tikumiba

Parlamentārieši ceturtdien nodeva vērtēšanai komisijās vairākus opozīcijas partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) likumu grozījumus, ar kuriem rosināts ierobežot nepilngadīgo dalību lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) pasākumos un noteikt sodus saistībā ar nepilngadīgo dzimuma maiņu.

Pretrunīgi vērtētie Izglītības likuma grozījumi, kas nosaka tikumības kritēriju ievērošanu mācību procesā, ar valdības akceptu nu ir ieguvuši juridisku spēku.

Tā dēvētās tikumiskās audzināšanas vadlīnijas ietver 12 izkopjamus un praktizējamus tikumus, liecina izskatīšanai valdībā paredzētās Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība.

Kā vēsta iniciatīvu platformā manabalss.lv atrodamā informācija, pret pretrunīgi vērtējamajiem tikumības grozījumiem savākti jau teju 2700 paraksti.

Protams, mācību saturs skolās jānosaka profesionāļiem, nevis politiķiem. Ja šis saturs un tā īstenojums garantē nākotnē arvien labāku tautas un valsts kvalitāti visās to dzīves izpausmēs, tad politiķiem tur nav ko maisīties. Taču, ja profesionāļiem, lai iebilstu politiķiem, vajadzīgi Putins un Ļeņins, tad, manā uztverē, runa nav par profesionāļiem, bet demagogiem. Tad tie, iespējams, ir pat pelnījuši, lai tiem brutāli ar pirkstu norāda, ko un kā mācīt.

Kādas tikumiskās audzināšanas vadlīnijas vajadzētu ierakstīt Izglītības likumā? Un kas vispār ir tikumi un vērtības, un vai tie ir iemācāmi skolā? Katrā ziņā ar moralizēšanu tas nav panākams, – šādu kopēju atziņu pauda Valsts izglītības satura centra (VISC) sapulcētie eksperti, kuriem par šā jautājuma citiem aspektiem gan bija atšķirīgas domas.

Jau vairākus mēnešus stājušies spēkā Izglītības likuma «tikumības grozījumi», kas paredz, ka katras skolas vecāku padome ir tiesīga lemt par mācību materiālu atbilstību skolēnu tikumiskās attīstības nodrošināšanai. Pedagogi gan nav mierā, ka vecākiem dota šāda vaļa, noteikt, ko un kā skolotājs var mācīt un ko nē.

Katrai valstij konkrētā attīstības posmā ir savi audzināšanas ideāli. Latvijā padomju varas gados piecas komunistiskās audzināšanas sastāvdaļas – tikumiskā, intelektuālā, darba, estētiskā, fiziskā – bija politiski orientētas. Tikumiskās audzināšanas saturs bija virzīts uz skolēnu iemācīšanu runāt un uzvesties “kā vajag”. Padomju tikumiskās audzināšanas būtība izteikta grāmatā “Tikumiskās audzināšanas ābece”:

Vienas dienas laikā par Izglītības likuma "tikumisko grozījumu" atcelšanu sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" ir parakstījušies vairāk nekā 530 cilvēku.

Izglītības ministre Mārīte Seile nav atbalstījusi tā saukto Izglītības likuma tikumības grozījumu pieņemšanu, bet tagad viņai neesot tik daudz enerģijas, lai organizētu to atcelšanu.

Kāds facebook lietotājs ir nepatīkami pārsteigts par tautiešu liekulību demokrātijas pamatvērtību aizstāvēšanas jautājumā.

Lai izpildītu Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) uzdevumu pārskatīt un izvērtēt pašvaldības skolās izmantoto mācību līdzekļu atbilstību standartiem, domes Izglītības, kultūras un sporta departaments aicinājis pašvaldības skolu direktorus izvērtēt un pārrunāt ar pedagogiem skolu metodiskajās komisijās mācību procesā lietojamo mācību līdzekļu atbilstību mācību priekšmetu standartiem un īstenotajām mācību priekšmetu programmām, aģentūrai LETA pastāstīja departamenta pārstāve Indra Vilde.

Pēdējās nedēļās, pēc „netikumīga” dzejoļa analizēšanas kādā literatūras stundā, atkal aktualizējies jautājums par tikumības grozījumiem skolās. Šodien sabiedrībā emocijas izsaucis jauns paziņojums – Rīgas 1. ģimnāzijas direktors izlēmis skolēniem nerādīt nepiedienīgu filmu.

Pagājušajā nedēļā sociālajos tīklos izvērtās asa diskusija par dzejnieces Agneses Krivades dzejoli, kurā lietoti vairāki rupji krievu lamuvārdi, starp kuriem arī vulgārais parazītvārds, kurš sākas ar burtu b un tiek lietots bez kādas jēgas, kad citu vārdu ātrumā pietrūkst. Jāpiebilst, ka konkrētajā dzejolī šis vārds tika lietots pat ļoti jēgpilni, un pie tā mēs vēl atgriezīsimies.

Savas pārdomas par nesen traci sacēlušo ''netikumīgās” dzejas skandālu publicējis arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.

Pirms nedēļas rakstīju par politkorektumu kā vārda brīvības apdraudētāju. Otrs ne mazāk bīstams vārda brīvības drauds ir tā sauktie tikumības sargi. Šonedēļ no mušas izpūsts stāsts par skolotāju, kas izpelnījusies aizrādījumu tāpēc, ka atļāvusies izmantot stundā Agneses Krivades dzejoli, šķietami ir pikants nieciņš, par ko patērgāt pie kafijas tases. Tomēr, manuprāt, būtu pienācis laiks salīdzināt Izglītības likuma grozījumu, uz kuru pamata skolotāja saņēma aizrādījumu, atbilstību Satversmes 100. panta garam. Ka tik nu neiznāk kāda ar vīģes lapu piesegta pretruna.

Vērtējot šonedēļ aktualizēto jautājumu par sabiedrības tikumību, Latvijas Universitātes profesore Skaidrīte Lasmane pārliecināta, ka ne aizliegumi, ne arī administratīva iejaukšanās Latviju nepadarīs tikumīgāku.

Joku portāls fenikssfun.com ir apkopojis un izveidojis patiešām smieklīgu sarakstu ar literatūras daiļdarbiem, kurus nu vairs nevajadzēs lasīt, jo šķiet tie ir diezgan „netikumīgi”.

Pēdējās dienās īstu vētru sociālajos tīklos sacēluši vasaras sākumā pieņemtie pretrunīgie „tikumības grozījumi”, kas parādījuši savu spēku kādā Āgenskalna Valsts ģimnāzijas klasē, kur skolotāja Iveta Ratinīka bija atļāvusies analizēt Agneses Krivades dzejoli „Svētīgi”. Dzejolī izmantotā leksika likusi skolas vadībai izteikt I. Ratnikai aizrādījumu. Kamēr sabiedrība sašķēlusies tajos, kas skolotāju aizstāv un tajos, kas uzskata dzejoli par nepiedienīgu, tikmēr savu viedokli pauduši arī paši iesaistītie skolēni.

Jau ziņots, ka pēdējās dienās īstu vētru sociālajos tīklos sacēlusi Saeimas deputāte, un “Tikumisko'' grozījumu iniciatore Jūlija Stepaņenko. Šodien J. Stepaņenko vērsusies pie sociālo tīklu lietotājiem ar vēlmi apspriest skandalozo biedrības DIA+LOGS sociālo reklāmu - “Piesmej kaulaino, lieto prezi saulaino”.