Valdības veidošana

Jaunās valdības veidošanas iniciatīvai nonākot KPV LV rokās, pielaidīgāka kļuvusi Jaunās konservatīvās partijas atraidītā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Pretēji līdzšinējai pozīcijai, ZZS sarunās ar otru vēlētāju lielāko atbalstu guvušo partiju piekritusi tās iecerei likvidēt koalīcijas sadarbības padomi un administratīvi teritoriālajai reformai, kuras rezultātā plānots samazināt pašvaldību skaitu. Solīti pretim zaļzemniekiem spērusi arī KPV LV, kas no sarunu telpas nav izraidījusi 13. Saeimā neievēlēto ZZS Saeimas frakcijas līderi Augustu Brigmani.

Jaunā konservatīvā partija (JKP) neatkāpjas no sava piedāvājuma par topošās valdības modeli, tai skaitā nesadarbošanos ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), sacīja JKP līderis Jānis Bordāns.

Partiju apvienība "Attīstībai/Par!" (AP) nepieņems "Jaunā konservatīvās partijas" (JKP) piedāvāto valdības modeli, jo nav vienošanās par darāmajiem darbiem, pirmdien pēc apvienības valdes sēdes paziņoja politiskā spēka līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce.

Ja mērķis ir "Saskaņu" atstāt ārpus valdības, tad partijām vajadzētu atteikties no papildus sarkano līniju zīmēšanas attiecībā uz citiem partneriem, uzskata nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) piektdien izskanējušais piedāvājums iezīmē vēsturiski jaunu pieeju valdības veidošanā. Līdz šim partijas vismaz pieklājības pēc vispirms runāja par darāmajiem darbiem, vienojās par valdības veidošanas galvenajiem principiem, ideoloģiskajām nostādnēm un sadarbības kompromisiem, pieteica, kurās jomās labprātāk darbotos un kādus potenciālos ministru kandidātus redz. Tad gāja pie Valsts prezidenta un viņu iepazīstināja ar savām iespējām iegūt savai valdībai vairākumu Saeimā. Tomēr gala lēmumu, tieši kurš politiķis konkrēti tiks nominēts par valdības veidotāju, saskaņā ar Satversmes 56. pantu pieņēma Valsts prezidents. Šoreiz secība ir visai dīvaina.

Nākamās nedēļas beigās 13.Saeimā ievēlētajām partijām paredzētas pirmā sarunu kārta ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, bet, visticamāk, politiskie spēki līdz tam laikam nebūs panākušas vienošanos par topošo valdību.

Jaunu valdību nebūs viegli izveidot, jo politiķiem ir šis tas pārrunājams. Dažam laikam būtu jāatvainojas konkurentiem par neadekvāti bļaurīgiem uzbraucieniem. Īpaši ass bija Jura Juraša (Jaunā konservatīvā partija) un Nacionālās apvienības konflikts – Jurašs kampaņas laikā apgalvoja, ka «nacionālu» līderi Raivis Dzintars un Imants Parādnieks saņēmuši milzīgus kukuļus, taču pēc tam izrādījās, Jurašam nav nekādu pierādījumu kukuļošanai.

Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) jaunās valdības veidošanas iniciatīvu ņēmušās Jaunās konservatīvās partijas paziņojums, ka tā ar viņiem valdībā nesadarbosies, nav pārsteigums. Taču pieredzējušie zaļzemnieki negrasās padoties un, mīklaini smaidot, atgādina, ka cāļus skaita rudenī.

Pēc valdības veidošanas sarunu otrās dienas 13.Saeimā ievēlētās partijas joprojām ir nogaidošas.

