Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.
Valsts parāda audzēšana nav risinājums Latvijas problēmām, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Valdības piedāvātās izmaiņas nodokļos palielinās Latvijas atpalicību un audzēs valsts parādu, aģentūrai LETA pauda Latvijas Eksportētāju asociācijas "The Red Jackets" pārstāvji.
Valsts parāda attīstība nākamajos gados uzrāda augošu tendenci, turklāt diezgan strauji pieaug arī valsts parāda procentu maksājumu apmērs - no 0,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2023.gadā līdz 1,4% no IKP 2027. un 2028.gadā, uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Stabilitātes programmu 2024.-2028.gadam norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).
Latvijas valsts budžetā pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, bija deficīts 893,1 miljona eiro apmērā jeb 2,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.
Atbilstoši šā brīža indikatīvajām prognozēm kopējais Latvijas aizņemšanās apmērs 2024.gadā varētu sasniegt trīs miljardus eiro, un lielākā daļa no tā tiks novirzīta iepriekš uzņemto valsts parāda saistību pārfinansēšanai, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts kases pārstāvji.
Latvijā pērn trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada bijis mazāks vispārējās valdības parāda kritums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.
Latvija bijusi starp septiņām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kurās pērnā gada ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada bijis valdības parāda pret iekšzemes kopproduktu (IKP) pieaugums, liecina piektdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu palielināt 2021.gada maksimālā valsts parāda apjomu par vienu miljardu eiro līdz 15,44 miljardiem eiro.
Valsts parāds 2022.gadā varētu sasniegt 50% no iekšzemes kopprodukta (IKP), izriet no Finanšu ministrijas (FM) sagatavotājām makroekonomikas prognozēm.
Finanšu ministrijas paredzētais šā gada budžeta deficīts ar –2,14 miljardiem eiro pārsitīs 2009. gadā uzstādīto budžeta deficīta rekordu –1,8 miljardu dziļumā.
2020.gada beigās valsts parāds varētu augt līdz 11,65 miljardiem eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā pārskatā par valsts parāda attīstības tendencēm 2019.-2022.gadā.
Pagājušajā gadā Latvijas valsts un pašvaldības spējušas pašu valstī un ārzemēs savākt 10 miljardus un 883 miljonus eiro, bet iztērēt nācies 11 miljardus un 98 miljonus eiro.
Valsts parāds 2015.gada pirmā ceturkšņa beigās bija 8,2 miljardi eiro jeb aptuveni 32% no prognozētā iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 806,4 miljoniem eiro mazāks salīdzinājumā ar 2014.gada beigām, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildes gaitu 2015.gada pirmajā ceturksnī.