Veselība

Sejas āda kļūst jutīga vairāku iemeslu dēļ. Tas var būt saistīts ar barojošu vielu, vitamīnu un minerālvielu trūkumu, nepareizu ādas kopšanu un apkārtējās vides pārlieku kaitīgu iedarbību uz ādu.

Aizbildinājumu, kāpēc mēs labprāt pievērstos svara samazināšanai, bet tomēr to nedarām, ir simtiem.

Valsts apmaksāto ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu kvotā šogad iekļāvušās tikai divas slimnīcas, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati par šā gada deviņiem mēnešiem.

Meklējot vieglāku veidu, kā tikt vaļā no liekā svara, daudzas lietas uztveram vienkāršoti: ja par kādu produktu tiek apgalvots, ka tas liek vielmaiņas procesiem ritēt straujāk, tad – uz priekšu, ēdam to, cik uziet, bet paralēli turpinām savas līdzšinējās uztura tradīcijas, kas mūs novedušas pie liekā svara.

Gripas vīruss Latvijā vēl necirkulē, tomēr ir piemērotākais laiks, lai pret to vakcinētos, uzsver Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti.

D vitamīna vielmaiņa ir visnotaļ komplicēts process, kuru zinātne joprojām pēta. Lai šī vielmaiņa sekmīgi norisinātos, nepieciešama dažādu iekšķīgu un ārēju faktoru mijiedarbība.

Latvijas reģionālās slimnīcas nolēmušas neatteikties no sadarbības ar valsti par neatliekamās un stacionārās palīdzības sniegšanu, tomēr kopīgi ar pašvaldību pārstāvjiem vienojušās par papildu noteikumiem turpmākā sadarbībā ar valsti.

Aukstums un drēgnums, apkures sezonas sākums un elpceļu vīrusu sarosīšanās ir zelta rudens blakusparādības, ar kurām jāsadzīvo, gribi vai negribi.

Ar Nūjošanas un Ģimeņu sporta festivālu, kurš 5.oktobrī Vakabruļļu pludmalē pulcēja vairāk nekā 300 dalībnieku, ir sākusies starptautiskā Veselības Nedēļa, kas visā Eiropā tradicionāli norisinās oktobra pirmajā nedēļā, šogad - no 7. līdz 13.oktobrim. 7.oktobrī Preiļos pasākums par veselīgu dzīvesveidu pulcēja vairāk kā 70 interesentus, kuri nūjošanas valsts treneres G.Gorbatenkovas vadībā apguva nūjošanas pamatus. Latvijas virtuālā komanda ar 505 dalībniekiem 37 valstu konkurencē aktīvi iesaistījusies interneta vietnes Endomondo.com Veselības nedēļas izaicinājuma cīņā.

Veselības aprūpes nākotnes vīziju Latvijā veselības ministre Ingrīda Circene iezīmē ar trim vārdiem: pieejamība, efektivitāte un kvalitāte.

Sabiedrībā ik pa laikam parādās mode lietot konkrētus pārtikas produktus, kas pēc kā­da laika izzūd. Tendence uzturā izmantot veselīgas svaigi spiestas sulas ir parādījusies samērā nesen, lai gan ir cilvēki, kuri ēdienkartē bieži iekļauj šādas sulas.

Sirds un asinsvadu veselības pilotprojekts pārliecinājis Veselības ministriju, un jau 2015. gadā visā Latvijā varētu ieviest programmu sirds slimību profilaksei, aicinot uz pārbaudēm noteikta vecuma iedzīvotājus, tostarp 11 gadus vecus bērnus.

Atsevišķi veselības centri saviem pacientiem no 1. oktobra, kad visas cenas jānorāda gan latos, gan eiro, sagādājuši pārsteigumu būtiski mainot cenrāžus - ir mainītas cenas latos, taču eiro tās ir apaļas, vēsta Latvijas Radio.

Ne bez pamata cukuru mēdz dēvēt par balto indi. It kā jau visi zinām, ka uztura piramīdā cukurs un saldumi novietoti pašā augšā un normāli tiem mūsu ēdienkartē būtu jāatvēl pavisam niecīga vieta, priekšroku dodot veselīgākiem produktiem.

Pieņemts domāt, ka vasarā cilvēki ir labi atpūtušies, uzņēmuši enerģiju un norūdījušies, turklāt rudenī netrūkst svaigu un vitamīniem bagātu vietējo augļu un dārzeņu, ko likt galdā, tāpēc mums jābūt īpaši spirgtiem un možiem.

Vitamīnus saturoši produkti var būt reģistrēti gan kā zāles, gan kā uztura bagātinātāji. Dažs patērētājs to pat neievēro vai uzskata, ka vitamīni paliek vitamīni, bet citiem šis fakts liek palauzīt galvu – kurus tad īsti izvēlēties?

Statistika liecina, ka pinnes ir vairāk nekā 80 procentiem pusaudžu. Meitenēm tās attīstās aptuveni 12 gadu vecumā, zēniem ap 13 gadiem. «Daudzi vēlas ārstēties, jo pinnes rada ļoti lielu diskomfortu un samazina dzīves kvalitāti, bet ir arī tādi pusaudži, kuri saka – man tas nav vajadzīgs, mēs visi klasē esam pumpaini.

Nedēļas nogalē 7.Latvijas Ārstu kongresa dalībnieki pieņēmuši rezolūciju, kurā prasa valdībai pildīt solījumu palielināt veselības nozares valsts budžeta finansējumu līdz 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2014.gadā.

No šodienas līdz 4.oktobrim 25 ārsti no sešām pasaules valstīm Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS) apgūs zināšanas tuberkulozes mūsdienīgā diagnostikā un ārstēšanā, aģentūru LETA informēja slimnīcas preses sekretāre Dace Kārkliņa.

Uzminiet, kas tas ir: garšo visiem, draudzējas gan ar augļiem un dārzeņiem, gan ar siļķi un rozīnēm? Protams, tas ir biezpiens!