Reaģējot uz Valsts kontroles revīzijas ziņojumu par valsts līdzdalības profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā pamatotību, Kultūras ministrija (KM) apņēmusies īstenot četrus revidentu ieteikumus, tomēr tā apšauba iespēju atbrīvot privātajam tirgum valsts kapitālsabiedrību nišu profesionālās mākslas un mūzikas nodrošināšanā, aģentūru LETA informēja KM.
KM apņemas ar valsts, pašvaldību, privātajām un nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā, vienoties par automatizētajā datu sistēmā ievadāmajiem datiem (no 2026.gada), kā arī pasūtīt profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomas izvērtējumu, kura gaitā iegūt datus par profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomas pārstāvjiem (no 2027.gada), kā arī izveidot vienotu automatizētu datu iegūšanas un apkopošanas sistēmu, kas sniegtu informāciju par profesionālās skatuves mākslas organizāciju radošo darbību un no kuras būtu izgūstami analizējami dati (arī no 2027.gada).
Tāpat KM ar kapitālsabiedrību vadību jau ir vienojusies par vienotu principu ievērošanu gada pārskatu sagatavošanā no 2025.gada, līdz ar to kultūras kapitālsabiedrību 2025.gada pārskati tiks sagatavoti pēc vienotiem principiem.
KM sola arī pārskatīt un pieņemt lēmumu par vienotu principu piemērošanu kapitālsabiedrībās atlaižu apmēra noteikšanā dažādām sabiedrības mērķgrupām, piemēram, studentiem, pensionāriem, ģimenēm ar bērniem, maznodrošināto sociālo grupu pārstāvjiem, kā arī brīvbiļešu (tostarp reprezentācijas un labdarības nolūkos izsniegto) izsniegšanā. KM gan akcentē, ka minētais neattiecas uz VSIA "Kremerata Baltica", kura pati nenodrošina biļešu tirdzniecību.
Ministrija gan vērš uzmanību, ka Valsts kontroles revīzijas ziņojumam izvēlētais laika periods (2019.-2022.gads) ir Covid-19 pandēmijas laiks, kas līdz ar to nav reprezentatīvs un faktiski neraksturo šī brīža situāciju - jau sākot no 2020.gada pavasara kultūras institūcijas ievēroja Covid-19 izplatībai noteiktos drošības pasākumus. KM arī šķiet, ka Valsts kontrole pie ielūgumiem pieskaitījusi arī radošajām komandām, mediju pārstāvjiem, kritiķiem, mūziķiem u.c. sabiedrības grupām, kuras tieši iesaistītas izrāžu un koncertu tapšanā vai komunikācijas nodrošināšanā par tiem, piešķirtos ielūgumus. KM norāda, ka šīs grupas turpmāk būtu jāuzskaita nodalīti, lai nerastos maldīgs priekšstats par izsniegto ielūgumu apjomu.
Visbeidzot, ņemot vērā revidentu ieteikumu KM vērtēt kapitālsabiedrību, kurās tā ir 100% kapitāla daļa turētāja, administratīvo resursu kapacitāti un izskatīt to optimizēšanas iespējas, proti, faktiski nākotnē lemt par vairāku kapitālsabiedrību apvienošanu vai tirgus atbrīvošanu privātajam sektoram, KM plāno vērsties Valsts ieņēmumu dienestā, lai iegūtu skaidrākus datus par kapitālsabiedrību darbinieku papildu nodarbinātību, uz kuriem norāda Valsts kontrole. Šī brīža dati vedina pieņemt, ka Valsts kontrole par darba vietu uzskatījusi katru radošās personas noslēgto autoratlīdzības līgumu, novadīto izglītības nodarbību, arī pašnodarbinātās personas statusu u.tml.
KM skatījumā radošā darba formas nebūtu korekti uzskaitīt kā atsevišķas darba vietas - piemēram, aktieris, kurš strādā Latvijas Nacionālajā teātrī pilnu slodzi, var būt arī pasniedzējs Latvijas Kultūras akadēmijā vai citā izglītības iestādē; kā pašnodarbināta persona ierunāt mārketinga materiālu tekstus Valsts kontrolei vai KM, vadīt korporatīvus pasākumus vai raidījumus TV/radio; vasarā, kad teātris skatītājiem ir slēgts, piedalīties filmu uzņemšanas projektos. Tāda ir radošo personību darba specifika un pieprasījums darba tirgū pēc šiem profesionāļiem ir, akcentē ministrijā.
