ZZS norāda uz vairākām iespējām ietaupīt naudu nākamā gada budžetā
Koalīcijā ietilpstošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti, Saeimā vērtējot nākamā gada valsts budžetu, solās "nopietni pievērsties" iespējām būtiskāk mazināt valsts tēriņus, lai mazinātu ārējo parādu.
ZZS paziņojumā masu medijiem pauž, ka atbalsta Latvijas Darba devēju konfederācijas rosinājumu attiecībā uz valsts pārvaldē vakanto amata vietu likvidāciju, kas provizoriski ļautu nākamgad ietaupīt vēl 150 miljonus eiro.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Augusts Brigmanis spriež, ka ietaupītos līdzekļus prioritāri vajadzētu novirzīt valsts parāda segšanai, jo šobrīd parāda slogs "ir pietiekami liels". Vienlaikus ap 60 miljoniem eiro varētu novirzīt veselības aprūpei. ZZS deputāti sadarbībā ar sociālajiem partneriem vēl strādāšot pie 2026. gada valsts budžeta projekta, lai sagatavotu un iesniegtu izskatīšanai parlamentā "pārdomātus priekšlikumus valsts finanšu uzlabošanai".
Šī nav pirmā reize, kad ZZS nāk klajā ar paziņojumiem, ka valdības partneriem budžeta projektā vajagot atrast nopietnākus taupības pasākumus. Pēc viena no pēdējiem šādiem paziņojumiem, aicināti skaidrot, tieši kāds ir ZZS pārvaldīto ministriju devums taupības pasākumos un vai tas pārsniedz Finanšu ministrijas (FM) nospraustos mērķus, ZZS deputāts Uldis Augulis klāstīja, ka valsts budžeta projekta sagatavošana ir FM kompetencē, šī ministrija noteikusi budžeta izdevumu mazināšanas apjomu un ZZS pārraudzībā esošās ministrijas "precīzi izpildīja FM norādīto".
Jau ziņots, ka valdība 14. oktobrī atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 17,945 miljardi eiro.
Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem - par 804,3 miljoniem eiro.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi 5,1 miljarda eiro apmērā.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.
Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.
Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.
Finanšu ministrija (FM) norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026. - 2028. gadam sagatavots atbilstoši Eiropas Savienības (ES) un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.
Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalstā ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvā izglītībā. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.
