Tautas sacelšanas dalībnieki Kijevas Neatkarības laukumā, kā arī Hruševska ielā, ieņemtajā mērijas ēkā un Arodbiedrību namā, kur saimnieko dažādu pakāpju radikāļi, visi kā viens apgalvo: pašreizējā prezidenta Viktora Janukoviča laikā Ukraina sākusi slīdēt atpakaļ padomju laikmetā.
Diemžēl ikviens to var Ukrainā redzēt no pāris piemēriem.
Pašlaik Ukrainā valūtas maiņai ir ieviesta sistēma, kas atgādina padomju laikus: ikviens ārzemnieks, mainot valūtu, ierodoties Ukrainā, tiek reģistrēts bankas sistēmā, pase – nokopēta, un viņam izsniedz speciālu sertifikātu uz zaļa papīra. Tikai ar šo sertifikātu ārvalstnieks, izbraucot no valsts, drīkst samainīt hrivnas atpakaļ savas valsts valūtā. Šāda sistēma izveidota, lai likvidētu Ukrainas pilsoņiem iespējas brīvi mainīt valūtu. Tāda valūtas maiņu ierobežojoša sistēma nepastāvēja ne 2006., ne 2012. gadā.
Jāmāk muitniekiem atbildēt
Negaidītu pārsteigumu sagādā arī muitnieka jautājums lidostā: «Vai vedat līdzi kādas grāmatas?» Jāpiebilst, ka tas ir vienīgais muitnieka jautājums, – iespējamais alkohols bagāžā, vērtslietas, skaidras naudas ķieģeļi vai citas vērtības viņu neinteresē. Saņemot atbildi: «Es kategoriski atsakos atbildēt uz šo jautājumu un kategoriski atsakos vispār apspriest jautājumus par to, kāda literatūra ir manā bagāžā!», muitnieks uz brīdi samulst un pēc tam ātrumā paskaidro – viņš esot jautājis it kā par to, vai bagāžā netiekot mēģināts pārvadāt kādas vērtīgas «vēstures grāmatas». Ņemot vērā, ka šāda grāmata (Timotija Snaidera Bloodlands) bagāžā tiešām atrodas, arī uz šo atkārtoto jautājumu muitnieks saņem to pašu atbildi: «Kategoriski atsakos atbildēt uz jebkādiem jautājumiem par jebkāda veida literatūru!»
Demonstrācijā vismaz 50 tūkstošu
Svētdienas demonstrācijā Maidana laukumā atkal piedalījās vismaz 50 tūkstoši cilvēku, taču iespējams, ka reālais skaits bija vēl lielāks. Tas tāpēc, ka tikai retais (pārsvarā tie revolucionāri, kuri visu dienu uzturas uz barikādēm) bija klāt visu laiku: lielākā daļa aktīvistu nāca klāt, devās prom un mainījās, tāpēc iespējams, ka reālais dalībnieku skaits bija pat divtik liels. Savukārt pirmdien situācija Maidana laukumā bija mierīga, jo lielākās aktivitātes tradicionāli notiek svētdienās. Aktīvisti pielabo barikādes, nesteidzoties pieved papildinājumus – pārtiku, malku un siltos apģērbus. Kārtības sargu sotņas izmanto laiku, lai trenētos. Maidana atbalstītāji izmanto no darba un mācībām brīvo laiku, lai atnāktu un kaut uz brīdi atbalstītu savējos, – revolucionārās barikādes ir iecienītākā randiņu vieta.
Izskan tuvās un tālās valstīs
Maidana popularitāte sākusi izplatīties tuvās un tālās valstīs – vienu vakaru no galvenās skatuves runu teica Baltkrievijas disidentu sūtnis, bet svētdienas vakarā Kazahstānas sabiedrisko aktīvistu pārstāvis pateicās Maidanam par piemēra rādīšanu citām autoritārām valstīm. Klausītāju vidū varēja redzēt Polijas un Apvienotās Karalistes karogus, bet radikāļu ieņemtās Kijevas mērijas ēkā līdzās nacionālistu sarkanmelnajiem karogiem karājas arī Ziemeļīrijas republikāņu ķeltu krusts uz balta fona. Latvijas karogu pašlaik nav izdevies ieraudzīt.
Maidanieši formulējuši savas prasības visai plaši, lai tās pēc tam nebūtu jāmaina: atcelt nedemokrātiskus un personu tiesības ierobežojošus likumus, organizēt ārkārtas vēlēšanas, reformēt konstitūciju, sākt beidzot apkarot korupciju un beigt aizņemties no Krievijas naudu. Mediju uzmanība pievērsta premjera Mikolas Azarova lēmumam atkāpties un jaunas valdības iespējamai formēšanai, to uzticot parlamentārajai opozīcijai. Taču, tā kā Maidans nav saistīts ar parlamenta opozīcijas frakcijām un ir tautas gribas izpausme, lai arī partijas piedalās Maidana notikumos, tās tos nevada un arī netika aizsākušas, jaunas valdības veidošana pati par sevi neizmainīs revolucionāro situāciju Ukrainā.