Diskusija: atceliet "tikumības grozījumus" un ļaujiet pedagogiem strādāt

Jau vairākus mēnešus stājušies spēkā Izglītības likuma «tikumības grozījumi», kas paredz, ka katras skolas vecāku padome ir tiesīga lemt par mācību materiālu atbilstību skolēnu tikumiskās attīstības nodrošināšanai. Pedagogi gan nav mierā, ka vecākiem dota šāda vaļa, noteikt, ko un kā skolotājs var mācīt un ko nē.

Vai skolotājam būtu jāņem vērā vecāku viedokli par tikumību, izvēloties mācību materiālus? – šis jautājums tika izvirzīts par galveno iztirzājamo aspektu QUO tu domā? debatēs. Tikumības jautājums skolās jau vairākus mēnešus kļuvis par apspriestu tematiku publiskajā telpā, arī debatēs tas nonāca krustugunīs. Lielākais vairākums apmeklētāju gan bija pret «tikumības grozījumiem» un uzsvēra, ka tie ir jāatceļ.

Piemēram, biedrības Latvijas Vecāku forums pārstāve Jana Simanovska sacīja, ka biedrība ir par vecāku līdzdalību izglītības politikā, vienlaikus uzsverot, ka vecāku iejaukšanās skolotāju darbā, nosakot, kādus materiālus viņi var izmantot mācību procesā, ir nevēlama prakse. «Sadarbība starp skolu un vecākiem ir pat vēlama, daudzi pētījumi apliecina – skolās, kur sadarbība ir produktīva, bērnu sekmes un uzvedība ir labāka. Latvijā gan vērojams sadarbības vakuums. Taču vecāku iejaukšanās mācību procesā gan ir nevēlama, jo, pirmkārt, skola izpilda sabiedrības pasūtījumu, bet atsevišķu vecāku viedoklis var atšķirties no sabiedrības pasūtījuma. Piemēram, vienā skolā, kur vēlējās ieviest ekoprogrammu, vienas klases vecāki iebilda, jo uzskatīja, ka tādējādi viņu bērnus pataisīs par «zaļajiem cilvēciņiem». Un kuru vecāku viedoklis tad ir svarīgāks un ņemams vērā – to, kuri ir par vai kuri ir pret? Cita skola vēlējās izrādīt filmu par mobingu, viena mamma iebilda, norādot, ka šādas filmas skatīšanās būs emocionāls pārbaudījums viņas meitai. Filmu nerādīja, lai gan zināms, ka Latvijas skolās vardarbība skolēnu vidū ir izplatīta. Par mobingu mācību iestādēs ir jārunā. Neļaujot skolotājiem runāt par daudziem citiem aktuāliem jautājumiem, principā mēs neļaujam realizēt pedagoģiskos mērķus. Uzskatu, ka lēmums, kādus mācību materiālus skolās izmantot, jāpieņem mācībspēkiem. Protams, vecākus var uzklausīt, bet gala vārds jāpieņem skolotājam. Otrkārt, mēs gribam, lai mūsu bērni ir radoši, uzņēmīgi, rīkotos atbildīgi, nebaidītos no sarežģītām situācijām, bet, nosakot vecākiem tiesības regulēt mācību procesu, mēs panāksim, ka skolotāji baidīsies izmantot jaunas metodes, runāt par sarežģītiem, sabiedrībā neviennozīmīgi vērtētiem jautājumiem. Kā šāds iebiedēts pedagogs varēs bērnos vairot radošumu?» taujā J. Simanovska. Viņa ir pārliecināta, ka «tikumības grozījumi» bija kļūda. «Mēs lēni izaugām no sabiedrības, kur bija tikai viens viedoklis, par sabiedrību, kur var būt vairāki viedokļi. Un skola ir tā vieta, kur var un vajag iepazīt viedokļu daudzveidību,» piebilst J. Simanovska.

Arī Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas latviešu valodas skolotāja Daiga Zirnīte piekrīt, ka vecāku viedoklis ir jāuzklausa, arī viņa pati šādi rīkojas, tomēr uzsver, ka tikai pedagogs ir tiesīgs noteikt savu stundu saturu. Viņa arī norāda, ka pavisam nesen tika nopelta atsevišķu pedagogu it kā cenzējamā, netikumiskā rīcība, tomēr viņa uzskata, ka pašiem «tikumības grozījumu» atbalstītājiem ir viens liels netikums – nedzirdēt citu viedokli. «Viņi nedzird skolēnus, vecākus, kas uzticas pedagogiem, jo ir droši, ka viņi spēj izvēlēties atbilstošu mācību saturu un līdzekļus. Neuzticēšanās skolotājam var radīt neuzticēšanās ķēdi, proti, skolēns var sākt neuzticēties arī vecākiem – viņš var sākt izvērtēt, ko viņam stāstīt par skolā notiekošo un ko noklusēt, lai tādējādi aizstāvētu pedagogu, no kura viņš vairāk uzzina dzīves īstenību nekā no vecākiem,» teic D. Zirnīte.

Arī lielākais debašu klausītāju vairākums bija pret «tikumības grozījumiem», neizpratnē taujājot, vai vecāku padomes tagad skrupulozi ķidās visu mācību saturu, turklāt septembrī pedagogs vēl nevar pateikt, kādus mācību materiālus viņš izmantos visa gada garumā – daudzi materiāli tiek izvēlēti, jau gatavojoties konkrētajai stundai, un tad vairs nav laika tos vēl iesniegt vecāku padomei izvērtēšanai.

Savukārt asociācijas Ģimene pārstāvis Margots Rotbergs uzskata, ka vecāku atbildība nebeidzas brīdī, kad bērns pārkāpis skolas slieksni. «Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu un vislabāk var izlemt, kuri materiāli ir piemēroti un atbilstoši viņa atvasei,» norāda M. Rotbergs, piebilstot, ka valstiski ir apstiprināti virkne dokumentu, kas nosaka, ka skolotājiem un skolas vadībai ir jāveido pēc iespējas ciešāka saikne ar skolēnu vecākiem, lai viņi iesaistītos mācību procesā.

Viņš uzskata, ka seksuāli transmisīvās slimības, prostitūcija, noziedzība, pavirša attieksme pret darbu, sabiedriskiem pienākumiem un pat ēnu ekonomika ir tikumības ignorēšanas sekas.

Bet divu bērnu mamma Ieva Lācenberga-Rocēna stāsta, ka pati ir aktīvi iesaistījusies vecāku padomēs un līdz šim tajās allaž varēja atrast kompromisu starp vecāku un skolotāju uzskatiem. Viņa domā, ka vecāku padomes var palīdzēt pedagogiem izvairīties no līdzīgiem precedentiem, kas jau izskanējuši medijos (piemēram, ažiotāža ap Agneses Krivades dzejoļa analizēšanu stundā). «Ja visa klase, piemēram, vēlas skatīties kādu filmu, bet vienam bērnam tā rada emocionālu diskomfortu, viņam ir jāļauj iziet no stundas,» uzskata I. Lācenberga-Rocēna.

UZZIŅAI

Jau vairākus mēnešus stājušies spēkā Izglītības likuma «tikumības grozījumi»,
kas paredz, ka skolās jānodrošina tikumiskā audzināšana, kas atbilst Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, kā arī jāaizsargā izglītojamie no tādas informācijas, kas neatbilst šīm vērtībām. Likums arī paredz, ka katras skolas padome, kurā vairākums ir vecāku, lemj par mācību materiālu atbilstību skolēnu tikumiskās attīstības nodrošināšanai.