Valsts būs tiesīga Ukrainas kara bēgļus novirzīt uz mazāk noslogotām pašvaldībām [papildināts]

To paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, ar kuriem arī Ministru kabinetu plānots deleģēt noteikt katrā pašvaldībā izmitināmo Ukrainas bēgļu skaitu, ievērojot iespējamo ierašanās skaitu Latvijā un pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju skaitu.

Likumprojekts paredz, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) uztur informāciju par konkrētajā pašvaldībā saskaņā ar šajā likumā paredzēto procedūru izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu.

Minēto informāciju dienests aktualizē vismaz reizi diennaktī atbilstoši pašvaldību sniegtajai informācijai. Šo informāciju iegūs un aktualizēs, balstoties uz pašvaldības sniegto informāciju. Informācijas sniegšana ir darba organizācijas jautājums, proti, dienests un pašvaldības vienosies par iespējami ērtāko informācijas sniegšanas veidu.

Attiecīgi, ja pašvaldība būs sasniegusi Ministru kabineta noteikto maksimālo Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas skaitu, VUGD novirzīs Ukrainas civiliedzīvotājus uz vienu no tām pašvaldībām, kurā ir pieejams izmitināšanas atbalsts.

Dienesta norādījums par Ukrainas civiliedzīvotāja novirzīšanu uz attiecīgo pašvaldību izmitināšanai šai pašvaldībai būs saistošs.

Jau ziņots, ka kopš kara sākuma Ukrainā 12 392 bēgļiem Latvijā izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, savukārt izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību bijusi nepieciešama 7587 personām, liecina jaunākā Iekšlietu ministrijas (IeM) apkopotā informācija.

Ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību Rīgā izmitināšana bijusi nepieciešama 1479 personām, Jūrmalā - 822 cilvēkiem, bet Rēzeknes pilsētā un Rēzeknes novadā 569.

Lielākā daļa ukraiņu bēgļu ir sievietes un bērni. Daļa no Ukrainas atbraukušo paliek pie radiem, draugiem vai paziņām.

Ukrainas iedzīvotāji, kuriem ir biometriskās pases un nav nepieciešama ne sociālā palīdzība, ne palīdzība ar izmitināšanu, var uzturēties Latvijā līdz 90 dienām gada laikā, par to neinformējot valsts iestādes.

Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) iepriekš atzinusi, ka precīzs Latvijā ieradušos bēgļu skaits IeM nav zināms un drīzumā tas būs zināms pēc datu ievadīšanas vienotajā Ukrainas bēgļu datu bāzē.

Sākotnēji bēgļu uzņemšanas plāns bija sagatavots 10 000 bēgļu uzņemšanai, tomēr ministre jau iepriekš norādījusi, ka izmitināmo bēgļu skaits pārsniegs 10 000.

Golubeva nesen atzinusi, ka kopš kara sākuma pirmajos trīs mēnešos IeM neparedz lielu bēgļu izmitināšanas krīzi, jo bez pašvaldībās jau pieejamām vietām nepieciešamības gadījumā izmitināšanai vēl ir pieejamas viesnīcas un viesu nami.

Vienlaikus, gatavojoties vēl lielākam ukraiņu bēgļu pieplūdumam, atbildīgās iestādes sadarbībā ar pašvaldībām meklē iespējas viņu izmitināšanai pielāgot bijušās skolas, kopmītnes un citas pašvaldībām pieejamās telpas, pagājušajā nedēļā atzinusi ministre.

Ministre informējusi, ka Ekonomikas ministrijai ir uzdots skaidrot, kādā veidā pašvaldības var izmantot pieejamo finansējumu, lai samaksātu par privāto dzīvokļu īri bēgļu vajadzībām.

Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainā savas mājas bijuši spiesti pamest miljoniem cilvēku.