No sīkām veselības problēmām reizēm nav pasargāts arī vesels cilvēks. Te nav runa par nopietnām situācijām, kad obligāti jāmeklē mediķu palīdzība, bet par tādām, ar kurām lielākoties jāprot tikt galā pašiem.
To var darīt dažādi – lietot bezrecepšu zāles vai tautas medicīnas paņēmienus, bet reizēm pietiek vienkārši apēst kādu pavisam parastu produktu un viss atkal ir labi. Var arī lietot uzturā noteiktus ēdienus ar mērķi nepieļaut kādas slimību rašanos. Ikdienas steigā mēs bieži neiedziļināmies savās sajūtās un, īpaši nedomājot, ēdam visu, kas pagadās, kā arī pērkam uztura bagātinātājus, cerot, ka tie kalpos slimību profilaksei. Taču, ja rodas vēlēšanās, daudz ko var mēģināt panākt vienkārši ar uzturu. Šis ir tas gadījums, kad mēģināts nav zaudēts.
• Banāni – pret stresu un nervozitāti. Kad jūtams, ka nupat spriedze draud kļūt pārāk liela, ir vērts apēst vienu banānu. Tas dos ap 100 kilokalorijām un ap 15 gramiem ogļhidrātu, kā arī aptuveni trešo daļu no B grupas vitamīnu dienas normas, kas palīdzēs smadzenēm ražot serotonīnu, līdz ar to izdosies saspringto situāciju pārvarēt mierīgāk.
• Bumbieri – lai būtu normāls holesterīna līmenis asinīs. Vienā vidēji lielā bumbierī ir aptuveni pieci grami šķiedrvielu, lielākoties pektīna formā, kas palīdz izvadīt no organisma zema blīvuma jeb tā dēvēto slikto holesterīnu. Paaugstināts holesterīna līmenis veicina sirds un asinsvadu slimības.
• Tuncis – pret sliktu garastāvokli. 80–90 g konservēta tunča satur aptuveni 800 miligramu omega 3 taukskābju, kas noder ne vien sirds un asinsvadu veselībai, bet arī nervu sistēmai.
• Rozīnes – lai nepieļautu paaugstinātu asinsspiedienu. Aprēķināts, ka 60 rozīņu, kas ir aptuveni sauja, satur vairāk nekā
200 miligramu kālija un arī vienu gramu balastvielu, un rozīnēs arī saglabājas vīnogu polifenoli, kas ir pazīstami ar savu labvēlīgo ietekmi uz sirds un asinsvadu veselību, tostarp – uz normāla asinsspiediena uzturēšanu.
• Ingvera tēja – lai transportā nebūtu slikta dūša. Pagatavo tēju no pustējkarotes svaiga sasmalcināta ingvera vai no šķipsniņas kaltēta ingvera uz tasīti.
• Jogurts – ja uzpūties vēders. Šo problēmu palīdz atrisināt porcija kvalitatīva, dzīvas labās baktērijas saturoša jogurta bez piedevām.
• Baziliks – ja uznākušas vēdergraizes. Baziliks satur īpašu vielu – eugenolu, kas darbojas pret gremošanas trakta spazmām un nogalina sliktās baktērijas.
• Apelsīnu sula – pret nogurumu. C vitamīns palīdzēs apkarot oksidatīvo stresu un uzlabos dzelzs vielmaiņu, fruktoze sniegs enerģiju, turklāt labā garša uzlabos noskaņojumu. Reizēm īstās noguruma vaininieces ir vienkārši slāpes – arī tās tiks remdētas.
• Tītara gaļa – ja grūti iemigt.
100 gramos tītara gaļas ir gandrīz viss diennaktī vajadzīgais aminoskābes – triptofāna daudzums. Triptofāns vajadzīgs organismam, lai varētu ražot hormonus, kas nodrošina regulāru un pilnvērtīgu miegu. Pētījumi liecina, ka bezmiega mocītie nereti cieš no triptofāna deficīta.
• Žāvētas aprikozes – lai nerastos nierakmeņi. Astoņās žāvētās aprikožu pusītēs ir divi grami balastvielu, tikai trīs miligrami nātrija un 320 miligramu kālija, un šāda kombinācija kavē kalcija oksalāta akmeņu veidošanos.