Vēlēšanas

Jūrmalā pārsteigumu nebija: skaitliski uzvarēja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksts, iegūstot sešas deputātu vietas. Par saraksta līderi Gati Truksni nobalsoja 8310 jūrmalnieku, ieliekot pretim viņa uzvārdam 3369 plusiņus. Nacionālās apvienības «kontā» – divas vietas, kuras ieņem jauni un aktīvi politiskie cīkstoņi, Saskaņa ieguvusi trīs vietas, savukārt Tev, Jūrmalai, kas vienojās kopīgā dziesmā ar Jauno konservatīvo partiju, vēlētāji piešķīra četras vietas. Stabilai koalīcijai pietiktu ar ZZS un Tev, Jūrmalai (TJ) politisku vienošanos, taču TJ līderis Arnis Ābelītis jau iepriekš strikti noteica, ka ar ZZS viņa partijai nekādu kopīgu darīšanu nebūs.

 Partija "Latvijas attīstībai" (LA) arī nākamgad gaidāmajās Saeimas vēlēšanās varētu domāt par sadarbību ar Latvijas Reģionu apvienību (LRA), šorīt intervijā Latvijas Radio atzina LA valdes priekšsēdētājs Juris Pūce.

Jau pirms vēlēšanām vairākums ekspertu pauda stingru pārliecību, ka vēlēšanu rezultāts Ventspilī pārsteigumus nenesīs – uzvarēs līdzšinējā pilsētas vadība (partija Latvijai un Ventspilij) ar tās ilggadējo priekšsēdētāju Aivaru Lembergu priekšgalā.

Rīgas domes vēlēšanās partiju bloka Saskaņa/Gods kalpot Rīgai! uzvara ir nākusi ne vairs kā iepriekš ar lielu pārsvaru un viegli, bet dinamiski dramatiskā cīņā, kur rezultāts nebija droši zināms līdz pēdējam brīdim – kā sprinteru sacensībās, kur uzvarētāju nosaka fotofinišs. Nilam Ušakovam ir izdevies kā kamielim izlīst caur adatas aci.

Vakar es biju elektorāts. Šodien atkal esmu tauta. Vakar es tautai Rīgā gādāju varu. Diemžēl nevaru garantēt, ka sagādāju (vietējo) varu, ko tauta mīlēs. Visticamāk, ļaudīm būs diezgan iespēju un pamata uz varu atkal rūkt un kurnēt. Turklāt sev par labu teikšu, ka šoreiz man izvēlei bija piegādāts otršķirīgs izejmateriāls. Šo viedokli es nemainītu arī tad, ja Rīgā gadītos cits vairākums. Jo, ja galvenais sauklis («nomainīt varu Rīgā») nav saistīts ar pilsētu, bet ar varu, tad man tas vairāk liecina par varaskāri, nevis varas spēju.

Drošības policija (DP) sāktajos kriminālprocesos aizturēja divas personas, bet tās patlaban ir atbrīvotas.

Šodiena, 3. jūnijā, visā Latvijā norisinās pašvaldību vēlēšanas. Balsot iespējams savā vēlēšanu iecirknī no 7.00 rītā līdz 22.00 vakarā. Arī Talsu novadā cilvēki tiek aktīvi aicināt, lai iesaistītos vēlēšanu procesā un lemtu sava novada nākotni.

LTV Ziņu dienests no aculieciniekiem saņēmis fotogrāfiju ar bojātu vēlēšanu urnu Rīgā, Kurzemes prospektā, lasāms Ziņu dienesta twitter kontā.

Vēlēšanu laikā būtiski ne tikai izlemt, par ko atdosi savu balsi, bet izrādās, ka jābūt uzmanīgam arī vēlēšanu iecirkņu lokācijas izvēlē. Kaut arī daļa no tiem atrodas izglītības iestādēs, rīdzinieki pauž līdz šim nedzirdētu sašutumu par to, kādā stāvoklī redzētas vairākas Rīgas skolas.

Sestdien dosimies pie vēlēšanu urnām, lai kādiem politiķiem uzticētu savas pilsētas vai novada saimniecību. Solījumi visdažādākie, ambīcijas arī. Pretendentiem uz Rīgas mēra krēslu it īpaši. Liela vēlme izrādīties, bet mazāk to astroloģisko kombināciju, kas norāda uz saimnieka dotumiem.

