Pašvaldības taisnojas par Valsts kontroles aizrādījumiem kanalizācijas sistēmu jautājumā

 
©Nora Krevnera/F64

Plānošanas pakļaušana Eiropas Savienības (ES) finansējuma pieejamībai ir cēlonis tam, ka kanalizācijas sistēmu plānošana ir kļuvusi fragmentāra, komentējot Valsts kontroles (VK) revīziju notekūdeņu apsaimniekošanas jomā pašvaldībās, aģentūrai LETA pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece vides aizsardzības jautājumos Sandra Bērziņa.

Viņa piekrita, ka notekūdeņu jomas sakārtošanā Latvijā ir ļoti svarīgs jautājums, kas būtiski ietekmē ne tikai vidi, bet arī cilvēku dzīves kvalitāti. Vienlaikus LSP pārstāve atzina, ka notekūdeņu savākšanā, novadīšanā un attīrīšanā joprojām ir daudz darāmā.

Tādēļ LPS novērtējot, ka VK ir pievērsusies šim jautājumam un, veicot apjomīgu darbu, ir konstatējusi problemātiskākos jautājumus un sniegusi ieteikumus, kādi būtu pašvaldībās veicamie darbi situācijas uzlabošanai. VK akcentējusi arī valstiskā līmenī risināmus jautājumus, kas joprojām ir valsts institūciju, valdības un politiķu atbildība.

Kā vienu no tādiem Bērziņa min situāciju ar lietus notekūdens savākšanas sistēmu, kā sakārtošana lielā mērā ir bijusi atkarīga no ES finansējuma pieejamības.

"Padarot lietus notekūdeņu kanalizācijas sistēmas sakārtošanu atkarīgu tikai no ārvalsts finansējuma pieejamības un neizvēloties citus sakārtošanu motivējošus līdzekļus, netiek risinātas problēmas, kas rada vides piesārņojumu. Tāpat joprojām nav izstrādāta notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sistēma, kas ir valsts mērogā risināms jautājums," komentēja Bērziņa.

Viņa arī uzsvēra, ka politikas plānošanas instrumentu pakļaušana ES finansējuma pieejamībai ir cēlonis tam, ka kanalizācijas sistēmu plānošana ir kļuvusi fragmentāra, pilnvērtīgi neiekļaujoties teritoriju plānojumos.

Vienlaikus LPS par pamatotu atzinusi VK secinājumu, ka pakalpojumu sniedzēju radītās iespējas pieslēgties centralizētajām kanalizācijas sistēmām netiek pilnībā izmantotas. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem vietējās pašvaldības dome var izdot saistošos noteikumus par līdzfinansējumu nekustamā īpašuma pieslēgšanai centralizētajai ūdensapgādes sistēmai vai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, nosakot līdzfinansējuma apmēru un tā saņemšanas nosacījumus, ko virkne pašvaldību izmanto.

"Diemžēl iepriekš priekšlikums nodrošināt pieslēgumu centralizētajai kanalizācijas sistēmai kā valsts atbalstu nav guvis atsaucību, līdz ar to pašvaldību sniegtais atbalsts pieslēgumiem izriet tikai no pašvaldību finansiālām iespējām, un, ņemot vērā prognozes, ka turpmāk pašvaldību budžets varētu samazināties vismaz par 10% ieņēmumu daļā, šis atbalsts varētu būt vēl mazāks vai pat neiespējams, tādēļ šim mērķim jāmeklē citi valsts atbalsta veidi," uzskata Bērziņa, atgādinot, ka LPS jau 2014.gadā aicināja pieslēgumus centralizētajiem tīkliem finansēt no valsts un ES budžeta.

LPS arī piekrīt, ka problēma ir decentralizēto kanalizācijas sistēmu radīto notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas nodrošināšanā un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudu atbilstības nodrošināšanā, taču arī šajā gadījumā esot jādomā par finansējuma avotiem, kas nedrīkst būt tikai ES finansējums.

Pašvaldības pārstāvošā organizācija uzskata, ka normatīvajos aktos ir jānosaka komunālo pakalpojumu maksas aprēķināšanas metodika, kas būtu attiecināma uz pašvaldībām, kuras sniedz komunālo notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas pakalpojumus. Bērziņa arī norādīja, ka līdz šim valsts politika meklēja instrumentus, kā ieinteresēt pieslēgties, to darot ar līdzfinansējumu, vai arī nosakot, ka decentralizētie asenizācijas pakalpojumi tiks organizēti brīvā tirgus apstākļos, tādējādi ieinteresējot patērētāju pieslēgties.

"LPS ir diskutējusi ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par šo jautājumu laikā, kad tapa Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, politiski tika nolemts, ka to regulēs tikai tirgus. Realitāte norāda, ka ne vienmēr tiek ievērots samērības princips, kā rezultātā nepieciešams izstrādāt vadlīnijas," ieteica LPS pārstāve.

