No 2016. gada 1. septembra, iespējams, vidusskolas klases varēs atvērt tikai tad, ja tajā nebūs mazāk par 12 skolēniem.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskata, ka jāatsakās no mazajām vidusskolām, jo tās nevar nodrošināt kvalitatīvu izglītību. Nozares arodbiedrība un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) gan iebilst tādam uzstādījumam, norādot, ka tikai audzēkņu skaits nevarētu būt vienīgais kritērijs, kurš nosaka skolas likteni.
IZM jau no jaunā gada ķērusies klāt skolu tīkla izvērtējumam, īpašu akcentu liekot uz vidusskolu posmu. Izskanējis fakts, ka 80 vidusskolu varētu zaudēt savu statusu vai tikt reorganizētas, ja tur nevarēs nodrošināt minimālo skolēnu skaitu, lai atvērtu 10. klasi. It īpaši tas attiecas uz 31 mācību iestādi, kurā jau nav 10. klases (no tām 11 Rīgā). «Tajā pašā laikā uz labākajām mācību iestādēm stāv rindā, lai iekļūtu. Kāpēc tā dara? Jo tur tiek piedāvāta kvalitatīvāka izglītība un bērnus labāk sagatavo studijām augstskolā,» norāda izglītības un zinātnes ministres padomniece Ilze Salna, piebilstot, ka IZM esot šaubas, vai klasē ar trim bērniem var nodrošināt atbilstoša līmeņa zināšanas. Vidusskolām būtu arī vairāk jāveido specializētās klases ar labiem kabinetiem un jānodrošina ar profesionāliem ķīmijas un fizikas pasniedzējiem. Lai gan bieži izskanot argumenti, ka skolas vai vidusskolas posma likvidācija atstāj negatīvu ietekmi uz konkrēto vietu, tomēr jāskatās, ko «varam atļauties un ko ne», uzsver I. Salna. Ja novadā nebūs darba vietu, tad viena pati skola to nespēs glābt. IZM gan atzīst, ka tā var tikai rosināt pašvaldības veikt skolu optimizāciju, bet nevar piespiest to darīt.
LPS padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure domā, ka nebūtu tik strikti jānosaka: lauku skolās 12 skolēnu (18 pilsētās un Pierīgā, republikas nozīmes pilsētās – 22) un ne mazāk, tikai tad var atvērt 10. klasi. Vajadzētu atļaut vietvarām pašām izlemt un piešķirt līdzfinansējumu no savas kabatas, ja klasē, piemēram, ir desmit bērnu. LPS pārstāve ir pārliecināta, ka jāskatās uz visu kompleksi un jābūt kritēriju kopumam, ne tikai vienam. Ja nu demogrāfiskā situācija rāda, ka turpmākos gados bērnu būs vairāk, tad nav jēgpilni no vidusskolas posma atteikties, it īpaši, ja skolā sniegtā izglītība ir augstā līmenī, un to rāda gan centralizēto eksāmenu rezultāti, gan iestāšanās procents augstskolās, gan darbs ar talantīgiem bērniem. Tāpat jāskatās arī citi aspekti: cik tālu no apdzīvotās vietas ir citas skolas, kāds ir ceļu tīkls un transporta nodrošinājums. «Esmu par to, ka katra skola ir jāizvērtē un rūpīgi jāizanalizē situācija, pirms sper radikālus soļus. Nedrīkst pieņemt lēmumu, ņemot vērā vienu kritēriju,» uzsver I. Dundure.
Arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība norāda, ka izskanējušais fakts, ka «divu dēļu koncepcija» varētu sagaidīt 80 vidusskolu, nozīmē – bez darba var palikt vesela virkne pedagogu. Tāpēc, ja IZM un valdība nobalso par šādu soli, tad noteikti jānodrošina «sociālais spilvens» skolotājiem. «Ja tiešām nav citu alternatīvu un tiek pieņemti lēmumi par skolu optimizāciju, tad valstij ir jānodrošina, lai mēs nepazaudējam mūsu profesionāļus un viņiem tiek piedāvātas citas adekvātas darba iespējas nozarē. IZM sadarbībā ar Labklājības ministriju jādomā par «sociālā spilvena» nodrošināšanu un pārkvalificēšanas programmām, kas sniegtu iespēju pedagogam pārorientēt profesionālo darbību uz pieaugušo vai pirmsskolas izglītības jomu. Līdz ar to, lemjot par izmaiņām skolu tīklā, būtiski ir arī sakārtot pašlaik problemātiskākos darba samaksas jautājumus izglītības nozarē,» uzmanību vērš LIZDA.