Abām spēka ministrijām - gan Aizsardzības ministrijai (AM), gan Iekšlietu ministrijai (IeM) - ir valsts pārvaldei neraksturīga sadarbība ar mednieku klubiem, kas tiem rada priviliģētu statusu attiecībā uz valsts resursu izmantošanu savām vajadzībām, liecina Valsts kontroles (VK) veiktās revīzijas.
Ilgstoša lēmuma nepieņemšana par privatizācijas pabeigšanu ir radījusi papildu izdevumus valsts budžetam, revīzijas ziņojumā par Ekonomikas ministrijas (EM) 2018.gada pārskata sagatavošanas pareizību uzsver Valsts kontrole.
Labklājības ministrijai (LM) papildus piešķirtais valsts budžeta finansējuma 619 000 eiro apmērā ierēdņiem izmaksāts piemaksās, naudas balvās vai prēmijās par pašsaprotamiem un ikdienā veicamiem uzdevumiem, lai arī sākotnējais pamatojums licis domāt, ka ministrijas un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) darbinieki veiks papildu pienākumus, lai novērstu bērnu un ģimenes tiesību jomas problēmas, 2018.gada finanšu revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).
Valsts kontroles revīzijā konstatētās nepilnības Rīgas pašvaldības nodibinājumos ir jāvērtē bez emocijām, uzskata Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs (GKR).
Valsts kontrolei, veicot revīziju "Rīgas pilsētas pašvaldības piešķirto dotāciju biedrībām un nodibinājumiem likumība un lietderība", bijušas grūtības iekļūt pašvaldības nodibinājuma "Riga.lv" telpās.
Valsts kontroles revīzijas ziņojums bijis kā punkts uz i, lai Tiesībsarga birojs paziņotu par nepieciešamību reformēt bāriņtiesu darbu, nododot tās valsts pārraudzībā. Gan tiesībsarga iepriekš veiktās pārbaudes un situācijas izpēte bērnu tiesību aizsardzības jomā, gan nedēļā pirms Lieldienām publiskotais Valsts kontroles ziņojums apliecina, ka pašreizējais bāriņtiesu padotības modelis pašvaldībām nav pierādījis savu efektivitāti bērnu tiesību aizsardzībā. Vienlaikus skaidri redzama arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas neefektīvā uzraudzība pār bāriņtiesu darbu un Labklājības ministrijas neefektīvā uzraudzība pār sociālo pakalpojumu sniedzējiem, vienisprātis ir gan tiesībsargs, gan Valsts kontrole.
Ne visos gadījumos atbildīgo institūciju darbības ir bijušas tādas, lai ievērotu un prioritāri nodrošinātu bez vecāku gādības palikušo bērnu labākās intereses, secināts Valsts kontrole revīzijā "Atņemtā bērnība. Ikvienam bērnam ir tiesības uzaugt ģimenē".
Valsts kontrole neatbalsta Ieroču aprites likumā plānotās izmaiņas, kas ļautu medībās šaujamieročus izmantot jau no 16 gadu vecuma, informēja Valsts kontrolē.
Valsts kontrole aicina iedzīvotājus ziņot par, viņuprāt, nejēdzīgākajiem objektiem pašvaldībās – par sporta būvēm, kultūras centriem, izglītības iestādēm, rekonstruētiem ceļu posmiem un citiem objektiem, kuros ieguldīti lieli finanšu resursi, bet kuru lietderība un ilgtspēja jau sākotnēji ir bijusi apšaubāma.
Trūkumi tenisa centra “Lielupe” pārvaldības sistēmā Izglītības un zinātnes ministrijā un pašā tenisa centrā rada risku, ka, pabeidzot rekonstrukciju, starptautiskajām prasībām atbilstošie korti būs pustukši un tenisa centrs nespēs nosegt visus uzturēšanas izdevumus. Gan ministrijai, gan tenisa centram “Lielupe” šogad būs daudz darāmā, lai svaigos kortus pēc iespējas noslogotu jaunie tenisisti, sporta organizācijas un citi interesenti, atklāj Valsts kontrole.
Neeksistējoša stratēģija valsts līmenī kavē rehabilitācijas attīstību, revīzijā "Vai rehabilitācija ir pilnvērtīga veselības aprūpes pakalpojumu sastāvdaļa?" secinājusi Valsts kontrole.
Lēmumu par Saeimas tēriņu revīziju var pieņemt tikai parlaments, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzina Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.
Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā ir visvienkāršāk uzbūvēt privātmāju paša spēkiem, ievērojot normatīvo regulējumu. Tomēr būvniecības procesa administratīvais slogs un dažādu saskaņojumu laikietilpība to padara sarežģītu un nepamatoti apgrūtinošu gan būvētājiem, gan uzraugiem. Turklāt apjomīgo un sarežģīto normatīvo aktu prasības ne vienmēr ir saistītas ar drošas būvniecības veicināšanu. To revīzijā par būvniecības procesa efektivitāti secinājusi Valsts kontrole.
Nepietiekams finanšu ieguldījums ilgtermiņa vajadzībās, paļaušanās uz politiķu labvēlību, ka neatliekamos gadījumos varēs saņemt naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, stagnējoša sabiedriskā pasūtījuma pārvaldība, skaidra nozares attīstības redzējuma vidējam termiņam neesamība. Šie ir Valsts kontroles konstatētie fakti, kas atklājušies lietderības revīzijā Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP), Latvijas Televīzijā (LTV) un Latvijas Radio. Minētie fakti arī liecina par to, ka sabiedriskie mediji zināmos apstākļos var kļūt tieši atkarīgi no politiķu lēmumiem un viņu labvēlības budžeta līdzekļu piešķiršanā.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) vēl joprojām kavē pārmaksāto nodokļu atmaksas un nepalielina vai tikai daļēji palielina atmaksājamo summu par nodokļu maksātājam pienākošās nokavējuma naudas apmēru, teikts Valsts kontroles revīzijā par 2017.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem.
Atsevišķās pašvaldībās ziedojumu pieņemšanas un izvērtēšanas process nav bijis caurskatāms un saprotams, revīzijā par Latvijas 2017.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem norāda Valsts kontrole.
Neskaidra, nesaprotama un necaurskatāma pedagogu atlīdzības sistēma rada risku prettiesiskam valsts līdzekļu izlietojumam un apdraud profesijas prestižu, uzskata valsts kontroliere Elita Krūmiņa.