Eiropas Komisija kritizē "zelta pases" un uzturēšanās atļaujas
ES valstu piekoptā pilsonības un pastāvīgo uzturēšanās atļauju piešķiršana ārvalstu pilsoņiem apmaiņā pret investīcijām var palīdzēt savienībā iefiltrēties organizētās noziedzības grupējumiem, kā arī palielina naudas atmazgāšanas, korupcijas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas riskus. Šādas bažas paustas vakar publiskotajā Eiropas Komisijas ziņojumā, kurā gan iztrūkst skaidru rekomendāciju, kas tikšot sagatavotas pēc ekspertu uzklausīšanas.
«Mēs ar bažām raugāmies uz to, ka dažiem privileģētiem cilvēkiem, kuriem ir nauda, lai samaksātu par pilsonības vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanu, tiek izklāts sarkanais paklājs ceļā uz Eiropas Savienību,» AFP citē ES tieslietu komisāres Veras Jurovas sacīto. Komisāre norādījusi, ka lielā daļā gadījumu šie cilvēki netiek pienācīgi pārbaudīti - nav skaidra ne tikai viņu naudas izcelsme, bet nereti arī tas, vai viņi jau nav tiesāti vai apsūdzēti kādos noziegumos. «Noziedzībai, kā zināms, robežas nepastāv,» sacījusi V. Jurova, uzsverot, ka šādi ļaudis var kļūt par problēmu ne tikai tai valstij, kas viņiem piešķīrusi dokumentus apmaiņā pret investīcijām. Saņemot pastāvīgās uzturēšanās atļauju kādā no Šengenas zonas dalībvalstīm, cilvēks var brīvi ieceļot jebkurā citā Šengenas zonas dalībvalstī, bet kādas ES valsts pase nozīmē, ka viņš drīkst ne tikai uzturēties, bet arī izvērst biznesa aktivitātes jebkurā no pārējām 27 ES dalībvalstīm.
Reuters norāda, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas (dēvētas arī par zelta vīzām) apmaiņā pret investīcijām pašlaik legāli iespējams saņemt 20 no 28 savienības valstīm. Turklāt nepieciešamo investīciju apjoms ir krasi atšķirīgs - no 15 000 eiro Horvātijā līdz 5 miljoniem eiro Luksemburgā. Tikpat atšķirīgi ir nosacījumi par to, kas tiek uzskatīts par investīcijām. Dažās valstīs ar to saprot tikai ieguldījumus reālajā ekonomikā, citur arī nekustamā īpašuma iegādi, bet dažviet (piemēram, Bulgārijā) par investīcijām uzskata arī valsts vērtspapīru pirkšanu. Bulgārija nav pieminēta nejauši, jo līdz ar Maltu un Kipru tās ir vienīgās ES valstis, kurās apmaiņā pret investīcijām iespējams saņemt (faktiski - nopirkt) arī pilsonību. Lai saņemtu Bulgārijas pasi, ārzemniekiem šajā valstī jāinvestē vismaz miljons levu jeb aptuveni 510 000 eiro. Interesanti, ka dienu pirms EK ziņojuma publicēšanas Bulgārijas tieslietu ministrija paziņojusi, ka gatavojas no šīs prakses atteikties, jo ekonomiskā atdeve ne tuvu neesot tik liela, kā cerēts - kopš 2013. gada iespēju šādā veidā iegūt Bulgārijas pilsonību izmantojuši vien aptuveni 50 ārzemnieku. Laikraksts Die Presse, atsaucoties uz bulgāru opozicionāri Katju Matevu, gan norāda, ka nelielajai investoru interesei ir pavisam vienkāršs izskaidrojums - milzīgā korupcija Bulgārijas valsts iestādēs, pateicoties kurai šīs valsts pasi iespējams saņemt apmaiņā pret 500 līdz 1000 eiro lielu kukuli un nekādas oficiālas investīcijas nav nepieciešamas. K. Mateva apgalvojusi, ka beidzamo piecu gadu laikā šādā veidā pie Bulgārijas pasēm tikuši aptuveni 40 000 ārzemnieku.
Tikmēr Kiprā un Maltā programma darbojoties itin labi, nodrošinot regulārus ienākumus valsts budžetam. Organizāciju Global Witness un Transparency International kopīgais pētījums, kura rezultāti tika publicēti pagājušā gada oktobrī, liecina, ka beidzamo 10 gadu laikā kopējais zelta pasu un zelta vīzu tirgus apjoms sasniedzis aptuveni 25 miljardus eiro, kā rezultātā pie ES valstu pasēm tikuši vismaz 6000 ārvalstnieku, bet pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņēmuši gandrīz 100 000 cilvēku. ES tieslietu komisāre atzinusi, ka pilsonības un pastāvīgo uzturēšanās atļauju izsniegšana ir katras dalībvalsts prerogatīva un aizliegt šādu praksi Brisele nespēs. Tomēr gaidāms, ka šogad tā izstrādās regulas, kas uzliks dalībvalstīm par pienākumu stingrāk un saskaņā ar vienotu kārtību pārbaudīt investorus, kuri cer saņemt pilsonību vai uzturēšanās atļauju.