Rīt 12. Saeima pulcēsies uz savu pēdējo sēdi, lai jau nākamajā otrdienā Saeimas namā svinīgo solījumu dotu un Saeimas prezidiju ievēlēt mēģinātu jaunā – 13. Saeima. Taču par spīti prezidenta lūgumam pasteigties ar valdības veidošanu, šis process nav pavirzījies uz priekšu. Vienīgi Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns aizvien vairāk distancējas no potenciālajiem koalīcijas partneriem.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis, aizvadītajā piektdienā paziņojot, ka, viņaprāt, valdības veidošanas process ir neapmierinošs, otrdien pie sevis aicināja jau iepriekš nosauktos potenciālos premjerministrus - Attīstībai/Par! Arti Pabriku, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) J. Bordānu un KPV LV Aldi Gobzemu.
Pēc pārrunām ar prezidentu A. Pabriks pastāstīja, ka R. Vējonis arī viņam personīgi paudis neapmierinātību ar valdības veidošanas procesa gaitu. Savukārt A. Pabriks prezidentam apliecinājis, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks joprojām vēlas, lai jaunajā valdībā strādātu visas sešas sevi par latviskām jeb labēji centriskām dēvējošās partijas. Šāds modelis nodrošināšot valdības ilgtspēju.
Pagaidām gan Attīstībai/Par! valdības modelim esot tikai 45 jaunās Saeimas deputātu atbalsts, proti, to, kuri pārstāv Attīstībai/Par! un pašlaik strādājošās koalīcijas partijas. Pārējās partijas pagaidām neesot gatavas kompromisiem. Jautāts, kuru no partijām viņš atstātu aiz valdības laivas borta, ja viņam tiks uzticēts veidot valdību un tāda nepieciešamība rastos, A. Pabriks atzina, ka pagaidām par to nav domājis, bet varot būt tā, ka kāda partija pati atteiksies no dalības koalīcijā.
Līdz šim vienīgā partija, kas paziņojusi, ka būs nelokāma un nekādā gadījumā nestrādās vienā valdībā ar kādu no labēji centriskā sešnieka partijām, ir JKP, kas nevēlas sastrādāties ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS). Arī J. Bordāns pēc vizītes pie prezidenta vēlreiz apliecināja, ka no šīs prasības JKP negrasās atkāpties.
J. Bordāns, kurš iepriekš nepiekrita prezidenta kritikai un otrdienas tikšanās reizē neesot saklausījis pārmetumus par gauso valdības veidošanas procesu, ir pārliecināts, ka viņam ir visas iespējas izveidot valdību bez ZZS un tai Saeimā būs 66 mandātu atbalsts. Politiķis uzskata, ka neviena no tām partijām, kas vēlas pēc iespējas plašāku koalīciju, neatteiksies no iespējas strādāt valdībā tikai tādēļ, lai panāktu ZZS iekļaušanu tajā.
Pēc tikšanās ar prezidentu nevarēja nepamanīt, ka J. Bordāna runā atgriezušās notis no priekšvēlēšanu retorikas. Īsi pēc vēlēšanām partijas priekšvēlēšanu laikā izraktos kara cirvjus bija ierušinājušas zemē, bet tagad šķiet, ka JKP J. Bordāna personā to atkal ir gatava izrakt. Proti, bez J. Bordāna neviens no potenciālajiem premjeriem nevērsa kritiku pret sāncenšiem, koncentrēdami savu runu uz jaunās valdības veicamajiem darbiem vai darāmo, lai panāktu iecerēto valdības modeli. Savukārt J. Bordāns sarunā ar žurnālistiem daudz laika veltīja JKP un sevis slavēšanai, kritizējot konkurentus, kuriem neesot nevienas priekšrocības.
Saskaņā ar J. Bordāna redzējumu tikai viņš ir cienīgs premjerministra amata kandidāts, jo uz JKP atšķirībā no KPV LV negulstot aizdomas par šaubīgu partijas finansējuma izcelsmi, kas publiski tiek piedēvēts Šveices advokātam Rudolfam Meroni un izbijušiem oligarhiem. Savukārt Attīstībai/Par! kandidātu diskvalificējot fakts, ka partiju apvienību veido trīs partijas, kuras 13. Saeimā ieguvušas mazāku mandātu skaitu, kamēr JKP, būdama viens nedalāms organisms, vēlēšanās kļuvusi teju par uzvarētāju. Arī pats A. Pabriks neesot nekāds labais kandidāts atbildīgajam amatam, jo viņš pat neesot paša pārstāvētā politiskā spēka biedrs.
J. Bordāns uzskata, ka Valsts prezidents, nominējot viņu - pārstāvi partijai, kas var izveidot darboties spējīgu pārmaiņu valdību, - darītu sev godu.
Visilgāk pie R. Vējoņa uzturējās KPV LV kandidāts premjerministra amatam A. Gobzems, kurš pēc tikšanās pauda gandarījumu par konstruktīvo un cilvēcīgi ļoti interesanto sarunu ar prezidentu.
KPV LV līderis ir pārliecināts, ka viņš spētu izveidot valdību, ja prezidents viņu aicinātu to darīt, un tas esot izdarāms vairākās kombinācijās. Tikšanās laikā viņš esot iepazīstinājis prezidentu ar valdības deklarācijas modeli, ar kuru tuvākajā laikā viņš iepazīstinās potenciālos partnerus un sabiedrību. Savukārt pievērsties jautājumam par valdības sastāvu viņš būšot gatavs tikai tad, ja viņam tiks uzticēta valdības veidošana. Taču viens, norāda A. Gobzems, esot skaidrs: «KPV LV [A. Gobzema personā] vadībā Latvijas valsts piedzīvos jaunu uzrāvienu, kas vajadzīgs visai sabiedrībai.»
Jautāts komentēt J. Bordāna pausto par aizdomām, kas gulstas pār viņa pārstāvēto partiju un to ietekmi uz viņa atbilstību premjerministra amatam, A. Gobzems vienīgi nosmaidīja, atsakot, ka J. Bordāns droši vien turpina likt priekšvēlēšanu laikā aizsākto lauzīšu (puzles) spēli.