Es nebūšu tik pieklājīgs un korekts kā Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis, sacīdams (Neatkarīgā, 22.05.2017.), ka «šīs vēlēšanas atšķiras ar to, ka atklāti un par valsts budžeta līdzekļiem tiek veidota kampaņa pret esošajām pašvaldībām. (..) Galvenā tēma ir – visi visur esot aizsēdējušies.»
Biju nejaušs liecinieks divu kādas pilsētas iedzīvotāju sarunai par vēlēšanu tēmu. Viens otram jautā – par ko balsosi? «Par kādreizējo mēru, tikai par viņu,» skan pārliecinoša atbilde. «Bet viņš taču dzērājs un korumpants,» seko neizpratnes pilna iebilde. «Toties viņš man baigo nekustamā nodokļa atlaidi iedeva. Vairākus simtus ietaupīju,» pretī dzelžains arguments. Nesagraujams. Tāds, ka visi citi argumenti paliek nesadzirdēti.
Šī gada 3.jūnijā visā Latvijā notiks pašvaldību vēlēšanas. Partijas "No sirds Latvijai" kandidāte Daugavpilī nolēmusi savus potenciālos balsotājus uzrunāt patiesi nepatiesā veidā.
Nepacietīgi gaidītais jaunievēlētā Francijas prezidenta Emanuela Makrona dibinātās partijas kandidātu saraksts parlamenta vēlēšanām, kas tika publiskots ceturtdien, izrādījies, maigi izsakoties, neprecīzs, jo tajā atrodami gan tādu cilvēku vārdi, kas nemaz negrasās kandidēt, vai arī tādu, kas to saskaņā ar likumu nedrīkst.
Kosovā 11.jūnijā notiks ārkārtas parlamenta vēlēšanas, ceturtdien paziņoja prezidents Hašims Tači, ar šo vēsti nākot klajā dienu pēc tam, kad valdība bija cietusi sakāvi uzticības balsojumā likumdevēju sapulcē.
Pašvaldību vēlēšanās Rīgā 5% barjeru pārvarēs Saskaņa/Gods kalpot Rīgai, Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstībai, Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība un Vienotība, savukārt Jaunā konservatīvā partija domē neiekļūs, prognozē bukmeikeri.
Sociālajā medijā facebook Neils Kalniņš ir ievietojis vairākus fotoattēlus, kuros redzams, kā Ķekavas novadā kādā ceļmalā priekšvēlēšanu laikā sapulcējies prāvs bariņš cilvēku ar plakātiem un saukļiem.
Dienvidkorejā otrdien notiek prezidenta vēlēšanas, kurās vislielākās izredzes uzvarēt ir liberālajam kandidātam Munam Jēinam, liecina sabiedriskās domas aptaujas.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins, visticamāk, nesaasinās konfrontāciju ar Rietumiem pirms nākamgad gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, intervijā ziņu aģentūrai BNS atzinis Krievijas Starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs.
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs pārbaudīs, vai pašvaldību vēlēšanām pieteiktie deputātu kandidāti nav Valsts drošības komitejas jeb "čekas" štata darbinieki.
Tuvojoties Lielbritānijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām, atbalsts Skotijas neatkarībai sācis mazināties, liecina otrdien publicētie aptaujas rezultāti.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien lems par deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņa pagarināšanu piecās pašvaldībās - Lubānas, Pārgaujas, Rundāles, Vaiņodes un Varakļānu novadā, - kurās iesniegts tikai viens saraksts, informēja CVK.
Svētdien notikušajā Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā centrists Emanuels Makrons saņēmis 24,01% balsu, bet galēji labējās Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna - 21,3%, liecina balsojuma galīgie rezultāti.
Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) būs jālemj par deputātu kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņa pagarināšanu piecās pašvaldībās - Lubānas, Pārgaujas, Rundāles, Vaiņodes un Varakļānu novadā, jo tajās katrā iesniegts tikai pa vienam vēlēšanu sarakstam, informēja CVK.
Centrista Emanuela Makrona un galēji labējās Marinas Lepēnas izredzes uzvarēt 7.maijā gaidāmajā Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā ir līdzvērtīgas, norādīja Latvijas Ārpolitikas Institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.
Svētdien notikušajā Francijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā visvairāk balsu saņēmis centrists Emanuels Makrons un galēji labējā Marina Lepēna, liecina Francijas Iekšlietu ministrijas izziņotie oficiālie vēlēšanu rezultāti pēc visu balsu saskaitīšanas.
Šodien Francijas pilsoņi izdarīja izvēli par to kurus no prezidenta amata kandidātiem izvirzīt nākamajai vēlēšanu kārtai, kas paredzēta 7. maijā. Visi balsošanas iecirkņi ir slēgti un tiek apkopotas balsis. Provizoriskie rezultāti liecina, ka nākamajā vēlēšanu kārtā par prezidenta amatu cīnīsies Emanuels Makrons no centriskās partijas un Marina Lepēna no galēji labējās partijas, vēsta BBC.