Arī Iekšlietu ministrijas jomā veiktie individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumi Covid-19 krīzes laikā nav bijuši caurredzami, secinājusi Valsts kontrole. Tā turpina vērtēt, vai un kā valsts iestādes, kuras iegādājās maskas un dezinfekcijas līdzekļus, ievēroja iepirkumu normas, pat ja Covid-19 apstākļi ļāva šo procesu vienkāršot.
Līdzīgi kā jau līdz šim notikušajās revīzijās, arī šajā Valsts kontrole secinājusi, ka iepirkumu veikšanai iekšlietu sistēmā nebija izstrādāta īpaša kārtība, bet tajās iestādēs, kur tāda kārtība bija noteikta, revidenti neguva pārliecību, ka tā tika ievērota. Tāpat atklājies, ka iepirkumu veikšanas process atsevišķās iestādēs tikai daļēji dokumentēts, kas neļauj revīzijā izsekot visam pēc kārtas un gūt skaidrību.
Interesantākais secinājums ir tāds, ka Finanšu ministrija atteikusi Iekšlietu ministrijai piešķirt naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai iegādātos aizsarglīdzekļus, norādot, ka tie jāpērk par pašas nozares rezervēm. Iekšlietu ministrijas rīcība, organizējot iepirkumus, ne visos gadījumos ir skaidri saprotama, kā arī atsevišķu uzņēmumu izvēle konkursā liek šaubīties par godīgu konkursa norisi, taču tajā pašā laikā ar priekšlikumu pārstrādāt konfiscēto spirtu dezinfekcijas līdzeklī rasts vairāk nekā 300 000 eiro ietaupījums budžetā
Grūti ievērot, pat ja atvieglo
Nodrošinājuma valsts aģentūra, Valsts policija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts robežsardze, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde bija iestādes, kam Ministru kabinets ārkārtējās situācijas laikā deva atļauju nepiemērot Publisko iepirkumu likuma prasības iegādēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai. Nepieciešamo finansējumu iestādes varēja pieprasīt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Lai arī Covid-19 krīzes laikā aizsardzības līdzekļu iegādei iepirkumi tika atviegloti, tomēr Valsts kontrole norāda, ka arī tādā gadījumā visam jābūt dokumentētam un izsekojamam, lai iepirkumā atlasītu labāko jeb konkrētajā gadījumā būtiskām valsts un sabiedrības interesēm atbilstošāko piedāvājumu.
Tomēr Valsts kontrole nevarēja atrast pierādījumus, ka Iekšlietu ministrija un tās padotības iestādes Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādēm būtu noteikušas īpašu kārtību, piedāvājumu vērtēšanas kritērijus. Piedāvājumu vērtēšanas process pārbaudītajās iestādēs - Nodrošinājuma valsts aģentūrā un Valsts policijā - tikai daļēji tika dokumentēts. Lai gan Nodrošinājuma valsts aģentūrā pat bija noteikta šāda kārtība, revidenti neieguva pierādījumus, ka šī kārtība tika ievērota.
Valsts kontrole tāpēc secina, ka visi individuālo aizsardzības līdzekļu iegādes procesā pieņemtie lēmumi nav izsekojami un iepirkuma procesu kopumā nevar uzskatīt par caurskatāmu.
Revidenti faktiski nevarēja iegūt pārliecību par to, ka aizsarglīdzekļu piegādātāju izvēlē izmantoti jebkādi kritēriji - vai piedāvājumi ir vērtēti tikai pēc piedāvātās cenas vai arī ņemti vērā vēl citi kritēriji. Valsts kontrole arī neguva pārliecību, ka ir veikti pasākumi, lai tiktu novērsti riski saistībā ar iespējamo interešu konflikta situāciju.
