Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā pārstāvētajām partijām piedāvās atlikt pašvaldību reformas īstenošanu un sākotnēji izveidot apriņķus, kā to paredz jau 2009.gadā īstenotā reforma, informēja LRA valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns.
Lai nodrošinātu sabiedrības lielāku iesaisti pašvaldību darbā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iecerējusi ieviest līdzdalības budžetu, kas iedzīvotājiem ļautu lemt par daļēju pašvaldības budžeta izlietojumu.
Balstoties uz konsultāciju laikā veiktajām pārrunām ar pašvaldībām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nolēmusi jaunajā pašvaldību kartē izveidot vēl vienu novadu, pirmdien žurnālistiem pastāstīja ministrs Juris Pūce (AP).
Digitālo pastkastīti jeb e-adresi saziņai ar valsti kopumā gatavi izmantot 52% Latvijas iedzīvotāju, liecina respondentu sniegtās atbildes Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) 2019. gadā veiktajā iedzīvotāju aptaujā.
Ikšķiles novada pašvaldība aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) uzdot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) pēc būtības atbildēt pašvaldībai uz tās jautājumiem par administratīvi teritoriālo reformu, informēja Ikšķiles novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Dūša.
Pēc apspriedēm ar pašvaldību deputātiem par administratīvi teritoriālo reformu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) norāda, ka, visticamāk, ministrijas sākotnēji piedāvātajā pašvaldību robežu reformas kartē parādīsies izmaiņas, vēstī LNT Ziņas.
Latvijas pašvaldībām nav skaidrības par to, kā pēc administratīvi teritoriālās reformas funkcionēs sabiedriskais transports, norādīja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Viktors Valainis.
Alternatīvās administratīvi teritoriālās reformas autori piedāvā izveidot piecus vai astoņus apriņķus, proti, uz plānošanas reģiona bāzes vai republikas pilsētu administratīvās jaudas bāzes.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iepazīstoties ar Jura Paidera 2019. gada 15. jūlija Neatkarīgajā Rīta Avīzē publicēto rakstu “Pūces teritoriālā reforma atjauno 1967. gada rajona iedalījumu” izsaka savu viedokli par to, vai reformas mērķis ir atjaunot dalījumu rajonos.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesniegusi Finanšu ministrijai (FM) un Pārresoru koordinācijas centram prioritāro pasākumu pieprasījumu 2020.gadam par kopējo summu 15,1 miljons eiro, informēja ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija turpina reklamēt administratīvi teritoriālās reformas iespējamos ieguvumus. Publiskai vērtēšanai ir nodots ziņojums Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli. Šo dokumentu ir parakstījis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) laika posmā no 2020.-2023.gadam plūdu draudu brīdinājuma sistēmas efektivitātes uzlabošanā cer investēt 6,76 miljonus, izriet no valdības apstiprinātā informatīvā ziņojuma "Par plūdu draudu brīdinājuma sistēmas efektivitātes uzlabošanas nepieciešamību".
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) un Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektors Juris Jātnieks vienojušies par darba attiecību pārtraukšanu no 15.jūlija, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
Izlasījis Dienā (1.07.2019.) interviju ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci, secināju, ka piekrītu, piemēram, Andreja Lucāna (sk. NRA portālu) viedoklim, kurš uzskata, ka VARAM ministrs Juris Pūce ir kārtējā Latvijas katastrofa.
Plūdu draudu brīdinājuma sistēmas efektivitātes uzlabošanai nepieciešami vismaz 6,76 miljoni eiro, izriet no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informatīvā ziņojuma.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izsludinājusi konkursu sabiedrības informēšanas kampaņas īstenošanai par atkritumu rašanās novēršanas nepieciešamību, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.
Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2019.-2030.gadam iekļautā iecere atteikties no malkas apkures iekārtām lielajās pilsētās neparedz to aizliegšanu, šodien mediju pasākumā norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.
“Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas (VARAM) un tās pakļautībā esošā Valsts Vides dienesta (VVD) darbību imitējošā bezdarbība saistībā ar Zemgalē ļaunprātīgi izgāztajiem ķīmiskajiem atkritumiem ir bezatbildība pret Latvijas iedzīvotājiem un noziedzīga pret mūsu dabu”, uzskata Edgars Tavars, Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētājs.
Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) dzīlēs tapis plāns, kurš paredz līdz 2027. gadam Rīgā, Liepājā un Rēzeknē nomainīt malkas krāsnis un kamīnus uz videi draudzīgākām apkures iekārtām. Faktiski tiek piedāvāts likvidēt krāsns apkuri trijās Latvijas pilsētās mazāk nekā desmit gadu laikā.