Ministrija: Rīgas domei būtu jāprecizē atkritumu apsaimniekošanas iepirkums

 
©Oksana Džadana/F64 Photo Agency\

Rīgas domei būtu nepieciešams precizēt jaunā atkritumu apsaimniekošanas iepirkuma nolikumu, lai tas atbilstu saistošajiem noteikumiem, ņemot vērā, ka divi šo noteikumu punkti ir apturēti, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Ministrijā skaidroja, ka nevar veidoties pretruna starp saistošo noteikumu prasībām un nolikumā iekļautajām prasībām. VARAM gan piebilda, ka konkrētajā situācijā, kad nepieciešams grozīt iepirkuma nolikumu, var tikt pagarināts termiņš, līdz kuram iesniedzami pieteikumi.

Jau vēstīts, ka Rīgas dome apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā (ST), jo domē ir saņemts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) rīkojums, ar kuru pilsētas iedzīvotājiem, kuri šķiro atkritumus, liegts samazināt atkritumu izvešanas biežumu, aģentūra LETA uzzināja domē.

Domes pārstāvji norādīja, ka ar Pūces rīkojumu ir apturēta Rīgas domes 2019.gada 29.novembra saistošo noteikumu "Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā" 8.4.apakšpunkta un 11.punkta darbība. Šajos punktos atrunāts atkritumu savākšanas biežums uzņēmumiem, kas nodarbojas ar pārtikas tirdzniecību vai ēdināšanu, kā arī tiem klientiem, kas veic atkritumu šķirošanu.

Domē skaidroja, ka saistošo noteikumu 11.punkta apturēšana nozīmē, ka šobrīd pilnīgi visiem klientiem, kuri vēlētos iesaistīties dalītās atkritumu savākšanas sistēmā, tiek liegta iespēja samazināt nešķirotu sadzīves atkritumu izvešanas biežumu un līdz ar to samazinot pakalpojuma izmaksas.

Savukārt ministrijā skaidroja, ka punkti apturēti, jo tie ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, kas, piemēram, nosaka, ka bioloģiski noārdāmos atkritumus savākšanas punktā uzglabā ne ilgāk kā 72 stundas vasaras periodā, bet 168 stundas ziemas periodā.

Ministrijā arī skaidroja, ka saistošo noteikumu 8.4.apakšpunkts noteic, ka saimnieciskās darbības veicējam, kura darbība ir saistīta ar pārtikas preču tirdzniecību, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu vai, kas nodarbojas ar pārtikas produkcijas ražošanu, vai apstrādi un, kurš noslēdzis līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju saskaņā ar saistošo noteikumu 34.punktu - atkritumus izved ne retāk kā vienu reizi četrās nedēļās.

Ņemot vērā, ka tas saistās ar bioloģiski noārdāmiem atkritumiem - pārtikas produktu atliekām -, šāda termiņu neievērošana var radīt smagas, pat neprognozējamas sekas, piemēram, dažādas epidemioloģiskās situācijas, grauzēju un citu dažādu infekcijas pārnēsātāju nekontrolētu savairošanos un tamlīdzīgi.

Turpretim Rīgas dome šādiem ministrijas apgalvojumiem nepiekrīt, uzsverot, ka ministrijas minētie Ministru kabineta noteikumu nav attiecināmi uz konkrēto situāciju, jo piemērojami tikai tādu sadzīves atkritumu dalītās vākšanas sistēmas infrastruktūras apkalpošanai, kas ir publiski pieejami plašam sabiedrības lokam.

Proti, saistošo noteikumu 8.4.apakšpunkts piemērojams tikai attiecībā uz nešķiroto sadzīves atkritumu daļu un attiecībā uz tādu saimnieciskās darbības veicēju, kurš noslēdzis līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju par dalīti savāktu sadzīves atkritumu izvešanu.

Domē skaidroja, ka tajās mājsaimniecībās, kurās atkritumi tiek šķiroti, konteineri pārējiem - nešķirotajiem atkritumiem - pildās daudz lēnāk. Kā rezultātā pakalpojuma sniedzēji izved pustukšus konteinerus, bet iedzīvotājiem jāmaksā par pilno atkritumu apjomu. Rīgas domes saistošie noteikumi paredzēja šo situāciju labot, taču Pūce ar savu rīkojumu to esot liedzis.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas pašvaldība un "Getliņi Eko" šogad noslēdza 686,3 miljonu eiro vērtu Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās-privātās partnerības procedūru, par konkursa uzvarētāju atzīstot SIA "CREB Rīga", ko izveidojuši divi vides pakalpojumu sniedzēji - "Clean R" un "Eco Baltia vide". Atbilstoši publiskās-privātās partnerības procesam konkursa uzvarētājam no 15.septembra bija jānodrošina Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus.

Savukārt jūnija sākumā "Getliņi Eko" un "CREB Rīga" reģistrēja kopsabiedrību "Rīgas vides pakalpojumi", taču vēlāk uzņēmums mainīja nosaukumu, pārtopot par "Tīrīga".

Konkurences padome, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu līguma par Eiropas Savienības darbību 102.pantā noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu, ierosināja pārkāpuma lietu pret Rīgas pilsētas pašvaldību un "Getliņi Eko". Lai lietas izpētes laikā atkritumu apsaimniekošanas tirgū Rīgā saglabātu konkurenci, KP pieņēma lēmumu noteikt pagaidu noregulējumu, kas tostarp aizliedz "Tīrīga" slēgt līgumus ar iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu pēc 15.septembra.

Šogad 11.septembrī valdība izsludināja ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā. Ņemot vērā valdības rīkojumu, Rīgas dome organizēja sarunu procedūru, kuras laikā trīs no četriem līdzšinējiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem piekrita turpināt nodrošināt pakalpojumu sniegšanu. Attiecīgi kopš 15.septembra Rīgā atkritumus izved pēc ārkārtas situācijas pagaidu plāna. Un decembra sākumā šī ārkārtas situācija tika pagarināta.