Uzzina vēl pirms iepirkuma
Valsts kontrolei radušās aizdomas, ka ar atsevišķiem uzņēmumiem notiek, iespējams, vienošanās. Kā piemērs revīzijas ziņojumā minēts individuālo aizsardzības līdzekļu iepirkums, kas sākts 24. martā. Lai apzinātu iespējamos piedāvājumus, 24. martā Nodrošinājuma valsts aģentūra 14 komersantiem nosūtīja uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus par Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Uzaicinājumā netika norādīts termiņš, līdz kuram datumam piedāvājums ir jāiesniedz, netika norādīts, kā tiks vērtēti piedāvājumi un noteikts piegādātājs. Revidenti pārbaudīja piedāvājumus un konstatēja, ka, iespējams, ar vienu uzņēmumu “Brief” konsultācijas par individuālo aizsardzības līdzekļu piegādi bija sāktas jau pirms uzaicinājuma nosūtīšanas, jo, nosūtot uzaicinājumu, Nodrošinājuma valsts aģentūras darbiniece bija kļūdījusies, norādot neprecīzu firmas pārstāvja e-pastu, līdz ar to viņš konkrēto uzaicinājumu nevarēja saņemt. Turklāt “Brief” savu piedāvājumu nosūtīja nevis uz atbildīgās personas e-pastu, bet uzreiz aģentūras direktoram. Uz formālu tirgus izpēti norāda tas, ka direktors jau nākamajā dienā, kad bija saņemti tikai trīs piedāvājumi, uzreiz lūdza iekšlietu ministra atļauju slēgt līgumu ar “Brief”. Vēl vismaz divi piedāvājumi tika saņemti jau pēc tam, kas Valsts kontrolei ļauj secināt, ka šis process nav caurspīdīgs. Neatkarīgā rakstīja, ka šis uzņēmums piedalījās arī aizsardzības jomas iepirkumos.
Neiedod naudu
Revīzijā atklājusies vēl viena interesanta situācija, proti, Finanšu ministrija daļu nepieciešamās Covid-19 naudas iekšlietu nozarei vispār atteikusies piešķirt. Kopumā Iekšlietu ministrijai laikā no ārkārtas situācijas izsludināšanas martā līdz jūnija beigām Covid-19 radītās krīzes pārvarēšanai valdība papildus ir piešķīra trīs miljonus eiro, lai segtu izdevumus, kas Covid-19 uzliesmojuma laikā radušies Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm - Valsts policijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts drošības dienestam, Valsts robežsardzei, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Nodrošinājuma valsts aģentūrai un citām iestādēm. Tomēr revidenti konstatēja, ka Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai iekšlietās bija radušies izdevumi vēl vismaz par 233 422 eiro, kas saistīti ar papildu drošības pasākumiem ‒ aizsargbarjeru, aizsargstiklu un piekļuves kontroles sistēmu uzstādīšanu un intensīvāku telpu uzkopšanu.
Iekšlietu ministrija bija sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu, kurā bija paredzēts šo naudu piešķirt, bet Finanšu ministrija neatbalstīja šo priekšlikumu, uzsverot, ka
pasākumi ar Covid-19 izplatības saistīto valsts apdraudējumu jāfinansē no budžeta finansētajām institūcijām iedalītajiem līdzekļiem.
Iespējams, ka iemesls, kāpēc naudu nepiešķīra, bija vājais pamatojums, kāpēc “pastiprināta telpu uzkopšana un dezinfekcija un papildu drošības pasākumi” būtu jāfinansē no naudas neparedzētiem gadījumiem. Iekšlietu ministrijai nācās to finansēt no sava maciņa, nesaņemot papildu finansējumu.
Tajā pašā laikā Valsts kontroles ziņojumā rodams secinājums, ka Iekšlietu ministrija ir pat ietaupījusi valsts budžeta naudu, jo tā ierosināja roku un virsmu dezinfekcijas līdzeklī pārstrādāt 22 tonnas konfiscētā spirtu saturošā šķidruma, kas atradās glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrā. Pēc Iekšlietu ministrijas aprēķiniem, tas deva valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu vairāk nekā 300 000 eiro.
