Krievijas signāli, ka tā Ukrainas krīzē vēlas turēties pie diplomātijas, ir pozitīvi, tomēr nav liecību, ka Krievija no robežas atvilktu karaspēku, otrdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Krievijas uzbrukuma Ukrainai draudu fonā Latvijai šobrīd jābūt skaidri definētām atbildēm par to, cik gatava ir mūsu valsts pretdarboties un būt rīcībspējīga atsevišķu drošības risku gadījumā.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba otrdien paudis viedokli, ka Ukrainai un Rietumiem ar kopīgiem diplomātiskiem centieniem ir izdevies novērst Krievijas iebrukumu Ukrainā.
ASV pirmdien paziņoja, ka tās neuzskata, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau pieņēmis "galīgo lēmumu" par to, vai iebrukt Ukrainā, tomēr viņš varētu rīkoties "bez brīdinājuma".
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdien pasludināja 16.februāri par "Vienotības dienu" pēc ASV brīdinājumiem, ka šajā dienā varētu notikt Krievijas iebrukums Ukrainā.
Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs pirmdien slavēja pozitīvo telefonsarunu ar Baltkrievijas kolēģi Viktoru Hreņinu, kuru mērķis bija mazināt spriedzi, ko izraisījuši plašie Baltkrievijas un Krievijas militārie manevri.
Ja Ukrainā tiešām iebrūk Krievija un cilvēki steidz glābt dzīvības, dodoties bēgļu gaitās, arī Latvijai ir jābūt gatavai uzņemt patvēruma meklētājus. Iekšlietu ministrija kopā ar vairākām citām iestādēm sākusi darbu pie potenciālo ukraiņu bēgļu uzņemšanas plāna. Premjers uzsvēris – ja ukraiņiem vajadzīga palīdzība, Latvija to sniegs, vēsta TV3 ziņas.
Bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess pirmdien intervijā sabiedriskajai raidorganizācijai ERR paudis viedokli, ka rietumvalstīm šobrīd būtu laiks "parādīt Krievijai zobus", atsaukt darbiniekus no vēstniecībām Krievijā un apturēt aviosatiksmi ar šo valsti.
Igaunijas valsts ir gatavojusies iespējai, ka Ukrainā var sākties karš, bet ar to jārēķinās arī katram pilsonim, uzņēmumam un iestādei, pirmdien pēc valdības ārkārtas sēdes paziņojusi premjerministre Kaja Kallasa.
Vairākas rietumvalstis, arī ASV, pārceļot vēstniecības no Kijevas bažās par Krievijas uzbrukuma draudiem, pieļauj lielu kļūdu, pirmdien sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Paužot atbalstu Ukrainas suverenitātei un integrācijai Eiropā, pirmdien, 14. februārī, pie Rīgas domes ēkas pacelts Ukrainas karogs, savukārt vakarā rātsnamu izgaismos šīs valsts nacionālajās krāsās.
Paceļot Ukrainas karogu un izgaismojot rātsnama ēku, Rīga izrāda solidaritāti un dod signālu ukraiņu tautai, tāpat kā visai pasaulei, ka Ukraina nav viena savā cīņā par neatkarības aizstāvēšanu.
Pirms karoga pacelšanas Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un vicemērs Edvards Smiltēns rātsnama Kamīnzālē tiekas ar Ukrainas vēstnieku Oleksandru Misčenko. Pēc karoga pacelšanas pasākuma dalībnieki pie Rīgas domes ieejas informē par plānotajām tālākajām Ukrainas atbalsta aktivitātēm.
Centrus iespējamo Ukrainas bēgļu uzņemšanai plānots veidot netālu no robežas, tajos nogādājot personas bez dokumentiem un iespējas nodrošināt sev dzīvesvietu Latvijā.
Lietuvas Ārlietu ministrija ieteikusi doties projām no Ukrainas diplomātu ģimenēm un daļai diplomātisko darbinieku, kas pilda mazāk būtiskas funkcijas, ņemot vērā saspringto situāciju šai valstī un iespējamos gaisa satiksmes traucējumus.
Atbilstoša reakcija uz Krievijas spiedienu būtu Eiropas Savienības (ES) un Ukrainas partnerattiecību paplašināšana un konkrētākas Eiropas perspektīvas piedāvāšana Ukrainai, svētdien telefonsarunā ar Eiropadomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu un Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Polijas un Zviedrijas līderiem paziņojis Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.
Ukranas Bruņotie spēki no Lietuvas saņēmuši pretgaisa aizsardzības sistēmas "Stinger" un citu militāro palīdzību, paziņojusi Ukrainas Aizsardzības ministrija.
Kanāda nolēmusi uz laiku pārvietot daļu no saviem karavīriem Ukrainā uz citu vietu Eiropā, jo pieaug bažas par Krievijas agresiju, svētdien paziņoja Kanādas Aizsardzības ministrija.
Ukrainas valdība svētdien ārkārtas sēdē nolēma piešķirt 16,6 miljardus grivnu (apmēram 520 miljoni eiro) garantijām apdrošināšanas un līzinga kompānijām, lai nodrošinātu aviosatiksmes turpināšanos savā gaisa telpā.
Ja Krievija izšķirsies veikt uzbrukumu Ukrainai, zināmi drošības riski veidosies arī Latvijai, šorīt Latvijas Radio uzsvēra Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.