Koalīcija rosina noteikt, ka no 2025. gada Valsts kontrole 27 atsevišķu finanšu revīzijas ziņojumu vietā sniegs vienu revīzijas ziņojumu.
Grozījumus Valsts kontroles likumā iesnieguši koalīcijas frakciju vadība un deputāti Edmunds Jurēvics (JV), Harijs Rokpelnis (ZZS), Andris Šuvajevs (P), Gatis Liepiņš (JV) un Jānis Reirs (JV).
Likumprojekta pamatojumā skaidrots, ka tā mērķis ir vienkāršot Valsts kontroles finanšu revīzijas procesu, ietaupītos resursus pārvirzot lietderības un atbilstības revīziju veikšanai, kā arī saskaņot likuma regulējumu ar Likumā par budžetu un finanšu vadību veiktajiem grozījumiem.
Piedāvātie grozījumi paredz, ka Valsts kontrole turpmāk 27 atsevišķu finanšu revīzijas ziņojumu vietā sniegs vienu revīzijas ziņojumu par valsts konsolidētā saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas pareizību.
"Tādējādi sabiedrībai un ziņojuma lietotājiem būs iespēja saņemt skaidrāku, vienotu vēstījumu, vai pārskatā ir precīzi un ticami uzrādīts, kas Latvijas valstij pieder, cik esam iztērējuši un cik saņēmuši nodokļos un citos maksājumos un kāds ir valsts kopējais parāds," skaidro valdības partiju politiķi, kuri norāda, ka kompakts, vienuviet pieejams revīzijas ziņojums par būtisko palīdzēs lēmuma pieņēmējiem to efektīvāk izmantot savā darbā, kā arī formāts būs lietotājiem draudzīgāks.
Pēc likumprojekta pieņemšanas Valsts kontrolei, revidējot konsolidēto saimnieciskā gada pārskatu jeb KSGP, no 2025.gada vairs nebūs jāsniedz atzinums un revīzijas ziņojums par katru no 14 ministriju un 12 centrālo valsts iestāžu pārskatiem, bet būs jāveido viens revīzijas ziņojums.
Valsts kontrole turpinās izlases veidā veikt revīzijas procedūras ministrijās, to padotības iestādēs un centrālajās valsts iestādēs, un revīzijā iegūto informāciju izmantos, lai izteiktu atzinumu par KSGP pareizību. Attiecīgo iestāžu vadītāji tiks informēti par pārbaužu rezultātiem, gan norādot uz atklātajiem trūkumiem, gan sniedzot informāciju par revidentu novērojumiem, kas būtu palīdzoši iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai.
Lietuvas Augstākā revīzijas iestāde kopš 2016.gada un Igaunijas Augstākā revīzijas iestāde kopš 2017.gada vairs nesniedz atzinumus par atsevišķiem ministriju un centrālo valsts iestāžu gada pārskatiem, bet sniedz atzinumu tikai par konsolidēto valsts gada pārskatu, teikts likumprojekta anotācijā.