Tāpat jāņem vērā, ka radošajās jomās strādājošie strādā vairākās darbavietās arī zemā atalgojuma dēļ, jo tikai vienā darba vietā cilvēka cienīgu atalgojumu nopelnīt nav iespējams, norāda KM. Rezultātā rodas pārslodze un izdegšanas sindroms. Līdzīga situācija nav raksturīga nevienas citas nozares valsts kapitālsabiedrībās nodarbinātajiem, KM kā piemērus minot tādus valsts uzņēmumus kā "Latvenergo," "Latvijas Valsts meži," "Latvijas ceļi" u.c.
Attiecībā uz iespēju atbrīvot privātajam tirgum valsts kapitālsabiedrību nišu profesionālās mākslas un mūzikas nodrošināšanā, KM atzīmē, ka nekur Eiropā, tostarp arī Igaunijā un Lietuvā, nacionālas nozīmes mūzikas kolektīvi - opera, balets, simfoniskais orķestris, akadēmiskais koris nav nodoti privātajam tirgum, un KM apšauba, vai to darbībai nepieciešamo speciālo ēku apsaimniekošanas un uzturēšanas nepieciešamības apstākļos spētu darboties pilnībā privātajā tirgū. Šādas darbības rezultētos ar Latvijas nacionālajai kultūrai nepieciešamo kolektīvu iznīcību, pārliecināta KM.
"Neviens Latvijas privātā tirgus spēlētājs nav spējīgs uzturēt un pastāvīgi nodarbināt māksliniecisko kolektīvu vai trupu, veicot visus darbaspēka nodokļu maksājumus, kā arī uzturēt fundamentālus nekustamos īpašumus (Latvijas Nacionālo operu un baletu, teātrus, koncertzāles), ar kuriem visi lepojamies, un nodrošināt daudzveidīgu saturu visa gada garumā. Savukārt privātā sektora projekti darbojas tikai ierobežotus laika periodus, orientējoties pamatā uz komerciāla tipa saturu un bieži savu projektu īstenošanā iesaistot tieši valsts sektorā pastāvīgi nodarbinātos mūziķus," uzsver ministrijā.
KM piebilst, ka klasiskās mūzikas jomā valsts un privātais sektors pēc būtības neatrodas un nevar atrasties salīdzināmās attiecībās, jo to darbības modelis, izdevumu struktūra, darbības intensitāte un repertuārs ir būtiski atšķirīgi.
Kā ziņots, KM jāuzlabo darbs ar datiem par tirgus situāciju teātra un mūzikas mākslas jomā un jāveicina valsts teātru un koncertorganizāciju sniegto pakalpojumu plašāka pieejamība, secinājuši Valsts kontroles revidenti.
Revidenti secinājuši, ka KM darbībā kapitālsabiedrību pārvaldībā nav panāktas būtiskas izmaiņas un uzlabojumi. KM ir jāuzlabo uzraudzība pār kapitālsabiedrībām valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu izpildi un resursu izlietojumu, sasaistot to ar kultūrpolitikas uzdevumiem un valdības prioritātēm, kā arī datu iegūšana un apkopošana par tirgus situāciju teātra un mūzikas mākslas jomā.
Lai pamatotu, ka no īstenotās kultūrpolitikas un attiecīgi piešķirtā valsts finansējuma sabiedrība iegūst labāko iespējamo produktu, KM jābūt visaptverošai, caurskatāmai un salīdzināmai informācijai un datiem ne tikai par tās 14 kapitālsabiedrībām, bet arī par citām - nevaldības sektora organizācijām profesionālās mūzikas un mākslas jomā. To, ka šīs jomas pakalpojumi valsts kapitālsabiedrībām izdodas vislabāk, nevar pieņemt kā pašsaprotamu faktu.
