Nozare šobrīd saskaras ar unikālu cenu pieauguma ciklu. Lai gan loģiski būtu sagaidīt cenu kritumu, realitātē jau piecus gadus cenas tikai palielinās. Arī, plānojot budžetu šim gadam, nav pamata cerēt uz izejvielu cenu kritumu, jo zivju krājumi un resursi kopumā neuzlabojas, intervijā aģentūrai LETA stāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības (LZS) prezidents, SIA “Karavela” līdzīpašnieks Jānis Endele.
Līgai un Jānim no Alojas nācās vilties, attaisot konservu ar šprotēm, jo, lai gan uz etiķetes rakstīts, ka jābūt zivīm, — šprotu vietā bija gaļa ar rīsiem, vēsta "Bez Tabu".
Sarunā ar a/s Brīvais vilnis valdes priekšsēdētāju Arnoldu Babri un valdes locekli Māri Trankali pārlūkojām uzņēmuma attīstības ceļu no zvejnieku kolhoza līdz zivju produktu ražotājam visas pasaules tirgum.
Ķīnas ostas pilsētā Nimbo notikušajā Centrālās un Austrumeiropas valstu uzņēmumu produktu izstādē šogad Latvijai kā goda valstij tika atvēlēta lielākā tirdzniecības platība. Latvijas stendā Ķīnas uzņēmēji varēja gūt priekšstatu un dibināt kontaktus ar 13 Latvijas uzņēmumiem, savukārt interesenti iegādāties Latvijas produktus vai vismaz tos pagaršot. Interese par Latvijas stendu šogad bija tik liela, ka pāris izstādes dienās stendu izpirka teju tukšu.
Krievijas Federācijas Federālais Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests "Rosseļhoznadzor" pagaidām nav informējis Latvijas Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) par jebkādiem lēmumiem attiecībā uz Latvijas zvejas produktu, tostarp šprotu, eksportu uz Muitas ūnijas valstīm.
Krievija šogad varētu daļēji atcelt Baltijas valstu šprotu importam noteiktos ierobežojumus, piektdien pavēstīja Krievijas Federālās veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta ("Rosseļhoznadzor") priekšsēdētāja palīgs Aleksejs Aleksejenko.
Pēc vairāk nekā gadu ilgušā Krievijas aizlieguma ievest šajā valstī Latvijā ražotu zivju produkciju parādījušās cerības, ka Krievija varētu savu aizliegumu atcelt. Tas Latvijas šprotu ražotājiem pavērtu iespēju atkal pārdot savu produkciju Krievijā, kas savulaik bija viens no lielākajiem šīs produkcijas noieta tirgiem.
Pēc jaunā gada Krievijas tirgū varētu atgriezties šprotes un cita zivju produkcija no Latvijas un Igaunijas, paziņojis Krievijas federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta "Rosseļhoznadzor" oficiālais pārstāvis Aleksejs Aļeksejenko.
Šodien noslēdzas 27.jūnijā sāktā Krievijas federālā veterinārā un fitosanitārā uzraudzības dienesta "Rosseļhoznadzor" inspektoru vizīte Latvijā, kuras laikā divas inspektoru grupas pārbaudīja Latvijas zvejas produktu, kā arī dzīvnieku barības ražotājus, kuriem ir attiecīgais tirdzniecības sertifikāts ar Krieviju.
Latvijā šonedēļ uzturas Krievijas pārtikas veterinārās uzraudzības dienesta Rosseļhoznadzor inspektori un vienlaikus notiek divi inspicēšanas pasākumi – Eirāzijas ekonomiskā zona pārbauda mūsu zivrūpniecības uzņēmumus, savukārt Krievija – sojas lopbarības tranzītu.
Pēc sankciju atcelšanas Latvijas uzņēmumu ražotās šprotes Krievijas tirgū atgriezīsies, intervijā aģentūrai LETA prognozēja uzņēmuma "Baltis" ģenerāldirektore Gaļina Horeva.
Lai gan pagājis vairāk nekā mēnesis, kopš Krievijas Federācijas lauksaimniecības ministrijas mājaslapā tika publicēta informācija par Latvijas zivju konservu, tostarp šprotu, importa aizlieguma iespējamo atcelšanu, attiecīgas indikācijas no Maskavas vēl nav saņemtas, aģentūrai LETA atzina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Ilze Meistere
Krievijas patērētāju tiesību aizsardzības dienests "Rospotrebnadzor" iesniedzis Latvijai izpildāmo prasību sarakstu, lai Krievijas tirgū varētu atgriezties Latvijas šprotes, paziņojusi "Rospotrebnadzor" vadītāja Anna Popova.
Eiropas Savienība 22. jūnijā pagarināja sankcijas pret Krieviju līdz 2016. gada janvāra beigām, uz ko Krievija, protams, ir pagarinājusi savus atbildes soļus – embargo pret Rietumu pārtikas precēm.
Kanādas zivsaimniecības tirgus ir perspektīvs, taču Latvijas uzņēmējiem ir jābūt konkurētspējīgiem, jo jārēķinās ar lielu vietējo zivrūpnieku konkurenci, ārlietu ministra Edgara Rinkēvičs (V) viedokli pauda viņa preses padomnieks Mārtiņš Drēģeris.
Krievijas importa aizliegums zivju produkcijai no Latvijas mūsu zivsaimniecības nozari skars smagi. Tā sekas izjutīs 39 zivju uzņēmumi, to vidū arī 20 šprotu ražotāju, un četri zvejas kuģi, kuriem bija eksporta licence uz Krieviju. Atsevišķi uzņēmumi Krievijas lēmuma dēļ gatavojas pārtraukt ražošanu un samazināt darbinieku skaitu. Izdzīvos tie, kuri spēs atrast alternatīvus tirgus un noturēt produkcijas kvalitāti.
Latvijas zivrūpniekiem, kuri pašlaik smagi izjūt Krievijas noteikto Latvijas zivju produkcijas importa aizliegumu, nevajadzētu likt pārlieku lielas cerības uz nesen Latvijas zivju produkcijai atvērto Ķīnas tirgu, šodien preses konferencē atzina Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").