Rīgas domes atlaišanā var neiztikt bez ZZS palīdzības

 
©Romāns Kokšarovs/F64 Photo Agency

Šodien Saeimas ārkārtas sēdē deputātiem būs jāizlemj, vai nodot komisijām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Ņemot vērā, ka šo ieceri neatbalsta lielākā daļa koalīcijā strādājošās partijas KPV LV deputātu, likumprojekts var izčākstēt, pat nenonācis līdz atbildīgajām komisijām, ja vien domes atlaidēji apdrošināšanas polisi nav atraduši nežēlastībā kritušās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rindās.

Rīgas domes atlaišanu atbalstošās koalīcijas daļai, pieskaitot šai idejai lojalitāti jau apliecinājušo KPV LV deputātu Aldi Blumbergu, ZZS rindas pametušo Andu Čakšu un Nacionālo apvienību atstājušo Ingunu Rībenu, šodienas balsojumā, ja ieradušies pilnīgi visi koalīcijas deputāti, būs 51 balss, kam likumprojekts būs jāaizstāv pret 46 opozīcijas balsīm.

Ņemot vērā, ka pat uz 2020. gada budžeta apstiprināšanu visi koalīcijas deputāti nebija ieradušies, nav neiespējami, ka arī šodien kāds no viņu krēsliem Saeimas sēžu zālē paliek tukšs, spēku samērs mainās, un likumprojekts atbildīgajai komisijai tā arī netiek nodots. Šādā gadījumā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce un koalīcija kopumā būs piedzīvojusi fiasko.

Taču korekcijas spēku samērā var ieviest ZZS, kura pret tās sabiedrotā, Latvijai un Ventspilij līdera Aivara Lemberga vērsto sankciju dēļ visādi citādi padarīta gandrīz par spitālīgo.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis stāsta, ka frakcija lēmumu par to, kā rīkoties balsojumā, pieņems valdes sēdē, kurai jānotiek šodien pirms balsojuma. Savukārt Saeimas kuluāros runā, ka koalīcija ZZS rindās guvusi atbalstu, kas nepieciešamības gadījumā koriģēs balsojuma iznākumu. Piemēram, viens no scenārijiem vēsta, ka nepieciešamības gadījumā ZZS balsojumā var nepiedalīties vispār, līdz ar to samazinot domes atlaišanai nepieciešamo balsu skaitu.

Likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, KPV LV pārstāvošajiem labklājības un iekšlietu ministriem balsojot pret, Ministru kabinets apstiprināja otrdien.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce argumentēja, ka ir pamats atlaist Rīgas domi par sistemātiski nerisinātām problēmām atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā. Ministrs apgalvoja, ka ir ņemti vērā iepriekš paustie Valsts kancelejas iebildumi, papildinot likumprojekta anotāciju ar nepieciešamajiem skaidrojumiem.

Vienlaikus valdība lēma virzīt likumprojektu steidzamības kārtā, aicinot Saeimu jau šodien sasaukt parlamenta ārkārtas sēdi, lai šo likumprojektu izskatītu. Paredzēts, ka koalīcija jau šodien mēģinās sasaukt arī atbildīgās komisijas sēdi, lai likumprojektu apstiprinātu pirmajā lasījumā.

Saskaņā ar likumprojekta anotāciju, tā mērķis ir novērst situāciju, kad Rīgas dome pieļauj nelikumīgu rīcību un nepilda Atkritumu apsaimniekošanas likumā, likumā par pašvaldībām un citos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības autonomo funkciju - sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu.

Dokumenta anotācijā ministrija uz vairāk nekā 20 lappusēm plaši izklāsta pašvaldības neizdarītos darbus atkritumu apsaimniekošanas jomā, VARAM skatījumā pārkāptos normatīvos aktus un nepildītos tiesu spriedumus, kas esot pietiekams pamats domes atlaišanai.

Saskaņā ar likumu, pieņemot likumu par domes atlaišanu, pēc Ministru kabineta priekšlikuma attiecīgajā administratīvajā teritorijā tiek iecelta pagaidu administrācija. Pagaidu administrācija pilda likumos paredzētās domes funkcijas un darbojas līdz dienai, kad uz pirmo sēdi sanāk jaunievēlētā dome.

Ja Saeima nobalsos par Rīgas domes atlaišanu, pašvaldības pagaidu administrācijas vadītājs līdz nākamajām vēlēšanām varētu būt VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics, kā vietnieks Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta direktors Artis Lapiņš un arī Tieslietu ministrijas Juridiskā departamenta direktora vietnieks Aleksejs Remesovs.