Saeimas deputātiem un ministriem piederošie uzņēmumi pagājušajā gadā apgrozījuši 17,96 miljonus eiro, nopelnījuši 308 860 eiro, ar darba vietām nodrošinājuši 336 darbiniekus, bet nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 3,05 miljonus eiro, informēja SIA "Lursoft".
"Lursoft" veicis pētījumu, vērtējot 12.Saeimā ievēlētos deputātus un ministrus, apskatot, kuri spējuši šo amatu apvienot ar iesaisti uzņēmējdarbībā.
Šādu politiķu, kuriem pieder daļas uzņēmumos un kuri ir arī kapitālsabiedrību patiesā labuma guvēji, patlaban ir mazākumā. "Lursoft" apkopotā informācija liecina, ka kapitāldaļas uzņēmumos patlaban pieder 35 Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ministriem. Kopumā politiķi ir 48 uzņēmumu dalībnieki, no tiem visaktīvāk uzņēmējdarbībā iesaistījies Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Valdis Kalnozols, esot dalībnieks sešos uzņēmumos. Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputātiem pieder 20 uzņēmumi, savukārt 12 - "Saskaņas" frakcijas deputātiem.
Trīs opozīcijas deputāti - Vladimirs Nikonovs, Jānis Tutins un Ivans Ribakovs - ir ne tikai kolēģi Saeimā, bet arī biznesa partneri. Nosauktajiem politiķiem kopīgi ar vēl trīs fiziskām personām pieder 2006.gadā reģistrētais SIA "Saknes plus", kura pamatdarbības veids ir žurnālu un periodisko izdevumu izdošana. Analizējot iesniegtos gada pārskatus, gan redzams, ka šo gadu laikā uzņēmums tā arī nav uzsācis vērā ņemamu saimniecisko darbību.
"Lursoft" pētījumā konstatēts, ka ne visi uzņēmumi izceļas ar augstiem rezultātiem. Piemēram, diviem uzņēmumiem - Rihardam Kozlovskim (V) daļēji piederošais SIA "BBF Consulting" un Valdim Kalnozolam (ZZS) piederošais SIA "Kalnozols un partneri" - patlaban reģistrēts maksātnespējas process, bet deviņiem - aktīvi nodrošinājumi. No Kalnozolam piederošajiem sešiem uzņēmumiem tikai SIA "Dizaina līnija" patlaban nav reģistrēts neviens apgrūtinājums, jo pārējiem uzņēmumiem ir apturēta saimnieciskā darbība, pasludināta darbības izbeigšana, reģistrēta maksātnespēja vai arī nodrošinājumi.
"Saskaņas" deputātei Jeļenai Lazarevai piederošais SIA "Iļģuciems", pateicoties apgrozījuma pieaugumam par 8,74%, pērn apsteidzis iepriekšējā gada "deputātu un ministru uzņēmēju" līderi, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāta Askolda Kļaviņa uzņēmumu SIA "Gandrs". Aktīvās atpūtas preču tirgotājs "Gandrs" kopš 2010.gada sekmīgi palielinājis apgrozījumu, 2016.gadā tam sasniedzot 4,02 miljonus eiro, savukārt pagājušais gads uzņēmumam nesis apgrozījuma kritumu. "Lursoft" pieejamais "Gandrs" gada pārskats rāda, ka aizvadītajā gadā tirgotājs apgrozījis 3,84 miljonus eiro jeb par 4,49% mazāk nekā 2016.gadā.
Lazarevas būvmateriālu tirdzniecības uzņēmums SIA "Iļģuciems" 2017.gadā apgrozījis 4,03 miljonus eiro, pēc nodokļu nomaksas nopelnot 68 770 eiro. Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pieejamā amatpersonu deklarācija rāda, ka pērn politiķe dividendēs no SIA "Iļģuciems" saņēmusi 56 060 eiro un vēl 7060 eiro algā par uzņēmuma finanšu direktores amata pildīšanu. "Lursoft" norāda, ka Lazareva apstiprināta par Saeimas deputāti 2017.gada 13.jūlijā pēc Andreja Elksniņa ievēlēšanas Daugavpils domē.
"Iļģuciems" dibināts 1991.gadā un deputātei Lazarevai pieder 51,43% uzņēmuma daļu. Atlikušās daļas pieder politiķes mātei, tēvam un vīram. "Lursoft" pieejamā informācija rāda, ka aizvadītajā gadā uzņēmums ar darba vietām nodrošinājis 31 darbinieku un VID administrētajos nodokļos samaksājis 871 410 eiro, tostarp 111 360 eiro lielas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un 75 090 eiro - iedzīvotāju ienākuma nodokli.
