Dzelzceļa transporta operatora AS "Baltijas tranzīta serviss" apgrozījums pērn bija 7,686 miljoni eiro, kas ir par 49,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet uzņēmuma zaudējumi pieauga par 21,9% - līdz 19,676 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.
Krievijas Federālā muitas dienesta vadītājs Ruslans Davidovs vietējiem medijiem sūdzējies, ka Baltijas valstis un Somija sabotējot kravu piegādes un mākslīgi veidojot rindas uz robežas. Stāstot par sarežģīto situāciju Buračku - Terehovas kontrolpunktā, viņš sajauca Lietuvu ar Latviju, ziņo portāls tv3.lt.
Leģendārā deju mūzikas grupa “Tranzīts”, kuras solists, mūzikas un tekstu autors jau teju trīsdesmit gadus nemainīgi ir Ralfs Rubenis, vasarā dosies koncerttūrē “Atpakaļ nākotnē”. Pirmā pieturas vieta - 25. maijā Liepājas koncertdārzā “Pūt, vējiņi!”.
“Scenāriju, kādas būtu sekas, pārraujot ekonomiskās saites ar Krieviju, jau sarēķinājām divus gadus atpakaļ, kad Krievija iebruka Ukrainā, par ko informējām arī politiķus,” atklāj Latvijas Bankas monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste TV24 raidījumā “Naudas cena”.
Leģendārā grupa “Tranzīts” nākamgad atzīmes 30 gadus uz skatuves. Laiks, lai atskatītos, kādas pēdas atstātas, bet aiz grupas priekškara slēpjas vairāk nekā spējam apjaust.
Tranzītā caur Lietuvu uz un no Kaļiņingradas apgabala pa dzelzceļu šogad var vest 2,89 miljonus tonnu starptautiskajām sankcijām pakļauto preču, kas ir par nepilniem 7% mazāk nekā pērn noteiktā kvota 3,1 miljona tonnu apmērā.
Paldies 2022. gada pirmajai pusei par tranzītkravu daudzuma pieaugumu. Pirmkārt, pusgada rādītāju nevar nosaukt par nejaušību sakritības rezultātu īsā laika periodā. Otrkārt, jau pārkrautās tonnas nepazudīs no 2022. gada kopējiem rādītājiem, pat ja gada otrajā pusē kravu izrādīsies mazāk.
Pilnībā pārtraucot Krievijas un Baltkrievijas dzelzceļa kravu tranzītu, dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai no valsts budžeta gadā būs nepieciešami 50-60 miljoni eiro, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā teica Satiksmes ministrijas (SM) Transporta loģistikas nodaļas vadītājs un VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) padomes loceklis Andris Maldups.
Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums "Lietuvos geležinkeliai", izpildot valdības lēmumu, no otrdienas pārtraucis ASV sankcijām pakļautā Baltkrievijas valsts minerālmēsojumu ražotāja "Belarusjkaļij" produkcijas tranzītu.
Latvijas un Igaunijas negrasās no Lietuvas pārņemt nākotnē iespējami novirzītas tranzīta kravas, kas valsti vairs nešķērsos, jo Eiropas Savienība (ES) un ASV noteikusi sankcijas pret atsevišķiem Baltkrievijas uzņēmumiem, apliecināja abu valstu premjerministri.
Statistiķi iepriecina ar kravu pārvadājumu pieaugumu šā gada pirmajā pusē pret pagājuša gada pirmo pusi par 4,5% par spīti tam, ka turpinājis samazināties valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” (LDz) un pārvadāto un Latvijas ostās pārkrauto kravu daudzums.
Latvijas transporta nozare Ukrainai var piedāvāt daudz plašāku pakalpojumu klāstu nekā tikai kravu tranzīts, aģentūrai LETA pēc tikšanās ar Ukrainas infrastruktūras ministra vietnieku Juriju Vaskovu pauda Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāres vietnieks Uldis Reimanis.
“Latvijas dzelzceļš” (LDz) kopā jūras prāmju kompāniju “Stena Line” piedāvā kravu īpašniekiem savākt automašīnu puspiekabēs (fūrēs) sapakotas kravas Rīgā un pa dzelzceļu un jūru aizvest tās uz Vāciju vai Zviedriju un tālāk atkal pa dzelzceļu līdz pārktrautuvei, kur piekabēs pievienos vācu vai zviedru automašīnām un aizvilks līdz kravu pasūtītājiem.
Uz diskusiju par ASV sankcijām pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, tranzīta sabiedriskajām organizācijām un Ventspils brīvostas pārvaldi Neatkarīgā aicināja cilvēkus, kas ilgus gadus strādājuši politikā un tranzīta nozarē – Kārli Leiškalnu un Saeimas deputātu no ZZS frakcijas Uldi Auguli.
Apkopojot 2018. gada kravu pārvadājumu rezultātus lielākajos transporta nozares uzņēmumos: Rīgas brīvostā, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ostā, Ventspils brīvostā un Latvijas dzelzceļā, redzams, ka kopumā nozare virzās pa augšupejošu līkni.
Aizvadītais gads nozīmīgākajiem Latvijas tranzīta uzņēmumiem bijis ļoti veiksmīgs: Rīgas brīvostā apstrādāts 36,4 miljoni tonnu dažādu kravu, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2017.gadā.
Rīgas brīvostas vēsturē vērienīgākajā projektā – Krievu salas terminālī – noslēgumam tuvojas papildu infrastruktūras izbūves darbi, kuru ietvaros tiek izbūvētas nepieciešamās inženierkomunikācijas, kravu laukumi, sliežu pievedceļi, vēju slāpējošs žogs vides prasību ievērošanai, administrācijas ēkas, kā arī turpinās ogļu kraušanas tehnoloģiju montāža. Darbu gaita ļauj izteikt pārliecību, ka visi būvdarbi Krievu salā noslēgsies paredzētajos termiņos.
Valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) noslēdzis līgumu ar Ķīnas pilsētas Sjiaņas loģistikas parku par jauna konteinervilcienu maršruta izveidošanu starp Ķīnu un Eiropu.