Pēc 2018.gada revīzijas Valsts kontrole ieteica KM uzlabot procesu datu iegūšanai un apkopošanai, lai kultūrpolitikas plānošana un īstenošana balstītos pilnīgos datos par faktisko situāciju tirgū. Arī 2020.gadā KM situācijas izpētei pasūtītajā pētījumā identificētas līdzīgas problēmas. Vilka skaidro, ka, iepazīstoties ar pēdējo KM izvērtējumu par valsts līdzdalības saglabāšanu tās kapitālsabiedrībās, secināms, ka problēmas ar datiem ir aktuālas joprojām un ka ministrija nav pilnvērtīgi izmantojusi pētījumu, lai raksturotu tirgus situāciju. Viņa arī piebilst, ka joprojām spēkā ir 2017.gada noteikumi par statistikas apkopošanu kultūras jomā, kuru izpildi pārrauga KM. Ja šos noteikumus pildītu, tad arī KM rīcībā būtu dati par profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomu.
2022.gadā apstiprinātais KM izvērtējums par valsts līdzdalības saglabāšanu tās 14 kapitālsabiedrībās ļaujot secināt, ka ministrija ir mēģinājusi izmantot valsts kapitālsabiedrību labas pārvaldības prakses principus valsts līdzdalības izvērtējumā, tomēr tajā nav skatīti visi nosacījumi, lai sabiedrībai sniegtu pārliecību, ka publiskas personas līdzdalība kapitālsabiedrībā ir efektīvākais veids, kā nodrošināt kultūras piedāvājuma pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
KM katru gadu ar tās kapitālsabiedrībām slēdz līgumus, piešķirot valsts budžeta finansējumu, lai veiktu noteiktus uzdevumus un sasniegtu konkrētus rezultātus. Valsts kontroles ieskatā, ministrija kapitālsabiedrībām izvirza pretrunīgas prasības - sasniegt konkrētu ieņēmumu apjomu no biļešu pārdošanas un nodrošināt pieejamību sabiedrībai. Pašu ieņēmumu apjoma pieaugums nozīmē augstākas biļešu cenas, savukārt pieejamība - tāda biļešu cena, ko spēj samaksāt sabiedrības mērķgrupas ar dažādiem ienākumiem. Vienlaikus KM kapitālsabiedrībām ir dažāda pieeja biļešu pārdošanai par pazeminātām cenām. Piemēram, ir kapitālsabiedrība, kas gandrīz nemaz nepiešķir atlaides dažādām sabiedrības mērķgrupām. Valsts kontroles ieskatā tas neveicina sniegto pakalpojumu pieejamību.
Nepārdomāta ir kapitālsabiedrībām noteiktā brīvbiļešu politika: reprezentācijas nolūkos tās drīkst izsniegt vairāk biļetes nekā labdarībai, uzsver revidenti. Rezultātā lielākā daļa kapitālsabiedrību 2022.gadā vairāk resursus veltīja pakalpojumu popularizēšanai nekā labdarības mērķiem (pieejami kultūras pasākumi cilvēkiem, kuri nevar to atļauties).
Teātra, operas, baleta un cirka māksla koncentrējas Rīgā - Kultūras ministrija Rīgas teātriem, VSIA "Rīgas cirks" un VSIA "Latvijas Nacionālā opera un balets" izvirza zemu rādītāju - izrāžu skaits ārpus pastāvīgajām telpām, kaut gan viens no kultūrpolitikas uzdevumiem ir nodrošināt kultūras pieejamību reģionos. Piemēram, 2022.gadā Rīgas teātri ārpus pastāvīgajām telpām nodrošināja 4% no kopējā nospēlēto izrāžu skaita.
KM kapitālsabiedrību katrs otrais administrācijas darbinieks strādā vairākās darbavietās. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par nodarbinātību liecina, ka 56% no administratīvā personāla papildus ir no vienas līdz septiņām darbavietām. Iespējams, kapitālsabiedrībās ir jāpārvērtē administratīvā kapacitāte un noslogotība. Revidenti atgādina, ka 2018.gada revīzijā sniegtais ieteikums par divu kapitālsabiedrību administratīvo funkciju optimizēšanu joprojām ir aktuāls un administratīvās darbības optimizēšana būtu vērtējama plašāk arī citās kapitālsabiedrībās.