Valsts kontroles (VK) padome apstiprinājusi 16 jaunu revīziju tēmas, kurās veltīs uzmanību cilvēkkapitāla jautājumu vērtēšanai resoros, kur pastāv ilgstoši neatrisinātas problēmas, kā arī pievērsīsies valsts budžeta izdevumiem un ieņēmumiem stratēģiskās jomās un "Zaļā kursa" un klimata neitralitātes jautājumiem, informē VK pārstāvji.
Šajā gadā VK sāks 13 jaunas lietderības un trīs atbilstības revīzijas papildus likumā noteiktajām 27 finanšu revīzijām. Tāpat turpināsies darbs pie 40 jau iepriekš sāktām revīzijām.
Valsts kontrolieris Edgars Korčagins norāda, ka, izstrādājot revīzijas plānus, revīziju komandas salīdzinās Latvijas un kaimiņvalstu situāciju identificētajos jautājumos un vērtēs valsts virzību uz Latvijas Nacionālā attīstības plānā (NAP2027) iezīmētajām prioritātēm. Lietderības revīzijās ir plānots vairāk vērtēt ekonomiskumu un produktivitāti, un iespēju robežās arī administratīvā un birokrātiskā sloga mazināšanu, sniedzot konkrētus ieteikumus revidējamām institūcijām.
Ar cilvēkkapitālu saistītus jautājumus revīzijās iecerēts vērtēt tajos resoros, kuros ilgstoši pastāv šī problemātika un līdz šim nav izdevies rast risinājumus. Piemēram, iekšlietu resorā tiks vērtēts, kā noturēt policistus dienestā un turpināt viņus nodarbināt arī pēc atvaļināšanas no dienesta.
Savukārt izglītības resorā tiks vērtēts, vai ir radīti un izpildīti visi priekšnoteikumi, lai nodrošinātu izglītojamajiem kvalitatīvu un mūsdienīgu vispārējo izglītību. Plānots, ka Valsts kontrole vērtēs atlīdzības sistēmas reformas progresu valsts pārvaldē.
Savukārt valsts budžeta izdevumu un ieņēmumu kontekstā Valsts kontrole veiks revīziju, lai veselības resorā vērtētu stacionārās veselības aprūpes plānošanas un organizēšanas efektivitāti. Tāpat revīzijā vērtēs VAS "Latvijas valsts meži" pārvaldīto mežu apsaimniekošanu.
Vienlaikus plānots vērtēt arī Ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu efektivitāti un to atbilstību, lai risinātu šo Latvijā aktuālo problēmu. Attiecībā par pašvaldību finansēm būtiskiem jautājumiem noteiktas divas tēmas - pašvaldību budžeta vadība, kā arī pašvaldībās ieviesto atvieglojumu un atlaižu sistēmas efektivitātes vērtēšana.
Kontekstā ar Eiropas Savienības uzņemto "Zaļo kursu" un klimata neitralitātes jautājumiem, viena revīzijas tēma paredzēta Satiksmes ministrijas rīcības vērtēšanai saistībā ar virzību uz 2030. /2050.gadā sasniedzamajiem klimatneitralitātes mērķiem transporta nozarē. Revīzijā vērtēs arī līdz šim veiktos ieguldījumus energoefektivitātes uzlabošanā un siltumapgādes sistēmu attīstībā. Plānota arī fokusēta atbilstības revīzija par Zemkopības ministrijas rīcību, izveidojot elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu.
Tāpat revīzijā plānots vērtēt ostu attīstības fonda darbības efektivitāti un līdzekļu izlietojuma lietderību. VK vērtēs vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansētie projekti saglabā ilgtspēju arī pēc uzraudzības perioda beigām. Kā arī revīzijā vērtēs, vai mākoņpakalpojumi valsts pārvaldē tiek izmantoti drošā veidā.
Vienlaikus VK revīzijās vērtēs, vai pašvaldības izveidotā administratīvo sodu sistēma ir efektīvs instruments iedzīvotāju interešu nodrošināšanai, kā arī vai pašvaldības lietderīgi pārvalda nekustamos īpašumus.
VK norāda, ka atsevišķos gadījumos 2024.gada laikā klāt var nākt jaunas tēmas, piemēram, kā 2023.gadā revīzija Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā.
Korčagins šodien ar jaunajām revīziju tēmām iepazīstināja arī Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Korčagina padomnieks komunikācijas jautājumos Ivo Valdovskis aģentūrai LETA sacīja, ka sarunā izcelti trīs galvenie virzieni - cilvēkkapitāla jautājums izglītības resorā, ēnu ekonomika un pašvaldību budžeta plānošana, kā arī ilgtspēja un klimatneitralitāte.
Veikt finanšu revīzijas VK nosaka likums, savukārt lietderības un atbilstības revīziju tēmas VK izvēlas, pamatojoties uz revīzijas jomu risku novērtējumu. Jomu risku vērtējums ir atkarīgs no VK redzējuma par nepilnībām politikas īstenošanā, finansēšanā, reformu ieviešanā, vadībā un uzraudzībā, kā arī tiek ņemta vērā sabiedrības interese un saņemtās sūdzības.
Kopumā VK risku novērtējumu veic 112 jomām, revīzijas tēmu izvēloties galvenokārt augsta riska jomās un sabalansējot to ar tās rīcībā esošiem resursiem. Tāpat tiek vērtēts aspekts, vai konkrēta tēma var ietekmēt sabiedrības uzticību publiskajai pārvaldei.
Jau ziņots, ka pērn VK pabeidza 41 revīziju, no kurām 28 ir finanšu, 10 ir lietderības, divas atbilstības un viena apvienotā revīzija. Finanšu revīziju ietvaros pērn publiskoti divi starpziņojumi.