Urologi: par laicīgu diagnostiku jārunā katru dienu

© scanpix

Pērn vīriešiem Latvijā agrīnā stadijā diagnosticēto prostatas un citu vēža formu gadījumu skaits pieauga. Tomēr statistika vēl arvien ir nepielūdzama - ar prostatas vēzi vien vidēji ik dienas Latvijā mirst kāds vīrietis, vēl simtos mērāmi vīriešu nāves gadījumi, ko izraisījušas citas ielaistas, bet šodien ārstējamas slimības.

Publiski pieejamie dati liecina, ka 2013.gadā Latvijā ar prostatas vēzi miruši 368 vīrieši, savukārt tas diagnosticēts 910 jauniem pacientiem, tostarp no tiem tikai 11% jeb 99 vīriešiem tas konstatēts agrīni - I stadijā, tātad ar maksimālu iespēju atveseļoties. Sēklinieku vēzis diagnosticēts 36 jauniem pacientiem, no kuriem tikai pusei vīriešu tas konstatēts I stadijā. No nieru vēža miruši 105 vīrieši, no urīnpūšļa vēža - 164.

Latvijas Urologu asociācija 2013.gadā dēļ traģiskās situācijas vīriešu veselības jomā un, lai mazinātu vīriešu mirstību no ārstējamām vīriešu veselības kaitēm, uzsāka kompleksu skaidrošanas darbu.

"Diemžēl, tiklīdz mēs panākam pozitīvu dinamiku izmeklējumu un ārsta apmeklējumu jomā, mēs nonākam pie citām problēmām. Daudzi vīrieši ārstēšanu vienkārši nevar atļauties, ārstu kapacitāte ir ierobežota un viens no iemesliem, nenoliedzami, ir šobrīd tik plaši apspriestais finansējums veselības aprūpei. Tai pat laikā, savlaicīgi atrodot slimību un audzēju izoperējot vai izārstējot pirmajā stadijā, tas izmaksā lētāk kā valstij, tā pašam pacientam," stāsta urologs, medicīnas zinātņu doktors, asociētais profesors un Latvijas Urologu asociācijas prezidents Egils Vjaters.

Iemesli, kāpēc vīrieši, iespējams, ir kūtrāki ārstu apmeklēšanā, ir gan nezināšana un sabiedrībā valdošie stereotipi, gan arī nepacietība un nevēlēšanās gaidīt rindās. Daudzi esot cerējuši, ka komplikācijas pāries. Daudzi nevēlas tērēt trūcīgo ģimenes budžetu savām vajadzībām, jo pat pacientu iemaksas, apmeklējot ģimenes ārstu un speciālistu, lielai daļai nav pa kabatai. Citi tik daudz strādā, ka neatrod laiku, lai konsultētos ar ārstu. Ja vīrietis ir vientuļš, viņu neapciemo bērni un mazbērni, motivācija rūpēties par savu veselību ir pavisam zema. Protams, sava nozīme ir arī urologu trūkumam, īpaši atsevišķos Latvijas reģionos, liecina urologu novērojumi.

Lai saglabātu iepriekš minēto, pozitīvo tendenci, Latvijas Urologu asociācija arī šajā gadā veic virkni aktivitāšu, kuru mērķis ir veicināt vīriešu atbildību par savu veselību un dzīvību ģimenes, bērnu un mazbērnu priekšā, kā arī pamudinātu sievas, māsas, mātes un meitas pievērst uzmanību tam, vai vīrietim, kurš ir blakus, gadījumā nav nepieciešams atbalsts un iedrošinājums veikt veselības pārbaudes.

Arī šajā gadā notiks labdarības akcija "Pīļu skrējiens", kura rīkošanu atbalsta vīriešu organizācija "Round Table Latvia", virkne uzņēmumu un sabiedrībā zināmu cilvēku. "Pīļu skrējiens" Latvijā notiks 14.septembrī, Starptautiskajā Tēvu dienā, tā vēlreiz uzsverot ģimenes lomu un atbalstu vīriešu veselības saglabāšanā un uzlabošanā. Ziedotie līdzekļi tiks novirzīti Latvijas vīriešu informēšanai un izglītošanai, kā arī urologu pieejamības uzlabošanai Latvijas reģionos.

Latvijas Urologu asociācija atgādina, ka urologu nepieciešams apmeklēt regulāri un veikt nozīmētās analīzes, tostarp PSA jeb prostatas specifiskā antigēna līmeņa pārbaudi asinīs sākot no 50 gadu vecuma, tomēr, ja ģimenē kāds slimojis ar vēzi, nepieciešams pie ārsta doties jau agrāk - 45 gadu vecumā. Tas nepieciešams, jo izteikti simptomi ir tikai daļai saslimšanu. Savukārt simptomi, kas liecina, ka nekavējoties jādodas pie ārsta, ir sūdzības par urinācijas traucējumiem (bieža, apgrūtināta urinācija u.c.), asins piejaukums urīnam, nierakmeņi vai erekcijas problēmas. Plašāka informācija atrodama oficiālajā Latvijas Urologu asociācijas mājas lapā www.uroweb.lv, sadaļā "Pacientiem".

Veselība

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (Austrumu slimnīca) saskaņā ar ārstu novērojumiem gada tumšajos mēnešos arvien palielinās smagas un sarežģītas traumas guvušo pacientu skaits, kas nonāk slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā, jo bez atstarojošiem elementiem savā apģērbā bijuši nepamanāmi citiem satiksmes dalībniekiem.