Valdības veidošana

Vairāki politiskie spēki - "Jaunā Vienotība", nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - tomēr plāno atsaukties "Attīstībai/Par!" aicinājumam piedalīties tematiskajās darba grupās valdības veidošanas laikā.

Kaut arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis mudinājis 13. Saeimā ievēlētās partijas par jauno koalīciju vienoties pēc iespējas ātrāk, divas nedēļas pirms jaunās Saeimas pirmās sanākšanas nekas neliecina, ka partijas līdz tam laikam spēs izpildīt prezidenta lūgumu. Pagaidām tiek spriests par ekspertu grupu veidošanu, kurām būtu jāvienojas par nākamās valdības darbu.

Neviena no partijām, kas pašlaik ir iesaistīta valdības veidošanas sarunās, nav piekritusi Jaunās konservatīvās partijas (JKP) piedāvātajam valdības modelim.

Partijas "Attīstībai/Par!" (AP) un nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) sarunās sīkāk apspriesti jautājumi par reģionālo reformu, enerģētiku, klimata pārmaiņām un demogrāfiju, žurnālistiem sacīja AP līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce.

Rīt Valsts prezidents sāks uzņemt 13. Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjus, taču, par spīti pārsteidzīgajam Jaunās konservatīvās partijas valdības sastāva piedāvājumam, skaidrības, kāds varētu izskatīties nākamais Ministru kabinets, kļuvis mazāk. Otrreiz tiekoties ar KPV LV, Jāņa Bordāna vadītie konservatīvie atsakās runāt par savu piedāvājumu, kamēr KPV LV stūrgalvīgi atkārto, ka par amatiem tā nerunās.

Valdības veidošanas gaitā joprojām ir daudz neskaidrību - gan par to, kuras partijas veidos koalīciju, gan par to, kuras partijas pārstāvis ieņems premjera amatu.

Šobrīd koalīcijas veidošanas sarunu procesā notiek savstarpēja iepazīšanās, tādēļ nevarētu teikt, ka sarunu process būtu nonācis strupceļā, sacīja politologs Filips Rajevskis.

Jaunās valdības veidošanas iniciatīvai nonākot KPV LV rokās, pielaidīgāka kļuvusi Jaunās konservatīvās partijas atraidītā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Pretēji līdzšinējai pozīcijai, ZZS sarunās ar otru vēlētāju lielāko atbalstu guvušo partiju piekritusi tās iecerei likvidēt koalīcijas sadarbības padomi un administratīvi teritoriālajai reformai, kuras rezultātā plānots samazināt pašvaldību skaitu. Solīti pretim zaļzemniekiem spērusi arī KPV LV, kas no sarunu telpas nav izraidījusi 13. Saeimā neievēlēto ZZS Saeimas frakcijas līderi Augustu Brigmani.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) neatkāpjas no sava piedāvājuma par topošās valdības modeli, tai skaitā nesadarbošanos ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), sacīja JKP līderis Jānis Bordāns.

Partiju apvienība "Attīstībai/Par!" (AP) nepieņems "Jaunā konservatīvās partijas" (JKP) piedāvāto valdības modeli, jo nav vienošanās par darāmajiem darbiem, pirmdien pēc apvienības valdes sēdes paziņoja politiskā spēka līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce.

Ja mērķis ir "Saskaņu" atstāt ārpus valdības, tad partijām vajadzētu atteikties no papildus sarkano līniju zīmēšanas attiecībā uz citiem partneriem, uzskata nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) piektdien izskanējušais piedāvājums iezīmē vēsturiski jaunu pieeju valdības veidošanā. Līdz šim partijas vismaz pieklājības pēc vispirms runāja par darāmajiem darbiem, vienojās par valdības veidošanas galvenajiem principiem, ideoloģiskajām nostādnēm un sadarbības kompromisiem, pieteica, kurās jomās labprātāk darbotos un kādus potenciālos ministru kandidātus redz. Tad gāja pie Valsts prezidenta un viņu iepazīstināja ar savām iespējām iegūt savai valdībai vairākumu Saeimā. Tomēr gala lēmumu, tieši kurš politiķis konkrēti tiks nominēts par valdības veidotāju, saskaņā ar Satversmes 56. pantu pieņēma Valsts prezidents. Šoreiz secība ir visai dīvaina.

Nākamās nedēļas beigās 13.Saeimā ievēlētajām partijām paredzētas pirmā sarunu kārta ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, bet, visticamāk, politiskie spēki līdz tam laikam nebūs panākušas vienošanos par topošo valdību.

Jaunu valdību nebūs viegli izveidot, jo politiķiem ir šis tas pārrunājams. Dažam laikam būtu jāatvainojas konkurentiem par neadekvāti bļaurīgiem uzbraucieniem. Īpaši ass bija Jura Juraša (Jaunā konservatīvā partija) un Nacionālās apvienības konflikts – Jurašs kampaņas laikā apgalvoja, ka «nacionālu» līderi Raivis Dzintars un Imants Parādnieks saņēmuši milzīgus kukuļus, taču pēc tam izrādījās, Jurašam nav nekādu pierādījumu kukuļošanai.

Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) jaunās valdības veidošanas iniciatīvu ņēmušās Jaunās konservatīvās partijas paziņojums, ka tā ar viņiem valdībā nesadarbosies, nav pārsteigums. Taču pieredzējušie zaļzemnieki negrasās padoties un, mīklaini smaidot, atgādina, ka cāļus skaita rudenī.

Pēc valdības veidošanas sarunu otrās dienas 13.Saeimā ievēlētās partijas joprojām ir nogaidošas.

Nule kā Saeimā ievēlētā Jaunā konservatīvā partija, kas uzņēmusies iniciatīvu jaunās valdības veidošanā, tikusies ar pārējiem diviem politiskajiem spēkiem, kas parlamentā iekļuvuši pirmo reizi. Šodienas tikšanās tai būs grūtākas, jo būs jāstājas pretim pieredzējušajām vēl strādājošās koalīcijas partijām. Arī Nacionālo apvienību, kurās rindās priekšvēlēšanu cīņās uzkurtās dusmas pret konservatīvajiem i nedomā rimt. Šodien Jaunā konservatīvā partija (JKP) pirmo reizi pēc vēlēšanām plāno tikties ar Nacionālo apvienību, Zaļo un zemnieku savienību un Jauno Vienotību. Jau tagad droši var prognozēt, ka vismaz publiskajā telpā nonāks vien neizteiksmīga informācija par to, ka partijas savstarpēji iepazinušās ar potenciālo partneru programmatiskajiem uzstādījumiem un gaida, kad JKP uzsāks sarunu otro raundu, kurā jau skaidrākām jākļūst topošās valdības aprisēm.

Trešdien, 10.oktobrī, paredzētas valdības veidošanas sarunas starp partijas "KPV LV" un partiju apvienības "Attīstībai/Par!" pārstāvjiem.

Centienos iegūt satiksmes un tieslietu ministru portfeļus Vienotība, sastapdamās ar nepārvaramu pretestību, atteikusies no šīs ieceres un šodien uz trīspusējo tikšanos ar koalīcijas partneriem nesīs citu piedāvājumu. Kontroli pār tieslietām partija vēlas iegūt, vadot Saeimas komisiju.

Runāt par bezpartejisku premjeru patlaban ir pāragri, jo tas ir bezizejas situāciju modelis, uzskata Latvijas pastāvīgais pārstāvis NATO Māris Riekstiņš, kuru Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) šodien minējusi kā iespējamo premjerministra amata kandidātu.