Latvijas sabiedrībā Ukrainas notikumi tiek uztverti ļoti emocionāli. Iespējams, tas izskaidrojums ar dejavu saistībā ar 91. gadu. Kas Ukrainas barikādēm ir kopīgs, kas atšķirīgs no mūsējām; un vai mēs vispār saprotam, kas patiesi tur notiek? Vai to saprot arī paši protestētāji? Kas notiek Ukrainā, un kādi ir šo procesu iespējamie risinājumi, par to sarunā ar politologu, vēsturnieku, profesoru Kārli Daukštu.
Bez nekādiem rezultātiem virzās sarunas starp Ukrainas prezidenta administrāciju un parlamentāro opozīciju, kuru revolucionārie spēki Maidanā pilnvarojuši vest sarunas. Tas nozīmē, ka jau šīs nedēļas nogalē varētu atsākties vardarbīgi konflikti starp Iekšlietu ministrijas spēkiem un revolucionāriem.
Latvijas vēstniecība Ukrainā ir sākusi aktīvu darbu, lai apzinātu to personu loku, kam būtu nepieciešama Latvijas piedāvātā palīdzība, aģentūrai LETA apliecināja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs vēstnieks Kārlis Eihenbaums.
Divu mēnešu laikā Maidans ir izveidojies par jaunu, iepriekš nebijušu sabiedrisko struktūru, kas spēj pilnvērtīgi turēties pretī valdības spēkiem, novērst savu biedru sagrābšanas, aizstāvēt savas pozīcijas un uzturēt piegādes ķēdes, turklāt to visu izdarīt tikpat kā bez naudas.
Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs pagājušajā gadā vēl pats bija eirooptimists, kurš ar naiva šuneļa mitru purniņu brauca luncēt uz Viļņu, lai parakstītu skaistu asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību. „Kur te jāparakstās,” Janukovičs vaicāja, gaidot, lai viņam iedod dokumentu un tintes pildspalvu.
Tautas sacelšanas dalībnieki Kijevas Neatkarības laukumā, kā arī Hruševska ielā, ieņemtajā mērijas ēkā un Arodbiedrību namā, kur saimnieko dažādu pakāpju radikāļi, visi kā viens apgalvo: pašreizējā prezidenta Viktora Janukoviča laikā Ukraina sākusi slīdēt atpakaļ padomju laikmetā.
Humānu apsvērumu vārdā Latvija būtu gatava piedāvāt savu palīdzību desmit Ukrainas protestos cietušajiem, aģentūrai LETA apliecināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).
Par to ministrs šodien informējis arī Valsts prezidentu Andri Bērziņu.
Ukrainas opozīcijas aktīvistu mobilo patruļu jeb tā dēvētā Automaidana dalībnieks Dmitro Bulatovs, kura liecības par spīdzināšanu šokējušas starptautisko sabiedrību, svētdien vēlu vakarā ieradās Viļņā.
Ukrainas protesta akciju atspoguļošanas laikā cietuši 116 žurnālisti, paziņojis Ukrainas Nacionālās žurnālistu savienības priekšsēdētājs Oļegs Naļivaiko.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piektdien Minhenē piedraudējis Eiropas ziņu telekanālam "Euronews" par ziņas virsrakstu, ka, balstoties uz avotiem, nolaupītu ukraiņu aktīvistu "spīdzinājuši krievi".
Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs šodien parakstījis likumu par protesta dalībnieku amnestiju, kā arī parlamenta lēmumu par demonstrācijas ierobežojošo likumu atcelšanu, vēsta prezidenta preses dienests.
ASV valsts sekretārs Džons Kerijs sestdien Vācijā pirmo reizi tiksies ar Ukrainas opozīcijas līderiem, ceturtdien paziņojušas augsta ranga ASV amatpersonas.
Radikālās kustības "Kopīgā lieta" ("Spiļna sprava") aktīvisti trešdien atbrīvojuši Ukrainas Agrārās politikas ministrijas ēku, kurā demonstranti uzturējās piecas dienas.