Latvijas un Igaunijas negrasās no Lietuvas pārņemt nākotnē iespējami novirzītas tranzīta kravas, kas valsti vairs nešķērsos, jo Eiropas Savienība (ES) un ASV noteikusi sankcijas pret atsevišķiem Baltkrievijas uzņēmumiem, apliecināja abu valstu premjerministri.
Gan Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV), gan Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa trešdien pēc Baltijas premjeru tikšanās norādīja, ka jau sankciju izstrādes procesā ir bijušas par to noteikšanu, kas tikai apliecina apņemšanos tās arī ievērot.
Kariņš žurnālistiem sacīja, ka sankcijas var būt efektīvas tikai tad, ja visi tās atbalsta un strādā vienoti. Tāpat viņš uzsvēra, ka nepieciešamības gadījumā Latvija būtu gatava atbalstīt arī papildu sankciju mērus pret Aleksandra Lukašenko režīmu, kas pret ES īsteno hibrīdkaru, pie robežas izvietojot lielu skaitu trešo valstu pilsoņu.
Arī Kallasa skaidroja, ka Igaunijas interesēs nav pēc sankciju noteikšanas sadarboties ar sankcionētajiem uzņēmumiem.
Tikmēr Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte norādīja, ka tranzīts caur Lietuvu sankcionētajiem uzņēmumiem vairs neturpināsies ilgi.
Kā ziņots, trešdien visu trīs Baltijas valstu premjeri tikās Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, lai pārrunātu situāciju uz ES ārējās robežas ar Baltkrieviju un Krievijas militāro spēku koncentrēšanu Ukrainas tuvumā, infrastruktūras projektu attīstības gaitu, kā arī enerģētikas politiku, tostarp situāciju saistībā ar augstajām energoresursus cenām. Tāpat Baltijas valstu valdību vadītāji pārrunāja pāreju uz videi draudzīgu ekonomiku, cīņu ar Covid-19 pandēmiju un ekonomikas atkopšanos no tās.
Tāpat ziņots, ka ES un ASV pagājušajā nedēļā katra pieņēma piekto sankciju paketi pret Baltkrieviju, reaģējot uz Baltkrievijas diktatora Lukašenko pret ES izvērsto hibrīduzbrukumu.
ES sankcijas noteiktas 17 personām un 11 kompānijām un stājās spēkā 2.decembrī pēc publicēšanas "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī".
Starp fiziskajām personām, kas iekļautas ES "melnajā sarakstā", ir Baltkrievijas Robežapsardzības komitejas vadītājs Anatolijs Lapo, robežsardzes amatpersonas Igors Krjučkovs, Konstantīns Molostovs, Pāvels Harčenko, Igors Gutņiks, Aleksandrs Davidjuks un Maksims Butraņecs.
Viņi sankcijām pakļauti par ES robežas nelegālas šķērsošanas veicināšanu.
Par represijām pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko sabiedrību sankciju sarakstā iekļauts Ārlietu ministrijas preses sekretārs Anatolijs Glazs, tiesneši Sergejs Epihovs, Igors Ļubovickis, Valentīna Kuļika, prokurors Sergejs Grigeļs, Anna Sokolovskaja, Dmitrijs Karsjuks, Valsts kontroles amatpersonas Igors Maršalovs un Andrejs Prokopuks, televīzijas kanāla ONT vadītājs Marats Markovs.
Sankcijām pakļauto uzņēmumu vidū ir Baltkrievijas nacionālā lidsabiedrība "Belavia", naftas kompānija "Belarusneft", tūrisma firmas "Centrkurort" un "Oskartur", viesnīcas "Minsk" un "Planeta", robežsardzes aktīvo pasākumu atsevišķais dienests OSAM, uzņēmumi "Belšina" un "GrodnoAzot" un tā filiāle "Zavod Himvolokno".
Sankcijām pakļautas arī Sīrijas aviokompānija "Cham Wings" un Turcijas tūrisma firma "VIP Grub".
Tiek gatavota arī ES sestā sankciju pakete pret Baltkrieviju, bet tā varētu būt gatava janvārī vai februārī.
Līdz ar ES piekto sankciju paketi pret Baltkrieviju pieņēma arī ASV, ierobežojot darījumus ar Baltkrievijas valsts parāda vērtspapīriem un piemērojot sankcijas vēl 20 Baltkrievijas pilsoņiem un 12 juridiskajām personām.
ASV sankciju sarakstā iekļautas "Centrkurort", aviopārvadājumu firma "Transaviaexport", aizsardzības un drošības jomas uzņēmumi "Beltehexport", AGAT, 140.remonta rūpnīca, "Kidma Tech", "Peleng" un "Gardservis", kā arī uzņēmuma "Belaruskalij" kālija sāls jeb potašas tirgotājs un eksportētājs "Belarusian Potash Company" (BPC), tā filiāle "Agrorozkvit", potašas ražotājs "Slavkali". Tāpat sankcijas noteiktas Prezidenta sporta klubam, kas tiek vainots par iesaistīšanos koruptīvās shēmās.
