Atvēlēt daļu iedzīvotāju sociālo iemaksu veselības nozarei būtu pieņemami, tomēr tas ir tikai viens no finansējuma avotiem, ar ko vien nepietiks, aģentūrai LETA pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris.
"Nelaime ir tajā, ka šobrīd veselības nozares darba grupa nav saņēmusi no valdības finanšu garantijas tam, ka nozarei pieaugs valsts budžeta atvēlētā nauda. Bija solīts, ka šogad saņemsim garantijas par budžetu vidējā termiņa ietvaram," teica Keris.
Viņš slavēja Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) par to, ka viņa savus solījumus pildījusi un panākusi nozarei visu šogad solīto papildu finansējumu, bet vienlaikus norādīja, ka, raugoties uz nākamajiem gadiem, optimisms strauji noplok.
"Šis politiķiem ir pārbaudes laiks. Visiem ir skaidrs, ko iesaka Eiropas Komisija un Pasaules Veselības organizācija - nekavējoties palielināt finansējumu veselības nozarei, tostarp no iekšzemes kopprodukta. Tagad valdībai jāizšķiras, vai pieņemt šo valsts ilgtermiņa attīstībai absolūti nepieciešamo nosacījumu, vai turpināt badināt nozari," izteicās Keris.
Līdzīgas bažas pauž arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska. Šodien pēc Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdes viņa žurnālistiem sacīja, ka joprojām nav saņemtas garantijas par finansējuma palielinājumu veselības nozarei no valsts budžeta. Viņa atbalsta priekšlikumu novirzīt nozarei daļu iedzīvotāju sociālo iemaksu, tomēr vienlaikus uzskata, ka šī summa 2015.gadam, proti, 30 miljoni eiro, būtu tikai ielāps.
Kā ziņots, šodien Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē atbalstīts veselības nozares darba grupas piedāvājums no nākamā gada veselības aprūpi finansēt no diviem avotiem - valsts budžeta un iedzīvotāju veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Darba grupas izstrādātais veselības aprūpes finansēšanas modelis paredz, ka lielākā daļa finansējuma ir no valsts budžeta un noteikta daļa no sociālajām iemaksām, pēc sēdes žurnālistiem stāstīja darba grupas vadītāja Ilze Viņķele (V).
Ja šāds modelis tiks atbalstīts gan no nozares, gan politiķu puses, jau nākamgad veselības aprūpei varētu novirzīt pusprocentu no sociālajām iemaksām, bet trīs līdz četru gadu laikā būtu jāvirzās uz 2,5%-3%. Nākamgad šāda modeļa ieviešana veselības aprūpes budžetu papildinātu par aptuveni 31 miljonu eiro, bet četru gadu laikā tie būtu 160 miljoni eiro.