Saeimā iesniegti platformā "Manabalss.lv" savāktie 11 384 paraksti iniciatīvai par iespēju Valsts prezidentu vēlēt atklāti.

Nez vai pāris dienas pirms vēlēšanām ir kāda jēga vēl kaut ko vērtēt. Es to daru cerībā, ka nākamreiz sarakstu (runa ir par Rīgas sarakstiem) vairākumu veidos nevis juristi, daudzbērnu tēvi, zagļu ķērāji, dakteri, dziedātāji un skolotāji, bet cilvēki, kuri spēj programmatiski apjēgt situāciju konkrētā teritorijā un zina, kā panākt sistēmisku, kompleksu tās izaugsmi nacionālas valsts kontekstā. Proti – nav vis pašvaldības birokrātu pavēnī un aizbildnībā esošs diletantu pulciņš, bet vēlētāju noteikta vietējā vara. Turklāt – šis būs savdabīgs aicinājums neignorēt vēlēšanas, bet saņemties un doties balsot.

Balsošana pašvaldību vēlēšanās jau norit pilnā sparā. Rīt ir izšķirošais datums, kad būs skaidrs, vai lielākajā daļā Latvijas pašvaldību vietējā vara mainīsies, vai paliks līdzšinējā.

Jau pavisam drīz norisināsies pašvaldību vēlēšanas un liela daļa dosies uz tuvākajiem iecirkņiem, lai vēlētu. Tomēr ir daļai iedzīvotāju, kuri vēlētos to darīt, bet viņiem šāda iespēja nepastāv

Atveru internetā sociālo tīklu lapu, un tur priekšā kārtējā politiskā reklāma: «Nepaliec 3. jūnijā mājās! Balso par...! 70% atlaide šmigai.» Vēlēšanu solījumu nogurdināts, pat uz sekundes simtdaļu samulsu – vai tiešām galīgi aptrakuši? Nu, nē, protams, tas taču joks.

Svetlana Lonska, kura kandidē uz vienu no deputātu krēsliem Daugavpils domē, jau pirms kāda laika sociālajā vidē kļuva īpaši populāra ar savu seksīgo video, kurā aicināja "dot viņai plusiņu". Kā redzams, tad dāma uz lauriem nesnauž un radījusi kārtējo video, kurā aģitē vēlētājus balsot par viņu.

Mazliet nenormāli ir tas, ka diskusijās par pašvaldību vēlēšanām ir maz konstruktivitātes. Televīzijas diskusijās, savās īsajās programmās un saukļos politiķi demonstrē monstrozu nekompetenci, tīši vai netīši solot lietas, kas pat nemaz nav pašvaldību tēmas. Pirmrindniece te laikam ir Juta Strīķe (Jaunā konservatīvā partija), kas sola apkarot korupciju Rīgā, lai gan tas viņai bija jādara tad, kad viņa vēl bija KNAB darbiniece. Dome nav tā iestāde, kas var kaut ko apkarot – varbūt tā var mēģināt mazliet labāk korupciju novērst.

Šajā mēnesī divi svarīgi notikumi. Politikā – pašvaldību vēlēšanas. Un – mūsu cauri laikiem dzīvie un mīlētie Jāņi, ar zāļu smaržu un līgodziesmām. Kaut arī planētu kombinācijas nekad nav absolūti ideālas, jūnijs ir gana normāls gan lietišķām aktivitātēm, gan svinēšanai.

ASV prezidenta Donalda Trampa znots Džareds Kušners, kurš ir viens no prezidenta tuvākajiem padomniekiem, nonācis uzmanības centrā ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) izmeklēšanā par Krievijas iespējamo jaukšanos prezidenta vēlēšanās 2016.gadā, ceturtdien ziņo amerikāņu mediji.

LTV priekšvēlēšanu debašu ciklā Izvēlies nākotni!, kas 19. maijā notika Jelgavā, pārraides vadītāji aicināja Jelgavas domes kandidātus paust savu attieksmi par portālā manabalss.lv uzsākto parakstu vākšanu, lai veiktu izmaiņas likumā Par pašvaldībām, kurā ir iecerēts paredzēt noteikt astoņu gadu limitu laikam, kad pašvaldības deputāts varētu ieņemt konkrētas pašvaldības priekšsēdētāja amatu.