Nule kā Saeimā ievēlētā Jaunā konservatīvā partija, kas uzņēmusies iniciatīvu jaunās valdības veidošanā, tikusies ar pārējiem diviem politiskajiem spēkiem, kas parlamentā iekļuvuši pirmo reizi. Šodienas tikšanās tai būs grūtākas, jo būs jāstājas pretim pieredzējušajām vēl strādājošās koalīcijas partijām. Arī Nacionālo apvienību, kurās rindās priekšvēlēšanu cīņās uzkurtās dusmas pret konservatīvajiem i nedomā rimt. Šodien Jaunā konservatīvā partija (JKP) pirmo reizi pēc vēlēšanām plāno tikties ar Nacionālo apvienību, Zaļo un zemnieku savienību un Jauno Vienotību. Jau tagad droši var prognozēt, ka vismaz publiskajā telpā nonāks vien neizteiksmīga informācija par to, ka partijas savstarpēji iepazinušās ar potenciālo partneru programmatiskajiem uzstādījumiem un gaida, kad JKP uzsāks sarunu otro raundu, kurā jau skaidrākām jākļūst topošās valdības aprisēm.

Trešdien, 10.oktobrī, paredzētas valdības veidošanas sarunas starp partijas "KPV LV" un partiju apvienības "Attīstībai/Par!" pārstāvjiem.

Centienos iegūt satiksmes un tieslietu ministru portfeļus Vienotība, sastapdamās ar nepārvaramu pretestību, atteikusies no šīs ieceres un šodien uz trīspusējo tikšanos ar koalīcijas partneriem nesīs citu piedāvājumu. Kontroli pār tieslietām partija vēlas iegūt, vadot Saeimas komisiju.

Runāt par bezpartejisku premjeru patlaban ir pāragri, jo tas ir bezizejas situāciju modelis, uzskata Latvijas pastāvīgais pārstāvis NATO Māris Riekstiņš, kuru Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) šodien minējusi kā iespējamo premjerministra amata kandidātu.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis neizslēdz iespēju ZZS strādāt pašreizējā aizsardzības ministra Arta Pabrika (V) vadītā valdībā, ja Valsts prezidents Andris Bērziņš pieņems lēmumu viņu nominēt Ministru prezidenta amatam.

Zatlera Reformu partija (ZRP) varētu iegūt atbildību ne vien par Izglītības un zinātnes ministrijas, bet arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Zemkopības ministrijas (ZM) un Ekonomikas ministrijas (EM) vadību. Tāpat "Vienotība" partijai piedāvājusi Saeimas priekšsēdētāja amatu.

Šodien, 3.oktobrī, Valsts prezidents tikās ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, lai uzklausītu viņu viedokli par pamatprincipiem nākošās valdības darbam. Sarunas gaitā Valsts prezidents aicināja partnerus arī turpmākajā valdības veidošanas un darbības laikā aktīvi sadarboties ar Valsts prezidenta kanceleju, lai panāktu iespējami efektīvāku un kvalitatīvāku valdības darbu, akcentējot būtiskākos uzdevumus.

Pie Saeimas aptuveni 40 cilvēki svētdienas vakarā pulcējās pie Saeimas nama, lai ar dziesmām un mēslu dakšām protestētu pret "Saskaņas centra" (SC) dalību koalīcijā. Policijā aģentūra BNS noskaidroja, ka pikets noritējis mierīgi un aizturēto nav.

Ja partijas nespēs pašas vienoties par valdības koalīcijas modeli un premjeru, tad Valsts prezidentam Andrim Bērziņam neatliks nekas cits, kā uzticēt valdības veidošanu vēlēšanu matemātiskajam uzvarētājam – Saskaņas centram (SC), ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

Nacionālā apvienība, ja to aicinās būt par trešo koalīcijas partneri, sniegs arī savus priekšlikumus ekspertu grupu izstrādātajiem priekšlikumiem, pastāstīja apvienības pārstāvis Imants Parādnieks.

Noslēdzot pirmo sarunu kārtu ar 11.Saeimā ievēlēto politisko spēku pārstāvjiem, Valsts prezidents Andris Bērziņš pauž gandarījumu par politiķu izteiktajiem viedokļiem saistībā ar turpmākās fiskālās politikas mērķu un pamatprincipu nemainību, nodarbinātības un demogrāfijas jautājumu prioritāru risināšanu.