Valsts kontrole

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK), veicot likumības revīziju, lai noskaidrotu vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams.

Plānošanas pakļaušana Eiropas Savienības (ES) finansējuma pieejamībai ir cēlonis tam, ka kanalizācijas sistēmu plānošana ir kļuvusi fragmentāra, komentējot Valsts kontroles (VK) revīziju notekūdeņu apsaimniekošanas jomā pašvaldībās, aģentūrai LETA pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa.

Lai gan problēmas notekūdeņu apsaimniekošanas jomā ir zināmas jau gadiem un tās sakārtošanā valstī gadu gaitā ir ieguldīts 1 miljards eiro, Valsts kontrole (VK) revīzijā secinājusi, ka Latvijā nav sekmējies panākt māju pieslēgšanu centralizētajām kanalizācijas sistēmām, līdz ar to notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas jomā joprojām ir daudz neatrisinātu jautājumi un vidē joprojām nonāk ievērojams apjoms neattīrītu notekūdeņu.

Valsts kontroles galvenais publiskais vēstījums pēc Zemessardzē veiktās revīzijas ir tāds, ka nav iespējams novērtēt, vai izvirzītie mērķi un progress Zemessardzes attīstībā ir sasniegti. Aizsardzības ministrija šo ziņu optimistiski tulko kā draudzīgu pamudinājumu uz turpmāku Zemessardzes pilnveidošanu. Taču revīzija parāda, ka uz zemessargiem liktas pārspīlētas gaidas, un netieši šis ir arguments par labu obligātā militārā dienesta ieviešanai.

Finansējums 73 miljonu eiro apmērā Zemessardzes paaugstinātas gatavības apakšvienību pirmā posma īstenošanai laikā no 2015.gada līdz 2018.gadam ir izlietots plānotajam mērķim, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Arī Iekšlietu ministrijas jomā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi Covid-19 krīzes laikā nav bijuši caurredzami, secinājusi Valsts kontrole. Tā turpina vērtēt, vai un kā valsts iestādes, kuras iegādājās maskas un dezinfekcijas līdzekļus, ievēroja iepirkumu normas, pat ja Covid-19 apstākļi ļāva šo procesu vienkāršot.

Saeimas Juridiskā komisija šodien atbalstīja Saeimas deputāta Alda Gobzema rosinājumu arī Valsts kontrolei (VK) pārbaudīt Saeimas izdevumu lietderību un likumību.

Latvijas Olimpiskā komitejā (LOK) patlaban norisinās Valsts kontroles veiktā atbilstības revīzija, informēja LOK.

Valsts kontrole revīzijā par individuālo aizsarglīdzekļu iepirkumiem atklājusi ne tik daudz nelikumību, cik necaurspīdību lēmumu pieņemšanā, organizējot masku iepirkumus, kas radīja korupcijas riskus, bet, un tas ir vēl svarīgāk, konstatējusi ilgstoši pieļautu neizdarību materiālo rezervju plānošanā un iegādē valstī kopumā. Tas nozīmē, ka atbildība jāuzņemas ne tikai vienam – Nacionālajam veselības dienestam, bet visiem, kuri piedalījās šajā procesā, sākot ar Veselības ministriju un valdību.

Covid-19 krīzes sākumā Latvijā "atviegloto iepirkumu" procedūras nebija caurskatāmas, pirmdien mediju pārstāvjiem norādīja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Valsts kontrole (VK) ir vērsusies Valsts policijā par Nacionālā veselības dienesta (NVD) martā veikto aizsardzības līdzekļu iegādi, pirmdien žurnālistus informēja VK.

Lai gan pērn kopumā četros izskatītajos projektos Veselības ministrija (VM) piešķirto finansējumu izmantojusi atbilstoši mērķiem, atsevišķos gadījumos konstatētas aizkavēšanās vai prognožu neizpilde, sniedzot pakalpojumu mazākam pacientu skaitam nekā plānots, revīzijā par ministrijas 2019.gada pārskata sagatavošanas pareizību secinājusi Valsts kontrole (VK).

Latvijas Universitāte (LU) pērn četriem darbiniekiem bez pamatojuma ir palielinājusi izmaksājamās atlīdzības apmēru kopumā par 76 823 eiro, revīzijā par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2019.gada pārskata sagatavošanas pareizību secinājusi Valsts kontrole.

Valsts kontrole ir uzsākusi lietderības revīziju "Noziedzīgu nodarījumu ekonomikas un finanšu jomā izmeklēšanas un iztiesāšanas efektivitāte", informēja Valsts kontrolē.

Piecu gadu laikā atlīdzības izmaksai valsts kapitālsabiedrību vadībai neatbilstoši izlietoti četri miljoni eiro, secinājusi Valsts kontrole.

Vai tiešām bīstamākās valstij piederošās ēkas ir valdības nams un Finanšu ministrija, pēc Finanšu ministrijā veiktās revīzijas retoriski jautā Valsts kontrole (VK). Taisnības labad jāteic, ka šim bīstamo ēku sarakstam būtu jāpievieno arī Ekonomikas ministrija un Iepirkumu uzraudzības birojs, jo arī šo iestāžu ēkas, tāpat kā trīs muzeju mājvietas, iekļautas VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 9,5 miljonu eiro vērtajā projektā “UNESCO Pasaules kultūras mantojuma “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā esošo valsts ēku bīstamības un avārijas situācijas novēršana”.

Valsts kontrole (VK), piesaistot ekspertus, plāno pētīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts policijas (VP) izbeigtus kriminālprocesus, liecina publiski pieejamā informācija.

2019.gadā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) budžeta finansējumā tika iekļauti četri miljoni eiro projektam "UNESCO Pasaules kultūras mantojuma "Rīgas vēsturiskais centrs" teritorijā esošo valsts ēku bīstamības un avārijas situācijas novēršana", sākotnēji paredzot piecu ēku atjaunošanu, bet gada beigās sarakstam pievienojot vēl divas. Valsts kontrole neapšauba to, ka VNĪ izlietotais finansējums ir sekmējis septiņu valstij piederošu ēku bīstamības un avārijas situāciju novēršanu, tomēr pēc revīzijas tā arī palika neatbildēts jautājums: kādēļ projektā tika izraudzīti septiņi konkrētie objekti, kuru vidū ir arī Ministru kabineta un Finanšu ministrijas ēkas, ja Rīgas vēsturiskajā centrā ir citas valsts ēkas, kuras apdraud garāmgājējus un vizuāli izskatās daudz sliktāk?

Valsts kontrole vērsīsies prokuratūrā par revīzijās atklātiem pārkāpumiem Valsts policijas koledžā, Dabas aizsardzības pārvaldē un Kultūras ministrijā, informēja Valsts kontrolē.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) aicina Valsts kontroli veikt medicīnas aizsarglīdzekļu iepirkumu auditu, mikroblogošanas vietnē "twitter" pavēstīja Kariņš.