"Lursoft" norāda, ka pozīcijā esošo partiju Saeimas deputātu un ministru uzņēmumi pagājušajā gadā apgrozījuši 10,78 miljonus eiro jeb par 1,88% mazāk nekā gadu iepriekš. Tikmēr opozīcijas deputātiem piederošo uzņēmumu kopējais apgrozījums pērn, salīdzinot ar 2016.gadu, piedzīvojis pieaugumu par 4,18%, palielinoties no 6,9 miljoniem eiro līdz 7,19 miljoniem eiro.
Pagājušajā gadā gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvjiem piederošie uzņēmumi strādājuši ar ievērojami zemāku apgrozījumu nekā 2015.gadā - opozīcijas deputātu uzņēmumu kopējais apgrozījums sarucis par 6,03%, bet pozīcijas - par 6,72%. Gada laikā apgrozījums palielinājies 12 pozīcijas partijas pārstāvošo Saeimas deputātu un ministru piederošiem uzņēmumiem un pieciem uzņēmumiem, kuru dalībnieki ir 12.Saeimas opozīcijā.
No deputātiem piederošajiem uzņēmumiem pērn vispelnošākais bijis SIA "Līvānu mājas un logi", kur Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam Jānim Klaužam pieder 38% kapitāldaļu. Uzņēmuma līdzīpašnieki ir Aleksandrs Surgunts (38%) un Olga Mihejeva (24%).
"Līvānu mājas un logi" apgrozījums, salīdzinot ar 2016.gadu, pērn palielinājies par 25,09%, sasniedzot 926 900 eiro, savukārt peļņa augusi par 76,41%, pēc nodokļu nomaksas veidojot 93 600 eiro, kas deputātam nesis 30 400 eiro lielas dividendes. Kā norādīts iesniegtajā gada pārskatā, kokapstrādes uzņēmuma "Līvānu mājas un logi" apgrozījuma pieaugumu pagājušajā gadā radījusi pārdoto preču apjoma palielināšanās, kā arī produktu izgatavošana ar augstāku sarežģītības pakāpi.
Pelnošāko uzņēmumu līderpozīcijās ir Zaļo un Zemnieku savienības frakcijai piederoši uzņēmumi, jo, kā parāda "Lursoft" pētījuma dati, vēl bez Klauža "Līvānu mājas un logi", starp pelnošākajiem uzņēmumiem 2017.gadā izvirzījusies arī Augustam Brigmanim piederošā Brigmaņa zemnieku saimniecība "Priedule" un SIA "Piebalgas alus", kura 38% kapitāldaļas pieder zemkopības ministram Jānim Dūklavam.
Brigmanim piederošā zemnieku saimniecība "Priedule" 2017.gadā apgrozījusi 478 700 eiro, no kuriem 75,3% nodrošinājusi graudaugu realizācija, bet 24,7% - rapša sēklas realizācija. Saimniecība saņēmusi arī 117 390 eiro lielas subsīdijas augkopībā, kā arī subsīdijas tehnikas iegādei no nākamo periodu ieņēmumiem 24 330 eiro apmērā. Saimniecība finanšu gadu noslēgusi ar 82 950 eiro peļņu.
"Piebalgas alus" ir pelnošākais no zemkopības ministram Dūklavam piederošajiem uzņēmumiem. Uzņēmums, kurā ministram pieder 38% kapitāldaļu, bet vēl 13% - Cēsu rajona Jaunpiebalgas pagasta zemnieku saimniecībai "Kalna-Brici", kura īpašniece ir Dūklava sieva, 2017.gadā palielinājis apgrozījumu līdz 3,62 miljoniem eiro, pēc nodokļu nomaksas nopelnot 72 680 eiro. Uzņēmums pagājušajā gadā saražojis 3 056 576 litrus alus, kas ir par 32 597 litriem mazāk nekā gadu iepriekš. Neskatoties uz uzņēmuma līdzīpašnieka augsto amatu un ietekmi likumu pieņemšanā, "Piebalgas alus" iesniegtajā gada pārskatā pie būtiskākajiem uzņēmējdarbības riskiem minētas biežās izmaiņas nodokļu un saimniecisko darbību reglamentējošajā likumdošanā.
Valdošo partiju deputātu un ministru uzņēmumi, neskatoties uz kopējā apgrozījuma kritumu salīdzinājumā ar 2016.gadu, pērn strādājuši ar peļņas pieaugumu par 19,21%, uzņēmumu kopējā peļņa 2017.gadā pēc nodokļu nomaksas bijusi 342 030 eiro). Tikmēr Saeimas opozīcijas deputātiem piederošie uzņēmumi aizvadīto gadu noslēguši ar 33 170 eiro lieliem zaudējumiem. Tiesa, salīdzinot ar 2016.gadu, pērn tie samazinājušies teju piecas reizes. Vēl gadu iepriekš, proti, 2015.gadā, opozīcijas deputātu uzņēmumi guvuši 275 990 eiro peļņu, kamēr pozīcijā esošajiem politiķiem piederošie uzņēmumi attiecīgo gadu noslēguši ar 187 490 eiro zaudējumiem.
