Par Eiropas Savienības sankciju pārkāpšanu Latvijā tiesā baltkrievu uzņēmēju, kurš te ieradies pēc Baltkrievijas opozīcijas protestiem 2021. gadā un saņēmis termiņuzturēšanās atļauju kā perspektīvs jaunuzņēmums. Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, uzņēmuma “Nordwoc” dibinātājs Igors Medveds ir paudis gatavību atzīt savu vainu. Ja vienošanās ar prokuroru tiks panākta, viņam draud reāls brīvības atņemšanas sods.
Latvija atteikusies piešķirt patvērumu Krievijas pilsonim, kurš Latvijā nodzīvojis 38 gadus un, pēc paša apgalvojumiem, baidoties, ka Krievija viņu nosūtīs karot uz Ukrainu, liecina publiski pieejamais Administratīvās rajona tiesas spriedums.
Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto paudis neapmierinātību par Baltijas valstu kritiku par Budapešatas lēmumu vienkāršot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņu iebraukšanu valstī.
Lai stiprinātu valsts drošību, Ministru kabinets šodien, 6. septembrī, atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz noteikt stingrākus nosacījumus attiecībā uz uzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, informē Iekšlietu ministrijas Komunikācijas nodaļa.
Termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) nedrīkstētu liegt personām, kuras bēg no savas valsts varas, atzīmēja "Saskaņas" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji.
Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) uzdevusi sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai Latvijā pārtrauktu izsniegt jaunas termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas valstspiederīgajiem, sociālajā tīklā "Twitter" vēsta ministre.
Kaut arī Nacionālās apvienības uz ātru roku sagatavotie imigrācijas likuma grozījumi, kas ekskluzīvi bija vērsti pret Krievijas agresiju Ukrainā noliedzošiem Krievijas pilsoņiem, izskatīšanai komisijās netika nodoti, Saeimas sēdes laikā ceturtdien tapis jauns likumprojekts. Tas saglabājis sākotnējā likumprojekta būtību, bet atbrīvots no kazuistikas, un nu to atbalsta visas koalīcijas partijas.
ES valstu piekoptā pilsonības un pastāvīgo uzturēšanās atļauju piešķiršana ārvalstu pilsoņiem apmaiņā pret investīcijām var palīdzēt savienībā iefiltrēties organizētās noziedzības grupējumiem, kā arī palielina naudas atmazgāšanas, korupcijas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas riskus. Šādas bažas paustas vakar publiskotajā Eiropas Komisijas ziņojumā, kurā gan iztrūkst skaidru rekomendāciju, kas tikšot sagatavotas pēc ekspertu uzklausīšanas.
Valdība otrdien atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotos grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz ārvalstniekiem palielināt naudas sodu par uzturēšanās atļaujas nereģistrēšanu.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pērn izsniegušas 3,1 miljonu uzturēšanās atļauju trešo valstu pilsoņiem, ceturtdien paziņojusi bloka statistikas pārvalde "Eurostat".
Valdošās koalīcijas partneri pagaidām nepauž atbalstu nacionālās apvienības "Visu Latvija!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) ierosinājumam pārtraukt piešķirt termiņuzturēšanās atļaujas par nekustamā īpašuma iegādi.
Pagājušā gadā galvenais iemesls termiņuzturēšanās atļauju (TUA) apmaiņā pret investīcijām atteikšanai vai anulēšanai bija riski par ārvalstnieku sadarbību ar ārvalstu specdienestiem, secināts Drošības policijas (DP) publiskajā pārskatā par dienesta darbību pagājušā gadā.
Grimstot asās diskusijās, Saeimas deputāti apstiprinājuši grozījumus Imigrācijas likumā, kas daļai termiņuzturēšanās atļauju īpašnieku to pagarināšanu padarīs dārgāku.
Saeimas deputāti, labojot Valsts prezidenta izbrāķēto Imigrācijas likumu, ņēma vērā termiņuzturēšanās atļaujas iepirkušo trešo valstu pilsoņu iebildumus un atļaujas pagarināšanas kārtībā ieviesa atvieglojumus.
Nacionālās apvienības mērķis samazināt termiņuzturēšanās atļauju pircēju plūsmu, šķiet, ir sasniegts. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vēstī, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos tā saņēmusi vien 227 pieteikumus par uzturēšanās atļauju, kas ir vairākas reizes mazāks skaits nekā iepriekšējos gados.
Pēdējos piecos gados uzņēmējdarbības vide ir atdzīvojusies, un daudzi to saista arī ar programmu, kuras ietvaros uzturēšanās atļauju iespējams saņemt apmaiņā pret investīcijām. Arī es esmu pamanījis, ka šī programma kopumā ir piesaistījusi ārzemnieku interesi ieguldīt investīcijas Latvijā. Īpaši populāra ir kļuvusi nekustamā īpašuma iegāde.
Nacionālā apvienība ir gatava samierināties ar to, ka tālāku virzību negūs tās iecere ar likumu noteikt aizliegumu Krievijas pilsoņiem iegūt termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi. Savukārt Zaļo un zemnieku savienība uzņēmusies aizbildniecību par Latvijas lielo pilsētu pašvaldībām un darba devējiem, tāpēc var tikt pārskatīti darījumu minimālo vērtību sliekšņi ārpus Rīgas un Jūrmalas.
Pēc jauno noteikumu ieviešanas termiņatļauju iegādei, kas paredz nekustamā īpašuma iegādi vismaz par 250 000 eiro, tās vēlējušies saņemt vien 29 ārvalstnieki. Kritums ir milzīgs, un daļa ekonomistu un uzņēmēju to vērtē kā spieķu likšanu riteņos, jo liedz papildu investīciju ieplūšanu Latvijas tautsaimniecībā.
Kopš 1.septembra, kad stājās spēkā stingrāki nosacījumi termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanai pret nekustamā īpašuma iegādi, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) saņēmusi vien trīs šādus pieteikumus, šodien Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas sēdē pastāstīja PMLP direktors Vilnis Jēkabsons.
Saeima šodien noraidīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) izstrādātos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz, ka valsts apdraudējuma novēršanas nolūkā ir nepieciešams tūlītēji pārtraukt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem.