Opozīcija: nākamo gadu sāksim ar "bankrota budžetu"

Vairāki opozīcijas deputāti uzskata, ka nākamā gada budžets ir "bankrota budžets", nevis "budžets drošākai nākotnei", un norāda uz valsts parāda palielināšanu, kas uzliks slogu uz visu Latvijas iedzīvotāju pleciem.

Saeimas ārkārtas sēdē, kurā tiek debatēts par nākamā gada valsts budžetu, opozicionārs Andris Kulbergs (AS) sacīja, ka deputātiem "uz ausīm tiek karināti makaroni". "Šis ir Latvijas bankrota budžets," apgalvoja Kulbergs, brīdinot, ka krietni palielināsies maksa par valsts parāda apkalpošanu.

Viņš kritizēja "Jauno vienotību", sakot, ka tās laikā valsts parāds ir krietni palielināts. Politiķis norādīja, ka katrai mājsaimniecībai Latvijas aizņemšanās politika būs izmaksājusi aptuveni 30 000 eiro.

Parlamentārietis sacīja, ka šis budžets rada tūlītēju ekonomisko apdraudējumu un netiek veidots nekāds drošības spilvens.

"Ja atkārtotos kāda finanšu krīze, tad valsts parāds uzkāps uz 73% no iekšzemes kopprodukta," lēsa Kulbergs, norādot, ka "no sapirktajām haubicēm" nebūs jēgas, jo nevarēs iegādāties munīciju.

Parlamentārietis pārmeta valdībai apzinātu resursu izsmelšanu, neņemot vērā riskus, kas prasa veidot drošības spilvenu.

Kulbergs kritizēja valsts sektorā strādājošo skaitu, norādot, ka tas ir jāmazina. Deputāts Latviju salīdzināja ar citām valstīm, norādot, ka tajās šādu cilvēku ir mazāk. Politiķis teica, ka budžetā ir jāmeklē iespējas, kā nopelnīt, jo pašlaik tiek tikai tērēts, turklāt uz "parāda rēķina".

Arī opozīcijas deputāte Aiva Vīksna (AS) Saeimas sēdē pauda satraukumu par valsts parāda palielināšanu.

Viņa pārmeta premjerei Evikai Siliņai (JV) "parāda nastas uzlikšanu uz iedzīvotāju pleciem".

Deputāte uzsvēra, ka parāds, neskatoties uz politiskajām simpātijām, būs jāatmaksā visiem. Viņa akcentēja, ka par parādniekiem kļūs pat vēl nedzimušie bērni.

"Jā, daļa naudas tiks ieguldīta valsts aizsardzības stiprināšanā," teica politiķe, uzsverot, ka tas ir pareizi, tomēr, pēc viņas domām, lielākā daļa finansējuma tiks iztērēta citiem mērķiem.

Deputāts Edgars Tavars (AS) uzsvēra, ka daudzi parlamentārieši meklē argumentus tam, ka valdības budžets ir labs. Vienlaikus Tavars uzskata, ka vien retais var šādus argumentus atrast.

"Valsts parāds ir kā milzu siena, aiz kuras vairs drīz neredzēsim sauli," teica Tavars, paužot bažas, ka parāds augs straujāk par mūsu valsti. Politiķis uzsvēra, ka valsts parāds ir drauds Latvijas drošībai.

"Valdība šo bezatbildības paraugstundu mēģina paslēpt aiz super drošības," skeptisks bija Tavars. Politiķis norādīja, ka būtu skaidrs, ja visa aizņemtā nauda tiktu iztērēta aizsardzībai, taču tā nav.

Tavars no Saeimas tribīnes arī demonstrēja paliela izmēra grafiku, kurā atspoguļots valsts parāda pieaugums dažādu premjeru laikā.

"Mums nebūs iespējas aizņemties, kad patiesi to vajadzēs," teica Tavars, stāstot, ka "Apvienotais saraksts" ir apņēmies sniegt priekšlikumus nākamā gada budžetam vien par jautājumiem, kā rast ietaupījumus.

"Šis ir budžets, kurā jāsāk ar izdevumu samazināšanu," apgalvoja politiķis, paužot cerību, ka, neskatoties uz sašķelšanos, parlamentā būtu panākama vienprātība par nepieciešamību ietaupīt.

Jau ziņots, ka Saeimas deputāti trešdien ārkārtas sēdē sāka skatīt nākamā gada valsts budžetu un to pavadošo likumprojektu pakotni.

Pagājušajā nedēļā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam", kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp izmaiņām atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformām.

Tāpat vēstīts, ka valdība 14. oktobrī atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.

Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi - 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 5,1 miljarda eiro apmērā.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.

Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.

Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.

Finanšu ministrijā (FM) norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026.-2028. gadam sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.

Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalstā ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvā izglītībā. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.