Pirms došanās pie prezidenta partijas, visticamāk, nebūs vienojušās par topošo valdību
Nākamās nedēļas beigās 13.Saeimā ievēlētajām partijām paredzētas pirmā sarunu kārta ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, bet, visticamāk, politiskie spēki līdz tam laikam nebūs panākušas vienošanos par topošo valdību.
Pašlaik iniciatīvu valdības veidošanā uzņēmusies Jaunā konservatīvā partija (JKP) un "KPV LV", kas vēlēšanās ieguva pa 16 deputātu mandātiem jaunajā Saeimas sasaukumā. JKP piektdien nākusi klajā ar savu piedāvājumu topošās valdības modelim, kurā darbotos pieci politiskie spēki - JKP, "KPV LV", nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK), apvienība "Attīstībai/Par!" (AP), kā arī "Jaunā Vienotība" (JV).
JKP premjera amata kandidāts Jānis Bordāns pauda, ka JKP neredz nepieciešamību ilgstošām sarunām, valdību veidojot decembrī vai janvārī.
JKP izteikusi arī savu piedāvājumu par atbildības sfēru sadalījumu. Pēc JKP paziņojuma "KPV LV" premjera amata kandidāts Aldis Gobzems paziņoja, valdības veidošanas sarunās notiek atkāpšanās no principiālas pieejas, proti, no darba plāna izveidošanas pirms atbildības jomu sadalīšanas. "KPV LV" premjera kandidāts norādīja, ka valstī nav konstitucionālās krīzes un vēl kādu laiku strādās iepriekš ievēlētās institūcijas, tāpēc neesot pamata steigai valdības veidošanā.
Tikmēr JKP premjera amata kandidāts Jānis Bordāns pauda, ka JKP neredz nepieciešamību ilgstošām sarunām, valdību veidojot decembrī vai janvārī, piebilda politiķis. Vēl viens iemesls, kāpēc nevajadzētu vilcināties, ir nākamā gada valsts budžeta plāns, rīcībspējīgu valdību gaida arī NATO partneri, atzīmēja politiķis.
Vēl viens jautājums, kas izraisījis domstarpības, ir pats koalīcijas modelis. JKP nesadarbošanās ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) ir principiāla nostāja. Arī gadījumā, ja citi partneri piedāvās uzņemties valdības veidošanu, JKP neredz iespēju veidot citu koalīcijas modeli un sadarboties ar ZZS. Tikmēr nacionālā apvienība un AP saredz problēmas piecu partiju koalīcijas modelī un mudina iesaistīt valdībā sešas partijas, tostarp ZZS. AP arī bija aicinājusi vairākas partijas uz divpusējām sarunām par valdības veidošanas procesu.
Pagaidām partijas izvairīgi komentē JKP piedāvājumu, uzsverot, kas tas jāapspriež politisko spēku sanāksmēs. Pirmdien, 15.oktobrī, plkst.12 Z.A.Meierovica bulvārī 12-3, notiks JV valdes un jaunievēlēto deputātu kopsēde, kurā apspriedīs koalīcijas veidošanas procesu. Pirmdien plkst.18 Krišjāņa Barona ielā 32-2 notiks arī AP valdes sēdē, kurā paredzēts skatīt JKP izteikto piedāvājumu valdības veidošanai. Rīt notiks arī vairāku citu partiju sanāksmes, kā arī "KPV LV" un ZZS tikšanās.
Politiķiem savs viedoklis JKP jāsniedz līdz nākamās nedēļas vidum.
Tikmēr neoficiāli izskan prognozes, ka partijas, kas saņēmušas JKP piedāvājumu, varētu tam nepiekrist. Atsevišķi politiķi pirms amatu sadalīšanas vēlās arī gūt lielāku izpratni par to, kāds būs "KPV LV" piedāvājums, tajā skaitā, kādas personas viņi virzītu par ministriem.
Politiķi šaubās, ka līdz nākamās nedēļas beigām, kad politisko spēku pārstāvjus uz tikšanos aicinājis Vējonis, izdosies panākt vienošanos par topošo valdību. Pašlaik esot pārāk daudz neskaidrību un jautājumu, lai prognozētu sarunu iznākumu, - uzskata politiķi.
Kā ziņots, JKP veidotajā Ministru kabinetā partija sev bez premjera amata vēlētos arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra un iekšlietu ministra krēslus.
Nacionālajai apvienībai tiktu kultūras ministra amats, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas un Zemkopības ministrijas vadības groži.
Saskaņā ar JKP piedāvājumu, AP tiktu trīs ministrijas - Finanšu ministrija, Labklājības ministrija un Veselības ministrija. Partijai "KPV LV" JKP iecerējusi atvēlēt ekonomikas ministra un satiksmes ministra krēslus, bet "Jaunajai Vienotībai" - tieslietu ministra un aizsardzības ministra posteņus.
Ārlietu ministra amatā JKP gribētu redzēt neitrālu profesionāli - bezpartejisku diplomātu, par ko vienotos un virzītu visas koalīcijas partijas kopā.