Valsts parāds

“Valstis bankrotē ik pa brīdim un ir pat tāds paradokss, ka pēc bankrota nākamajā dienā ir labākā starta pozīcijā” – TV24 raidījumā “Kārtības rullis”, diskutējot par gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, valsts ārējo parādu un ne pārāk spožo nākotni, atzina politisko procesu apskatnieks, rakstnieks Jurģis Liepnieks.

Šorīt "Rīta Panorāmā" Edgars Tavars, stāstot par ierosinājumiem valsts budžetam, izteica pārliecību par Sabiedrības Integrācijas fonda likvidēšanu, jo budžets ir būtiski jāsamazina.

Koalīcijā ietilpstošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti, Saeimā vērtējot nākamā gada valsts budžetu, solās "nopietni pievērsties" iespējām būtiskāk mazināt valsts tēriņus, lai mazinātu ārējo parādu.

Latvijā papildu finansējums aizsardzībai nākamā gada budžetā ir atrasts galvenokārt uz valsts parāda pieauguma rēķina, nevis samazinot budžeta izdevumus, norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP), izvērtējot Finanšu ministrijas sagatavoto 2026. gada valsts budžeta un 2026. - 2028. gada vidēja termiņa budžeta ietvara projektu.

Šodien plkst. 11 sasaukta ārkārtas Ministru kabineta sēde, kurā iecerēts skatīt vairākus ar valsts budžetu saistītus likumprojektus, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Plānots ka Latvijai nāksies aizņemties 3,8 miljardus eiro, lai segtu ikdienas izdevumus un atmaksātu iepriekš ņemtos aizdevumus. Valsts parāds šobrīd tuvojas pusei no mūsu ekonomikas apjoma, bet tā uzturēšana prasa simtiem miljonu eiro, kas vairs netiek novirzīti skolām, veselībai vai ceļiem. Ja šī tendence turpināsies, katram strādājošajam nāksies aizvien vairāk just uz pleciem parāda nastu, kas pieaug gan procentu maksājumu dēļ, gan tāpēc, ka valdība iepriekšējās saistības sedz ar jauniem aizņēmumiem.

Tikai dažas stundas pēc jaunās valdības sastāva izziņošanas Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien paziņojis, ka pieņēmis premjerministra Sebastjēna Lekornī atkāpšanos.

Latvija starptautiskajos finanšu tirgos aizņēmusies 1,25 miljardus eiro, liecina Valsts kases publiskotā informācija.

Pusmiljards eiro. Šāda summa būs jāsamaksā par arvien pieaugošā valsts parāda procentmaksājumiem. Turklāt valdības aizņemšanās apetīte tikai aug. Turpmākajos gados jau aptuveni 20 miljardu eiro kopējo aizņēmumu plānots palielināt vēl par astoņiem miljardiem, vēl vairāk palielinot ikgadējos procentmaksājumus. Latvijas Banka par šo sāk celt trauksmi. Tas esot ceļš uz nekurieni, vēsta TV3.

“Apvienotā saraksta” 14. Saeimas deputāts Andris Kulbergs un partijas “Vienotība” valdes loceklis, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars TV24 diskusijā “Kārtības rullis” sprieda par Latvijas ārējā parāda apkalpošanu, topošo valsts budžeta projektu un tajā paredzētajiem taupības pasākumiem, kas jau tiekot veikti.

Lai arī valdības deficītam un valsts parādam turpmākajos gados gaidāms pieaugums, situācija ar valsts finansēm joprojām saglabājas noteiktajos rāmjos. Tā 360TV Ziņām sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, vērtējot makroekonomiskās prognozes līdz 2029. gadam.

Fiskālā politika tuvākajos gados būs jāīsteno tā, lai valsts parāds nepārsniegtu 55% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ceturtdien Saeimas ārkārtas sēdē par Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada progresa ziņojumu sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Finanšu ministrija publicējusi Valsts kases operatīvos datus, ka 2024. gads pabeigts ar 19 miljardu eiro parādu, kas gada laikā pieaudzis par 1,5 miljardiem eiro.

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Valsts parāda audzēšana nav risinājums Latvijas problēmām, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Valdības piedāvātās izmaiņas nodokļos palielinās Latvijas atpalicību un audzēs valsts parādu, aģentūrai LETA pauda Latvijas Eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" pārstāvji.

Latvijas vispārējās valdības parāds pagājušā gada beigās veidoja 43,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Valsts kases gada pārskatā.

Valsts parāda attīstība nākamajos gados uzrāda augošu tendenci, turklāt diezgan strauji pieaug arī valsts parāda procentu maksājumu apmērs - no 0,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2023.gadā līdz 1,4% no IKP 2027. un 2028.gadā, uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Stabilitātes programmu 2024.-2028.gadam norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Latvijas valsts budžetā pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, bija deficīts 893,1 miljona eiro apmērā jeb 2,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.

Atbilstoši šā brīža indikatīvajām prognozēm kopējais Latvijas aizņemšanās apmērs 2024.gadā varētu sasniegt trīs miljardus eiro, un lielākā daļa no tā tiks novirzīta iepriekš uzņemto valsts parāda saistību pārfinansēšanai, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts kases pārstāvji.