Saeimas vēlēšanās startējošās partijas valsts aizsardzības stiprināšanai sola armijā izveidot arodbiedrības, samazināt vai palielināt militāros izdevumus, kā arī palielināt zemessargu skaitu, liecina apkopojums par partiju 4000 zīmju programmām.
Jaunā konservatīvā partija sola panākt īpaša likuma pieņemšanu par 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzības budžetam neatkarīgi no apstākļiem. Tāpat partija uzskata, ka Latvijā nepieciešams turpināt izvietot NATO spēkus un attīstīt Zemessardzi un Jaunsardzi.
Rīcības partija saīsinātajā programmā sola panākt, ka sadarbošanās ar starptautiskajām drošības struktūrām, kā arī "ņemt vērā jaunās realitātes pasaules drošības politikā". Tāpat partija sola samazināt militāros izdevumus, "lai palielinātu medicīnas, policijas un tiesu finansējumus". Minētais gan būtu pretrunā ar Latvijas saistībām NATO.
Latvijas Reģionu apvienība sola rūpēties par Latvijas ārējās robežas drošības garantēšanu ar ES valstu un NATO atbalstu. Tāpat partija apņemas rūpēties par Jaunsardzes un Zemessardzes attīstību, atbalstot sadarbību ar pašvaldībām reģionos. Partija arī vēlas veikt drošību uzraugošo institūciju darbības revīziju un atjaunot Latvijas Policijas akadēmiju.
Apvienība "Attīstībai/Par!" sola, ka Latvija iekļausies Eiropas kodolā, tostarp Eiropas aizsardzības, drošības, iekšlietu savienībās. Partija uzskata, ka vienotā Eiropa garantē Latvijas drošību, jo tā ir vairogs pret masveida imigrāciju, terorismu un autoritārismu. Partija sola, ka Latvija viņu vadībā konsekventi izpildīs aizsardzības budžeta saistības NATO un balsta aizsardzību alianses spēku plašākā klātbūtnē Latvijā un sabiedrības "visaptverošā izturētspējā" pret daudzveidīgiem apdraudējumiem.
Partija "Jaunā Vienotība" sola pakāpeniski palielināt aizsardzības budžetu līdz 2,5% no IKP, nodrošināt pastāvīgu NATO sabiedroto kontingenta klātbūtni, izveidot spēcīgu Zemessardzi ar skaitlisko sastāvu līdz 20 000 cilvēku, kā arī veicināt sadarbību ar zinātnes nozari drošības industrijas attīstībai.
Zaļo un zemnieku savienība sola veidot visaptverošu valsts aizsardzību NATO ietvaros, stiprinot Nacionālos bruņotos spēkus, Zemessardzi, Jaunsardzi, austrumu robežu. Īstenojot pragmatisku Latvijas ārpolitiku ES, politiskais spēks sola aizstāvēt valsts intereses, virzot reformas, kas sekmētu nacionālo drošību.
Partija "No sirds Latvijai" saīsinātajā programmā sola līdz 2020.gadam izveidot jaunu nacionālās aizsardzības koncepciju, lai tā būtu atbilstoša valsts finansiālajām iespējām. Tāpat partija būtiski stiprināšot Zemessardzi un izbeigšot tādu ieroču un sistēmu iepirkšanu, kas nav atbilstoši jaunajai valsts aizsardzības koncepcijai.
Partijas "Progresīvie" īsajā programmā nekas skaidri nav minēts par solījumiem aizsardzības nozarē, taču paplašinātajā programmā teikts, ka partija pilnveidošot valsts pašaizsardzības spējas, vienlaikus izmantojot visu pieejamo aizsargspēju resursu, paplašinot militāro un civilās aizsardzības apmācību uz dažādām sabiedrības grupām ārpus Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzes. Tāpat partija turpināšot veidot vietējo militāri industriālo bāzi bruņoto spēku un Zemessardzes apgādei un vajadzībām, ieguldījumus veicot gan militārajā aprīkojumā, gan tādu bruņoto spēku izveidē, kas iekļaujas vietējā sabiedrībā.
Partija arī sola bruņotos spēkus attīstīt par sabiedrībā integrētu un pievilcīgu darba devēju, izveidojot tajos arodbiedrības un tādējādi palielinot karavīru pašpārvaldi bruņoto spēku saimnieciskajā un personāla organizācijā. "Progresīvie" uzskata, ka Latvijai jāsasniedz un jāsaglabā 2% no IKP slieksnis aizsardzības izdevumiem.
Partija "Saskaņa" sola modernizēt bruņotos spēkus, esošā finansējuma ietvaros nosakot kiberdrošību un speciālo operāciju spēkus par prioritāti. "Stiprināsim Latvijas iedzīvotāju vispārējo un valsts robežu drošību," teikts partijas saīsinātajā programmā.
Latvijas Krievu savienība iecerējusi pazemināt militāros izdevumus un atgriezties "pie tādas militāri politiskās situācijas reģionā, kas pastāvēja līdz 2014.gadam".
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK sola turpināt palielināt aizsardzības izdevumus, paplašinot mobilizācijas gadījumā iesaistāmo labi apmācīto pilsoņu loku. Tāpat partija aktīvi iestāsies par pastāvīgu NATO sabiedroto karavīru uzturēšanos Latvijā.
Partija "KPV LV" ne īsajā, ne paplašinātajā programmā nav skaidri minējusi, kādu politiku ieturēs aizsardzības jomas attīstībā.
Partija "Latviešu nacionālisti" saīsinātajā programmā sola izveidot tautas armiju un attīstīt rezervistus sistēmu. Tāpat partija uzskata, ka NATO ir Latvijas drošības garants.
Partija "LSDSP/KDS/GKL" sola nodrošināt, lai katrs Latvijas iedzīvotājs Latvijā justos droši, zinot, ka atbildīgie dienesti steigsies viņam palīgā apdraudējuma vai nelaimes gadījumā, un būtu pārliecināts, ka valsts aizsargās viņa tiesības dzīvot demokrātiskā, tiesiskā un drošā valstī.
Partija "Par Alternatīvu" saīsinātajā programmā neko nav ierakstījusi, ko sola panākt aizsardzības jomā, bet paplašinātu programmu šī partija nav publicējusi.
