Pierobežas vidusskolām no valsts puses vajadzētu lielāku atbalstu, kaut vai nenosakot minimālo skolēnu skaitu 10. klases atvēršanai vai ļaujot saglabāt valsts ģimnāzijas statusu ar mazāku bērnu skaitu, nekā nosaka Ministru kabineta noteikumi. Tas būtu viens no veidiem, kā varētu stiprināt ne tikai pašu robežu, bet arī Latviju kopumā, jo skolas ir ne tikai izglītības, bet arī kultūras un pilsoniskās audzināšanas balsti, uzskata pierobežas vidusskolu direktori.
«Ja gribam, lai pierobeža (it īpaši Eiropas Savienības ārējā robeža) nav mazapdzīvota teritorija bez Latvijai lojāliem pilsoņiem, tad jāatbalsta pašvaldības un to teritorijās esošās izglītības iestādes. Vienmēr tiek uzsvērts, ka primārais ir bērns, bet patiesībā jau tas ir finansējums, kas nosaka skolu likteni,» secina Dagdas vidusskolas direktore Vija Gekiša. Ja par atskaites punktu ņems tikai skaitļus, «nonāksim pie tā, ka cilvēki dzīvos tikai Rīgā vai citās lielajās pilsētās un reģionos ap tām». Rodas jautājums – vai tiešām Latvija ir tik liela valsts, ka var bez sirdsapziņas pārmetumiem atstāt tukšus novadus? Patlaban gan Dagdas vidusskolai par audzēkņu skaitu vēl neesot raižu – kopumā tur mācās teju 400 bērnu, no tiem 10. līdz 12. klasē – 108, kas ļauj veidot vairākus klašu komplektus. Pēc dažiem gadiem gan, skatot demogrāfisko līkni, skolai var pienākt arī sūrāki laiki, teic V. Gekiša. Viņa kā vienu no svarīgākajiem kritērijiem skolas saglabāšanai nosauc izglītības kvalitāti. Ja tā ir laba, tad mācību iestāde noteikti jāsaglabā. Otrs – attālums līdz tuvākajai skolai. Tāpat jāņem vērā, vai izglītības iestādē ir internāts un ēdināšana.
Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns domā, ka noteikti jāsaudzē būtu novadā vienīgās vidusskolas. Tāda tā ir arī Baltinavas novadā. Jā, skolēnu 10. līdz 12. klasēs ir maz (šogad beidza seši, patlaban 12. klasē ir septiņi, bet 10. klasē 11 audzēkņu), taču viņu sekmes ir labas, ko apliecina arī centralizēto eksāmenu rezultāti un to absolventu skaits, kas iestājas augstskolās. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tikai aprādot, ka mazs skolēnu skaits ierobežo izvēles iespējas (arī attiecībā uz programmām) un finansējumu. Tā vis neesot. Skolā, piemēram, sporta nodarbības noturot divām klasēm kopā, bet ietaupīto naudu izmantojot programmas paplašināšanai. Tāpat I. Slišāns liek paraudzīties apkārt un izvērtēt, kas notiek ne tikai ar visas skolas slēgšanu, bet pat vidusskolas posma zaudēšanu. Bērni aizplūst uz citām pašvaldībām, un galu galā tās zaudē pat vairākkārt, jo nereti uz vietu, kur skola ir tuvāk, aizdodas visa ģimene.
Raizes IZM skaitļi rada arī valsts ģimnāzijām lauku reģionos. No nākamā gada statusa saglabāšanai vajadzēs ne mazāk kā 120 ģimnāzistu, un tad tas var ietekmēt arī, piemēram, Viļakas Valsts ģimnāziju, kur šādu daudzumu nodrošināt ir gandrīz nereāli. Formāli par šo jautājumu ar IZM esot runāts, un saņemta tikpat formāla atbilde, skaidro Krāslavas Valsts ģimnāzijas direktors Jānis Tukāns. Viņš gan necer, ka pierobežas skolas būs izņēmums. Cipari rāda, ka Latgales reģions (tai skaitā arī Krāslavas novads) kļūst aizvien tukšāks, kā apliecinājums tam – Indras vidusskolas reorganizācija par pamatskolu, kā arī Aulejas pamatskolas slēgšana. Šobrīd vēl ģimnāzijā esot virs 150, taču tomēr ar katru gadu skolēnu kļūst aizvien mazāk. Par laimi, šogad bijis iespējams atvērt trīs 10. klases (divas – ar matemātikas un dabaszinātņu, vienu – ar humanitāro novirzienu). Arī 7. klasē pieteikušies 17 audzēkņu, kas ļauj cerēt, ka tuvākajā laikā tik ļoti bīstama bedre vēl netuvojas. J. Tukāns gan teic, ka pašvaldība ir ģimnāzijai noteikusi diezgan stingru rāmi: 7. klasi var atvērt tikai tad, ja tajā ir vismaz 15 skolēnu, bet vidusskolas posmā – 18.