Izrādās, arī mūspusē kāds tomēr vēl spēj sarīkot – bez liekas kautrības! – Klintones & Trampa klopes cienīgu šovu. Dramatiskā un vērienīgā spēkošanās starp Vadimu Ļašenko un Kasparu Gorkšu par Latvijas Futbola federācijas vadītāja amatu liek politiķiem rūgt skaudībā, sarkt kaunā un šo to pamācīties.
Partiju kampaņas tagad tiek rīkotas vien KNAB kontrolieru nodarbināšanai, nevis līdzjutēju piesaistei vai konkurentu apskādēšanai. Skarbā cīņa par virsvadību kājbumbas politikā, nenoslēpjami vērienīgi finansēta, atsauca atmiņā senās politvēlēšanu bakhanālijas, ko reklāmisti un poligrāfisti nekad nebeigs apraudāt. Tā liks sarosīties Providus un Delnai, lai piespiestu arī sporta federācijas kļūt par liekuļiem, tēlotas nabadzības izrādītājiem.
Jo tuvāk LFF kongresam, jo dziļāks palika iespaids, ka kaislību kvēli uzkurināja galvenokārt nevis abu pretendentu (un aiz viņiem stāvošo labdaru) personiskās ambīcijas, bet gan rafinēts un nežēlīgs "trešais spēks". Nē, ne jau trešais kandidāts... Runa ir par Gorkša izmisīgo atkratīšanos no "Indriksona mantinieka" birkas. To uzstājīgi piesauca Ļašenko un viņa kantes turētāji: aizejošais federācijas prezidents darot visu, lai uzvarētu Gorkšs. Tiek apgalvots, ka viņš pat zvanījis LFF biedriem, uzstājīgi iesakot tiem balsot par valstsvienības agrāko kapteini.
Gorkšs publiski dievojas, ka tādu "protežē" reputāciju viņam Guntis Indriksons radot tīšām, lai mazinātu ievēlēšanas izredzes. (Arī daži šī kandidāta oponenti norāda: aizmugure viņam ir Mr.Mogo, nevis Mr.Skonto.) Tātad, kā tas būtu jāsaprot, ir runa par «lāča pakalpojumu», turklāt pilnīgi apzinātu. Kaut ko tādu - saprast, ka tavs ieteikums liks tā uzklausītājam garantēti rīkoties pilnīgi pretēji! - var atļauties tikai cilvēks ar tiešām augstu pašnovērtējumu, pilnīgi vienaldzīgs par to, ko citi teiks.
Dzirdēti apgalvojumi, ka tagadējais federācijas vadītājs pat vēloties izgāzt pēcteča vēlēšanas dažādu sev taktisku apsvērumu dēļ. Vienīgā starptautiskiem mačiem sertificētā futbollaukuma īpašniekam tādu noteikti netrūkst. Iespējams, ka viņš grib šādā veidā paildzināt savu palikšanu LFF vadībā līdz kādam pašam izdevīgam brīdim?
Taustāmāku ieganstu starpā varbūt ir arī reputācijas un “skaistas aiziešanas” apsvērumi - vēlme radīt ieganstu kājbumbas entuziastiem un medijiem vēlāk žēloties: vot, kamēr č#kists bija pie ruļļiem, futbolā bija vismaz kaut kāda kārtība! Iespējams, Indriksonu satrauc Kirova Lipmana "bezsaules noriets", tiekot pilnībā izstumtam no Latvijas hokeja - it kā viņa tur nekad nebūtu bijis...
