Nevajadzīgu medikamentu lietošana, nekontrolēts stress un nedošanās pensijā ir ieradumi, kas saīsina ilgu un veselīgu dzīvi. Ilga un veselīga dzīve ir populārs mērķis, taču to nav viegli sasniegt. Lai gan zināmi nekontrolējami faktori (piemēram, ģenētika) spēlē lomu, ārsti apgalvo, ka ikdienas ieradumi var arī traucēt veselīgu novecošanu un ilgu mūžu, ziņo "HuffPost".
Aptuveni 40% Baltijas iedzīvotāju atzīst, ka pensijas vecumā, sastopoties ar finansiālām grūtībām, visgrūtāk būtu atteikties no ceļošanas, liecina Luminor veiktā aptauja Baltijas valstīs.
Pietiekams kustību daudzums ir viens no labas veselības pīlāriem jebkurā vecumā. Un runa ir ne tikai par fiziskajām kustībām, bet arī gana intensīvu smadzeņu aktivitāti, neļaujot sev iesūnot.
Vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka par nodrošinātām iedzīvotāju vecumdienām būtu jāparūpējas valstij, nevis pašiem, liecina pētījumu kompānijas SKDS aptauja par iedzīvotāju attieksmi par vecumdienām.
Lai uzturētu smadzenes formā un skaidra domāšana būtu arī vecumdienās, ir vērts pildīt īpaši šim nolūkam paredzētus vingrinājumus. Tos vēlams veikt ne tikai senioriem, bet ikvienam pēc 25 gadu sasniegšanas. Kā trenēt smadzenes, stāsta sabiedrības veselības speciāliste Ineta Meldere, kas senioru festivālā “Zelta ritmi” vadīs lekciju “Skaidra domāšana līdz 120 gadu vecumam”.
Noraidot visus jaunos priekšlikumus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz neapliekamā minimuma palielināšanu pensijām 2021.gadā līdz 330 eiro mēnesī.
Latvijas seniori vēlas iesaistīties darba tirgū un būt noderīgi sabiedrībai, liecina Norvik Bankas veiktā aptauja. Puse senioru (52%), kas tūlīt būs sasnieguši pensionēšanās vecumu vai tikko ir sākuši saņemt pensiju, vēlētos iekļauties darba tirgū. Galvenā motivācija ir vēlme papildus nopelnīt (35%), kā arī būt cilvēkos un socializēties (19%). Zīmīgi, ka teju piektdaļa (19%) senioru vecumā pēc 60 gadiem jau šobrīd strādā algotu darbu un, protams, arī turpmāk vēlas būt aktīvi.
Pensijas vecumā ļaudis taču beidzot varētu mierīgi atpūsties, neskriet pa darbiem un nesatraukties par ikdienas rūpēm, bet rimti baudīt vecumdienas. Tomēr Latvijā daudzi seniori turpina darīt iesākto, starp kuriem ir arī ne viena vien sabiedrībā populāra persona. Protams, nav nekāds noslēpums, ka pensijas Latvijā ir ļoti mazas pat tiem, kas var lepoties ar ilgu darba stāžu.
Gandrīz divas trešdaļas jeb 64% Latvijas iedzīvotāju nav pārliecināti, ka viņiem pensijā būs pietiekami daudz naudas, lai dzīvotu tādu dzīvi, kādu viņi vēlas, liecina tirgus un sociālo pētījumu kompānijas "GfK Baltic" septembrī veiktās interneta aptaujas rezultāti.
Valdības lēmums atlikt pensiju likuma grozījumu izskatīšanu un pieņemšanu nekavē Saeimu apspriest un, iespējams, vienoties par izmaiņām pensiju indeksācijā un pensiju pārrēķināšanā krīzes laika netaisnīgā koeficienta dēļ.
Cilvēkiem, kuri plāno doties vecuma pensijā 2014.gadā, ir jāņem vērā, ka no 1.janvāra paaugstināsies pensionēšanās vecums, informē Labklājības ministrija (LM). Lai mazinātu nākotnē sagaidāmos riskus saistībā ar iedzīvotāju novecošanos, pensionēšanās vecums Latvijā pakāpeniski tiks paaugstināts līdz 65 gadiem.
Kā rāda Swedbank aptauja, Latvijas iedzīvotāji dzīvo labklājības ilūzijā - šobrīd darbspējīgie neasociē sevi ar esošajiem pensionāriem un cer uz pārtikušām vecumdienām, kad daudz ceļos, apmeklēs kultūras pasākumus un sportos. Tikai 3% aptaujāto sevi vecumdienās gribētu redzēt kā savus vecvecākus. Savukārt vārds "pensionārs" šodien respondentiem visbiežāk raisa asociācijas ar cilvēku gados ar sliktu veselību un zemu dzīves kvalitāti.