Aizvadītajā gadā deputātiem piederošie uzņēmumi ar darba vietām nodrošinājuši 336 darbiniekus. Pēdējos gados šis rādītājs saglabājies praktiski nemainīgs - aprēķini rāda, ka 2016.gadā uzņēmumi nodarbinājuši 330 darbiniekus, bet 2015.gadā - 338.
"Lursoft" izpētījis, ka no visiem deputātiem un ministriem piederošajiem uzņēmumiem visvairāk darbinieku pēdējos divos gados nodarbinājis Askoldam Kļaviņam piederošais tirdzniecības uzņēmums "Gandrs". Pērn tajā strādājuši 88 darbinieki, kas ir par 10 vairāk nekā 2016.gadā. Tikmēr uzņēmuma samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodoklis gada laikā palielinājies par 45,2%, pērn sasniedzot 70 870 eiro, savukārt veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoms pieaudzis līdz 126 960 eiro (pieaugums par 25,17%, salīdzinot ar 2016.gadu). Uzņēmuma kopējie nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā aizvadītajā gadā sasnieguši 214 580 eiro.
"Lursoft" norāda, ka no 48 uzņēmumiem, kuros daļas pieder Saeimas deputātiem vai ministriem, pagājušajā gadā bijuši tikai septiņi komersanti, kuru darbinieku skaits sasniedzis vismaz 10 strādājošos. Vēl 11 uzņēmumos vidējais strādājošo skaits pērn svārstījies robežās no diviem līdz deviņiem darbiniekiem.
Deputātiem un ministriem piederošie uzņēmumi valsts kopbudžetā nodokļos pagājušajā gadā samaksājuši 3,05 miljonus eiro, kas ir par 5,2% vairāk nekā gadu iepriekš.
Lielākais nodokļu maksātājs starp deputātiem un ministriem piederošajiem uzņēmumiem arī pagājušajā gadā bijis Dūklavam piederošais "Piebalgas alus". 2017.gadā uzņēmums VID administrētajos nodokļos samaksājis 1,35 miljonus eiro, kas ir par 3,58% vairāk nekā 2016.gadā. Dzērienu ražotāja samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoms gada laikā palielinājies par 6,84%, sasniedzot 99 070 eiro, savukārt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopapjoms pieaudzis līdz 201 260 eiro (pieaugums par 2,49%).
Rēķinot pērn samaksātos nodokļus uz vienu darbinieku, pirmajā vietā izvirzījies Lazarevai piederošais "Iļģuciems", kas VID administrētajos nodokļos 2017.gadā samaksājis 871 410 eiro jeb 28 110 eiro uz vienu darbinieku. Tirdzniecības uzņēmums pagājušajā gadā tāpat kā gadu iepriekš nodarbinājis 31 darbinieku, un tā samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa palielinājusies par 11,13%, pieaugot līdz 75 090 eiro), savukārt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas sasniegušas 111 360 eiro (pieaugums par 7,31%).
"Lursoft" norāda, ka no visiem deputātiem un ministriem piederošajiem uzņēmumiem, kuri pērn veikuši nodokļu maksājumus valsts kopbudžetā, 53,33% gadījumos taksācijas gadā samaksātās VID administrēto nodokļu kopsummas palielinājušās.
Viens no uzņēmumiem, kura samaksāto nodokļu apjoms gada laikā palielinājies visstraujāk, ir Artusa Kaimiņa (KPV.LV) SIA "Suņu būda". Uzņēmums pagājušajā gadā apgrozījis 71 410 eiro, nopelnījis 10 830 eiro un VID administrētajos nodokļos samaksājis 27 930 eiro. Neskatoties uz to, ka pēdējos gados uzņēmuma darbinieku skaits bijis nemainīgs, proti, viens darbinieks, pagājušajā gadā būtiski pieaugušas uzņēmuma izmaksas par darba atalgojumu. Iesniegtais gada pārskats liecina, ka 2016.gadā "Suņu būda" darba atalgojuma izmaksām novirzījis 4440 eiro, bet pērn tie bijuši 23 740 eiro. Līdz ar to uzņēmuma samaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs no 910 eiro 2016.gadā pieaudzis līdz 5000 eiro pērn, bet valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - no 1510 eiro līdz 7540 eiro.
Pagājušajā gadā bijuši astoņi uzņēmumi, kuri nodarbinājuši vienu darbinieku. To vidū ir gan jau pieminētā "Suņu būda", gan Jūlijai Stepaņenko (S) piederošais SIA "Wave media", Ivana Klementjeva (S) SIA firma "Brāļi Klementjevi", gan Andrim Morozovam (S) piederošais SIA "Agent Arsenal.eu" un citi uzņēmumi.
Pētījums sagatavots, balstoties uz vispārpieejamu informāciju, kas iegūta no Uzņēmumu reģistra, kā arī no Centrālās vēlēšanu komisijas, VID un Saeimas mājas lapās publicētās informācijas.