Viņa ir pārliecināta, ka gan plānotā administratīvi teritoriālā reforma, gan VK revīzijas ziņojums liecina, ka pašvaldībām vajadzēs risināt notekūdeņu apsaimniekošanas organizatoriskās struktūras jautājumu. Pašvaldībām būs jārod atbildes uz to, vai pakalpojums organizējams tikai centralizēti, vai tas izdarāms tikai ar kapitālsabiedrību palīdzību, vai iespējami kādi kombinēti risinājumi.

Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plānā 2021.-2027.gadam ir aplēsts, ka aglomerāciju ūdenssaimniecību esošās darbības nodrošināšanai un attīstībai kopumā ir nepieciešami 518 559 279 eiro, no kuriem 220 720 865 eiro ir nepieciešami tieši kanalizācijas tīklu pārbūvei un atjaunošanai, lai novērstu infiltrāciju apjomu, informēja LPS.

"Kanalizācijas tīklu pārbūve un atjaunošana ir vitāli svarīga kvalitatīva pakalpojuma turpmākā nodrošināšanā un attīstībā, vienlaikus šie pasākumi ir finansiāli ietilpīgi, ko šobrīd nav iespējams segt no ūdenssaimniecību finanšu līdzekļiem un iekasētajām maksām par nodrošinātajiem pakalpojumiem," secināja Bērziņa.

Aģentūra LETA jau vēstīja par VK revīziju, kurā secināts, ka Latvijā nav sekmējies panākt māju pieslēgšanu centralizētajām kanalizācijas sistēmām, līdz ar to notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas jomā joprojām ir daudz neatrisinātu jautājumi un vidē joprojām nonāk ievērojams apjoms neattīrītu notekūdeņu, lai gan problēmas notekūdeņu apsaimniekošanas jomā ir zināmas jau gadiem un tās sakārtošanā valstī gadu gaitā ir ieguldīts viens miljards eiro.

"Lai gan notekūdeņu apsaimniekošanas jomā centralizēto kanalizācijas sistēmu sakārtošanā ir ieguldīts viens miljards eiro, minēto problēmu risināšana vēl joprojām ir aktuāla. Risinājumi vai nu nav tikuši izstrādāti, vai arī nav bijuši pietiekoši efektīvi, lai minētās problēmas novērstu," revīzijas ziņojumā raksta VK, "lai gan ir izstrādāti gan politikas plānošanas dokumenti, gan vairāki būtiski normatīvie akti, tomēr izstrādātie politikas instrumenti neatrisinās visas vides kvalitāti ietekmējošās problēmas un nenovērsīs neattīrītu notekūdeņu nonākšanu vidē."

VK skatījumā, galvenais un ar publiskā resora investīcijām visbagātīgāk apveltītais notekūdeņu savākšanas veids - centralizētās notekūdeņu sistēmas - nesniedz plānoto efektu. "Esam konstatējuši, ka revīzijas apjomā iekļautajām pašvaldībām, paplašinot centralizētos kanalizācijas tīklus, nav izdevies apgūt pat pusi no izveidotajām pieslēgumu iespējām," uzsver VK.

Revīzijā pārbaudītajās pašvaldībās, izbūvējot un paplašinot centralizētos kanalizācijas tīklus, nav izdevies sasniegt pat pusi no plānotajiem pieslēgumiem. Atsevišķās apdzīvotās vietās jaunajiem kanalizācijas tīkliem nav pieslēgusies pat ne viena mājsaimniecība, atzīmē VK.

Revīzijā secināts, ka mājsaimniecību pieslēgumu skaita palielinājumu nav veicinājušas arī pašvaldību un pakalpojumu sniedzēju tiesības līdzfinansēt pieslēgumu izveidošanu, kas bija plānotas kā risinājumi pieslēgumu skaita palielināšanai. Tikai trīs no desmit revīzijas apjomā iekļautām pašvaldībām, bet valstī kopumā 30 no 119 pašvaldībām esot radušas iespēju daļēji līdzfinansēt pieslēgumu izveidošanu.

Jaunajos noteikumos, ar kuriem plānots sakārtot decentralizēti savākto notekūdeņu saimniecību, VK konstatējusi "brāķi", jo esot pieļautas juridiska rakstura nepilnības, kas var kavēt noteikumu izpildi.

Revidentu ieskatā, pieslēgumu skaita pieaugumu neveicina arī tas, ka pašvaldību teritorijas plānošanas dokumenti nesniedz mājsaimniecībām detalizētu informāciju par to, kur ir plānots izbūvēt centralizētās kanalizācijas sistēmas tīklus, un daudzas mājsaimniecības, iespējams, ir izbūvējušas savas decentralizētās kanalizācijas sistēmas bez intereses pieslēgties centralizētajiem kanalizācijas tīkliem.

Savukārt ievērojamais notekūdeņu daudzums, kas rodas dažādās mājsaimniecību decentralizētajās kanalizācijas sistēmās, ir ilgstoši palicis ārpus pilnvērtīgas uzraudzības, uzsver VK.