, lemjot par skolas saglabāšanu vai slēgšanu. Tas ir politisks lēmums, līdzīgi kā valsts piešķir papildu līdzekļus sociāli mazaizsargātām grupām,» teic V. A. Krauklis.
Talsu novada domes priekšsēdētājs Dainis Karols piekrīt, ka izglītībā tiek tērēta liela daļa pašvaldības budžeta, bet tā ir arī viena no prioritātēm. Un par to, kā to īstenot, lemj ievēlēti vietvaras deputāti. Ja vispār FM varētu ko skatīt un vētīt, tad tie būtu Eiropas Savienības fondu tēriņi skolu infrastruktūrai. Taču arī tos diez vai vajadzētu dublēt, jo tos kontrolē Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.