Valsts kontroles galvenais publiskais vēstījums pēc Zemessardzē veiktās revīzijas ir tāds, ka nav iespējams novērtēt, vai izvirzītie mērķi un progress Zemessardzes attīstībā ir sasniegti. Aizsardzības ministrija šo ziņu optimistiski tulko kā draudzīgu pamudinājumu uz turpmāku Zemessardzes pilnveidošanu. Taču revīzija parāda, ka uz zemessargiem liktas pārspīlētas gaidas, un netieši šis ir arguments par labu obligātā militārā dienesta ieviešanai.
Viens no revidentu ieteikumiem: “izvērtēt, vai pastāv iespējas vienkāršot zemessargu amatu un apmācību sistēmu, ņemot vērā mainīgās zemessargu aktivitātes ietekmi”. Iemesls: “lai arī kopumā zemessargu aktivitāte ir palielinājusies, tomēr četru gadu periodā gandrīz noturīga tendence ir tāda, ka trešā daļa no uzskaitē esošajiem zemessargiem aktivitātēs nav piedalījušies nevienu dienu”.
Mēs esam vareni!
Nu jau gadiem armijas virsvadība cenšas iedvesmot zemessargus, stāstot, ka viņi ir tikpat ekipēti, spējīgi un prasmīgi kā profesionālā dienesta karavīri. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka, nenākot uz apmācībām, nav iespējams iegūt un uzturēt tādu spēju līmeni kā pilnas slodzes karavīriem. Un arī veltot valsts aizsardzībai desmit vai divdesmit dienas gadā - ne. Šī ir ne tik daudz individuāla kā kolektīva un visas aizsardzības nozares problēma.
Valsts kontroles uzdevums šajā konkrētajā revīzijā bija novērtēt, vai Zemessardzes paaugstinātas gatavības apakšvienību pirmā posma īstenošanai laikā no 2015. līdz 2018. gadam piešķirtais finansējums ir izlietots efektīvi. Ziņojumam piešķirts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, tādēļ tas netiek publiskots. Taču preses relīzes veidā izplatīti vispārīgi revīzijas secinājumi, un šis tas pēc Valsts kontroles semināra armijas vadībai nokomentēts arī oficiālajā militārajā portālā “sargs.lv”.
Gada grauds
Attiecībā uz 73 miljonu eiro izlietojuma formālo atbilstību mērķim revidentiem nav pretenziju. Noliktavu krājumi ievērojami auguši, nepieciešamie infrastruktūras objekti apzināti, aktīvie zemessargi kļuvuši vēl aktīvāki. Kālab tādā gadījumā nav iespējams noteikt, vai ar paaugstinātas gatavības apakšvienību izveidi sasniegti izvirzītie mērķi un plānotais progress Zemessardzes attīstībā? Izrādās, tāpēc:
“Saskaroties ar realitāti, pasākuma īstenošanas gaitā izpratne par sasniedzamo rezultātu būtībā tika pakārtota faktiskajai situācijai.”
Neformālais militārais portāls “Varabungas” šo Valsts kontroles citātu jau nominējis par “gada graudu”. Par graudu var uzskatīt arī noslēguma teikumu Aizsardzības ministrijas paziņojumā par revīzijas rezultātiem: “Valsts kontrole secināja, ka finansējuma izlietojums paaugstinātas gatavības apakšvienību ieviešanai ir radījis pamatu Zemessardzes turpmākai attīstībai.”
Tomēr revidentu sniegtais piemērs runā par ko citu, proti, sagaidāmo rezultātu pakārtošanu atbilstoši faktiskajai situācijai: “Sākotnēji bija plānots, ka paaugstinātas gatavības apakšvienība katrā Zemessardzes bataljonā būs atsevišķa struktūrvienība, ko veidos aktīvākie zemessargi, kuri secīgā un progresējošā apmācībā četros gados būs pavadījuši ne mazāk kā 80 dienu. Tomēr pirmā attīstības posma noslēgumā izpratne par to bija transformējusies, atzīstot, ka paaugstinātas gatavības apakšvienība nozīmē spēju (efektu), ko var nodrošināt brīvi nokomplektēts attiecīgajā brīdī pieejamo zemessargu sastāvs.” Respektīvi bataljona supervienībā tiek iekļauti tie, kas vispār atnākuši.
