Valsts kontrole

Mediķu atlīdzības nosacījumi Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā nav taisnīgi, nav saprotami un nav arī izsekojami, revīzijā secinājusi Valsts kontrole. Atalgojums vienas nodaļas vienas specializācijas ārstiem ar vienādu darba noslodzi var atšķirties pat uz pusi.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas atlīdzības sistēma nav taisnīga, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.

Vēl ne pēc vienas citas revīzijas Valsts kontrole nav tā lamāta kā pēc atbilstības/lietderības revīzijas “Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga sugu apsaimniekošana un tai atbilstoša medību saimniecības uzraudzība”. Nule veco strīdu starp medniekiem un nemedniekiem uzsildījusi petīcija sabiedrības iniciatīvu portālā “Mana balss”. Tā rosina aizliegt lūšu medības, jo “Latvijā lūši tiek medīti bezjēdzīgi, nepamatoti un vienīgi šauras grupas izklaides vārdā”.

Valsts kontrolei ir būtiskas iebildes pret Valsts kancelejas izstrādāto piedāvājumu reformēt valsts pārvaldes atalgojuma sistēmu, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole apšauba nepieciešamību izmaksāt valsts pabalstu bijušajiem pašvaldību vadītājiem, uzsvērts revīzijā par 2019.gada saimnieciskā gada pārskatu.

Nav pietiekamas pārliecības, vai Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem attālinātā mācību procesa nodrošināšanā visos gadījumos ir bijusi ekonomiska un efektīva, revīzijā par attālinātā mācību procesa nodrošināšanu ārkārtējās situācijas laikā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Izdienas pensiju politika Latvijā nav sakārtota, tā neatbilst pensiju politikas būtībai un ir netaisnīga pret vecuma pensiju saņēmējiem, revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu secinājusi Valsts kontrole (VK), kas aplēsusi, ka desmit gadu laikā izdienas pensijām izmaksājamā summa gandrīz dubultojusies un augusi par 32,5 miljoniem eiro.

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK), veicot likumības revīziju, lai noskaidrotu vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams.

Plānošanas pakļaušana Eiropas Savienības (ES) finansējuma pieejamībai ir cēlonis tam, ka kanalizācijas sistēmu plānošana ir kļuvusi fragmentāra, komentējot Valsts kontroles (VK) revīziju notekūdeņu apsaimniekošanas jomā pašvaldībās, aģentūrai LETA pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa.

Lai gan problēmas notekūdeņu apsaimniekošanas jomā ir zināmas jau gadiem un tās sakārtošanā valstī gadu gaitā ir ieguldīts 1 miljards eiro, Valsts kontrole (VK) revīzijā secinājusi, ka Latvijā nav sekmējies panākt māju pieslēgšanu centralizētajām kanalizācijas sistēmām, līdz ar to notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas jomā joprojām ir daudz neatrisinātu jautājumi un vidē joprojām nonāk ievērojams apjoms neattīrītu notekūdeņu.

Valsts kontroles galvenais publiskais vēstījums pēc Zemessardzē veiktās revīzijas ir tāds, ka nav iespējams novērtēt, vai izvirzītie mērķi un progress Zemessardzes attīstībā ir sasniegti. Aizsardzības ministrija šo ziņu optimistiski tulko kā draudzīgu pamudinājumu uz turpmāku Zemessardzes pilnveidošanu. Taču revīzija parāda, ka uz zemessargiem liktas pārspīlētas gaidas, un netieši šis ir arguments par labu obligātā militārā dienesta ieviešanai.

Finansējums 73 miljonu eiro apmērā Zemessardzes paaugstinātas gatavības apakšvienību pirmā posma īstenošanai laikā no 2015.gada līdz 2018.gadam ir izlietots plānotajam mērķim, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Arī Iekšlietu ministrijas jomā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi Covid-19 krīzes laikā nav bijuši caurredzami, secinājusi Valsts kontrole. Tā turpina vērtēt, vai un kā valsts iestādes, kuras iegādājās maskas un dezinfekcijas līdzekļus, ievēroja iepirkumu normas, pat ja Covid-19 apstākļi ļāva šo procesu vienkāršot.

Saeimas Juridiskā komisija šodien atbalstīja Saeimas deputāta Alda Gobzema rosinājumu arī Valsts kontrolei (VK) pārbaudīt Saeimas izdevumu lietderību un likumību.

Latvijas Olimpiskā komitejā (LOK) patlaban norisinās Valsts kontroles veiktā atbilstības revīzija, informēja LOK.

Valsts kontrole revīzijā par individuālo aizsarglīdzekļu iepirkumiem atklājusi ne tik daudz nelikumību, cik necaurspīdību lēmumu pieņemšanā, organizējot masku iepirkumus, kas radīja korupcijas riskus, bet, un tas ir vēl svarīgāk, konstatējusi ilgstoši pieļautu neizdarību materiālo rezervju plānošanā un iegādē valstī kopumā. Tas nozīmē, ka atbildība jāuzņemas ne tikai vienam – Nacionālajam veselības dienestam, bet visiem, kuri piedalījās šajā procesā, sākot ar Veselības ministriju un valdību.

Covid-19 krīzes sākumā Latvijā "atviegloto iepirkumu" procedūras nebija caurskatāmas, pirmdien mediju pārstāvjiem norādīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole (VK) ir vērsusies Valsts policijā par Nacionālā veselības dienesta (NVD) martā veikto aizsardzības līdzekļu iegādi, pirmdien žurnālistus informēja VK.

Lai gan pērn kopumā četros izskatītajos projektos Veselības ministrija (VM) piešķirto finansējumu izmantojusi atbilstoši mērķiem, atsevišķos gadījumos konstatētas aizkavēšanās vai prognožu neizpilde, sniedzot pakalpojumu mazākam pacientu skaitam nekā plānots, revīzijā par ministrijas 2019.gada pārskata sagatavošanas pareizību secinājusi Valsts kontrole (VK).

Latvijas Universitāte (LU) pērn četriem darbiniekiem bez pamatojuma ir palielinājusi izmaksājamās atlīdzības apmēru kopumā par 76 823 eiro, revīzijā par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2019.gada pārskata sagatavošanas pareizību secinājusi Valsts kontrole.