Valsts kontrole varētu veikt revīziju par Valsts kancelejas topošā Analītiskā dienesta lietderību, kura izveidei valdība piešķīra 400 tūkstošus eiro. Kontrole pievērsīs uzmanību, vai Analītiskā dienesta funkcijas nedublēsies ar ministrijas ierēdņu darba pienākumiem, šovakar vēsta televīzijas kanāla 360TV raidījums “ZIŅneši”.
Lai arī valsts kontrolieris Edgars Korčagins raidījumam atzinīgi vērtē valdības vēlmi savus lēmumus pieņemt pēc datos un analītikā balstītiem argumentiem un šāda Analītikas dienesta izveide esot apsveicama, taču pirmšķietami var rasties aizdomas par tā lietderību.
“Svarīgi, lai šie topošie pētījumi un analītika tiešām tiek izmantoti lēmumu pieņemšanai, nevis paliek kaut kur plauktos, noput, kā nereti ir ar dažādiem pētījumiem, kas par dārgu naudu tiek pasūtīti, bet pēc tam netiek izmantoti lēmumu pieņemšanā,” uzsver Korčagins.
Valsts kontrolieris skaidro “360TV ZIŅnešiem”, ka pēc kāda laika Valsts kancelejas Analītikas dienests būs zem revīzijas lupas: “Ja Analītiskais dienests sagatavos materiālus, ko tikpat labi varētu sagatavot citi, vai arī viņu sagatavotais darbs netiek izmantots, tad, protams, ir jautājums, vai Analītiskais dienests tādā izskatā ir nepieciešams.”
Saeimai jau ir Analītikas dienests. Finanšu ministrijā ir analītikas un prognozēšanas nodaļa. Zemkopības ministrijai - stratēģijas analīzes departaments. Izglītības ministrijas un veselības ministrijas paspārnē ir struktūras ar analītiķiem. Tiesu administrācijai ir analītikas nodaļa. Nodarbinātības valsts aģentūrā ir analītikas nodaļa. Teju katrā no ministrijām vai to padotības iestādēm ir analizēt spējīgi ierēdņi. Ekonomikas ministrijā ir vesela analītikas nodaļa ar pat 14 darbiniekiem, taču par spīti tam ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis saskata jēgu Valsts kancelejas topošajam Analītikas dienestam: “Būtu ļoti labi, ja ir skats no malas. Ir ne tikai ekonomikas ministrijas vai finanšu ministrijas redzējums, bet ir no malas, kas var izvērtēt. Bieži vien tiek uzskatīts, ka mēs neesam līdz galam objektīvi.”
Arī par pašvaldībām atbildīgajā ministrijā redz jēgu šādam centralizētam analītikas dienestam, jo līdz šim esot iztrūkusi tāda datu analīze, kas rada kopainu par vairāku ministriju atbildībā esošajiem problēmjautājumiem. “Ir svarīgi, ka būtu vadošā iestāde, kas uzņemas līderību, lai vispār šos analītiķus vāktu kopā, metodiski vadītu, dotu norādījumus, kā mēs varam uzlabot datu ievākšanu. Ir svarīgi, ka ir centrāla vienība, kas veido kompetenci,” vērtē Gaits Ozols, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jomā.
Daļā sabiedrības gan var rasties jautājums - kāpēc vienkārši nevarēja jau šobrīd visās ministrijās strādājošajiem pamainīt darba pienākumus, lai atbilstu Valsts kancelejas redzējumam par modernu valsts pārvaldi, nevis vēl vairāk uzblīdināt ierēdņu armiju?
Anna Deksne, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes attīstības nodaļas vadītāja: “Tas nozīmētu izveidot analītikas dienestu katrā ministrijā, un tur mums noteikti nepietiku ar četriem cilvēkiem, daudz lielāks apjoms cilvēku būtu jānodarbina. Pārkvalificēt šobrīd tos cilvēkus, kas atrodas ministrijās - jāsaprot, ka šie datu analītiķi nav pētnieki, nav politikas plānotāji. Tie būs cilvēki ar matemātisko izglītību, ļoti specifiski cilvēki.”
Raidījums “360TV ZIŅneši” centās saprast, kā tad ar Centrālās statistikas pārvaldes vairākiem simtu darbinieku, kuru pamatdarbs pēc būtības ir datu analizēšana. Valsts kanceleja esot šādu variantu apspriedusi, bet tomēr izvēlējusies valdībai prasīt 400 tūkstošus eiro pašiem sava analītiskā dienesta veidošanai.
Valsts kanceleja jau pieņēmusi darbā trīs speciālistus un vēl vienu meklē darbam jaunajā analītikas dienestā. Šiem četriem cilvēkiem algu fonds gadā būs 200 tūkstoši eiro, otrus 200 tūkstošus eiro tērēs ārpakalpojumā pasūtītajos pētījumos.
Anna Deksne, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes attīstības nodaļas vadītāja: “Valsts kancelejas Analītiskais dienests sniegs atbalstu ministrijām, palīdzot ministrijām savietot datus, savietot datus no vairākām ministrijām, savietot vairākas datu kopas, radot modeļus, kas ir spējīgi balstīt pārdomātus politiskos lēmumus.”
Raidījums gan uzdod jautājumu, vai tad līdz šim ministrijas strādājušas atrauti viena no otras, nav analizējušas datus un lēmumus pieņēma bez datu izvērtēšanas? Piemēram, Labklājības ministrijā atbild - skaidrs, ka nē, jo taču, kad uz valdību virza priekšlikumus, tiem līdzi dod tā saukto anotāciju, kurā ir datos balstīti argumenti.
“Ikdienas atbildība par datu analīzi un informācijas apkopošanu, kas nenoliedzami vienkārši ir ikdiena, ir katra departamenta atbildībā. Viņi ar to tiek galā. Citādāk darbs ministrijā nav iedomājams bez datu un faktu analīzes,” 360TV "ZIŅnešiem" stāsta Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš.
Analītiskais dienests nebūs operatīvs. Tematus šķetinās mēnešiem ilgi, un, lai saņemtu šo datu analītiķu palīdzību, ministrijām būs jāpiesakās rindā konkursa kārtībā. Speciāla komisija vērtēs, vai konkrētajiem tematiem vispār ir jāpiesaista šis dienests vai tomēr pati ministrija var tikt galā ar saviem jau ministrijās strādājošajiem ierēdņiem.
Kā raidījumam norāda valsts kontrolieris, beigu beigās var jau sanākt arī kā līdz šim - eksperti dod savu analīzi, iesaka šķietami labāko risinājumu, bet ministri priekšroku dod savam politiskajam kursam, partijas nostājai. Un sanāks - valsts tērē 400 tūkstošus eiro Analītiskajam dienestam, bet šo analītiķu datos balstīto informāciju valdība tāpat ignorē.
