Nākamajā mācību gadā durvis nevērs desmit izglītības iestādes, bet 18 tiks reorganizētas, kas gan nereti nozīmē to pašu slēgšanu. Vairākas skolas mainīs savu statusu, pārtopot no pamatskolām – par sākumskolām, kā arī zaudējot vidusskolas klases. Šogad iezīmējas arī vairāku vidusskolu apvienošanās.
Ieceri noteikt 10. klases skolēnu minimālo skaitu pilsētu un lauku vidusskolās šā gada 1. septembrī neīstenos, taču Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nav atteikusies no plāna sakārtot skolu tīklu – vai nu to izdarot ar jaunā algu modeļa vai citu metožu palīdzību. Pašvaldības gan solās turēt vidusskolas, cik nu ilgi iespējams.
Latvijā iebrauc debilizācijas tanki. Tiem apkārt pulcējas Latvijas ministri, politiķi, inteliģences pārstāvji ar ziediem, sajūsmas asaru traukiem un plakātiem.
Reorganizējot vai slēdzot kādu no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzībā esošajām profesionālajām vidusskolām, viens no ministrijas argumentiem ir gan audzēkņu, gan darba devēju nepietiekams pieprasījums pēc apgūstamajām mācību programmām konkrētajās mācību iestādēs.
Pagājušās nedēļas nogalē Rīgā norisinājās vidusskolēnu debašu konkurss, kurā galvenā tēma bija izglītības iestāžu loma skolēnu radošās domāšanas un uzņēmības veicināšanā. Pārsvars izrādījās to skolēnu pusē, kuri uzskata, ka pašreizējā situācijā izglītības iestādes neveicina radošumu un reizēm rīkojas pat gluži pretēji.