Mirušo dvēseļu legalizācija
Zemessargu pasivitāte ir pamats Valsts kontroles pārdomām:
“Mūsu bažas ir tās, ka, iespējams, ir sasniegts maksimālais cilvēku iesaistes līmenis. Jādomā, kā šos skaitļus palielināt. Valsts aizsardzības koncepcijā ir nosprausts mērķis 12 000 zemessargi. Mūsuprāt, uz šo mērķi jāraugās piesardzīgi, iespējams, mainot pieeju, vienkāršojot cilvēku iesaisti un personāla apmācību,” tā portālam “Sargs.lv” sacīja Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīnhofa. Principā aizsardzības resora vadība šo padomu jau palēnām ievieš dzīvē. Ceļā no valdības mājas uz Saeimu jau ir attiecīgi grozījumi Zemessardzes un saistītajos likumos, lai mazinātu dažādas pašlaik spēkā esošās prasības, kas nofiltrē daļu potenciālo kandidātu. Aktīva zemessarga vecums drīkstēs pārsniegt 55 gadu vecumu. Pretendēt uz dienestu Zemessardzē drīkstēs arī tie, kas pastrādājuši mazāk smagus noziegumus. Bet, iespējams, pats svarīgākais jaunievedums, kas ļaus sasniegt nosprausto 12 000 mērķi vismaz ministrijas excell tabulās, ir noklusējuma procedūras piemērošana zemessargu līgumu pagarināšanā. Ja kāda no pusēm NEvēlēsies NEpagarināt līgumu, tas automātiski tiks pagarināts. Un zemessargs varēs turpināt nākt uz mācībām vai arī nenākt, kā nu to gribēs pats un pieļaus bataljona vadība. Vēl nozares vadība iecerējusi piemeklēt jaunus bonusus, lai pamudinātu zemessargus iesaistīties Zemessardzes darbā ne tikai uz papīra, bet arī praksē.
Risinājums: PD + ZS + OMD
Mācību apmeklēšana ir izšķiroši svarīga, lai zemessargi iemācītos kaut daļu no tā, ko prot profesionāli karavīri. Kā atzīst Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīnhofa: “Ir bažas par to, cik reāli ir ambiciozie mērķi par atsevišķu spēju ieviešanu, ja atsevišķi cilvēki ir spējīgi uz nodarbībām atnākt tikai piecas dienas gadā. Rodas jautājums ‒ cik nopietnu tehniku, šādi mācoties, var apgūt? Tāpēc es iestājos par kombinētām spējām - zemessargu un profesionālo karavīru vienībām Zemessardzes sastāvā, kādas jau šobrīd izveidotas Latgales un Vidzemes brigādēs.”
Arī neformāli militāristu un aizsardzības politikas lietpratēju aprindās jau labu laiku tiek spriests par nepieciešamajām pārmaiņām valsts aizsardzības organizācijā, un atslēgas vārds tām ir obligātais militārais dienests. Aktīvo zemessargu ir par maz, uzticētie pienākumi ‒ par sarežģītu, rekrutēšana nesokas, un mirušo dvēseļu legalizācija šīs problēmas nekādi nerisina.
Kā atzīst portāla “Varabungas” vadītājs atvaļinātais kapteinis Mārtiņš Vērdiņš: “Nevar prasīt no viena brīvprātīga pulciņa dalībnieka to pašu, ko no cilvēka kazarmās.”
Risinājums problēmai būtu Zemessardzes kombinēšana ar obligāto dienestu ‒ katram Zemessardzes bataljonam pievienot pa obligātā militārā dienesta rotai.
Profesionālā dienesta virsniekiem tad būtu pieejams nopietnāks izejmateriāls, ar ko ikdienā strādāt, ārrindas zemessargiem - profesionālāka sabiedrība, no kā mācīties. Un šāda kārtība arī nenozīmētu Zemessardzes iznīcību, ar ko biedē esošās brīvprātības sistēmas piekritēji. Armija savā rīcībā iegūtu lielāku skaitu augsti motivētu un labāk sagatavotu pilsoņu.
Šīs gan ir tikai tādas teorētiskas pārdomas daudzu gadu garumā. Latvijas aizsardzības nozares vadības nostāja pret obligāto militāro dienestu ir nemainīgi noraidoša.
